Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā – 2026. g. 7. jūnijā) – izcila baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Zinovijs Segals (1923–2017) – Literārās daļas vadītājs Valsts Rīgas Krievu drāmas teātrī no 1958. līdz 2000. gadam |
Olga Adamova
Olga Adamova (1919. g. 5. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā – 2000. g. 17. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotāja un baleta mākslas pedagoģe.
1939. gadā Olga Adamova absolvējusi Latvijas Nacionālās operas Baleta skolu Helēnas Tangijevas-Birznieces klasē. No 1939. līdz 1940. gadam viņa bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste, no 1941. līdz 1944. gadam – Rīgas operteātra baleta soliste; no 1944. līdz 1963. gadam – Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra baleta soliste. No 1961. līdz 1980. gadam O. Adamova bija Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes deju un ritmikas pedagoģe.
Savas skatuviskās karjeras sākumā baletdejotāja ar panākumiem izpildīja liriskās un varoņu baleta partijas. Tomēr vēlāk viņa tikpat spoži atveidoja arī raksturlomas. Olgai Adamovai piemita izcila baletdejotājas profesionālā tehnika un spilgts temperaments, viņa spēja atveidot daudzveidīgus un izteiksmīgus baleta tēlus.
Olgas Adamovas partijas baleta iestudējumos:
Daugava – Аlfrēda Кalniņa baletā “Staburags” (1943. g.);
Odeta – Odīlija – Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers” (1944. g.);
Flēra de Lisa – Č. Punji un R. Drigo baletā “Esmeralda” (1945., 1951.g.);
Mersedesa, Driādu pavēlniece – L. Minkusa baletā “Dons Kihots” (1945. g.);
Zarema – B. Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka” (1946. g.);
Princese Aurora, Ceriņu feja, Ļaunā feja Karabosa, princese Florīna – P. Čaikovska baletā “Apburtā princese” (1948., 1962. g.);
Lapsa – А. Мorozova baletā “Dakteris Aikāsāp” (1948. g.);
Laurensija – Аleksandra Кreina baletā “Laurensija” (1949. g.);
Mēness feja – R. Gliēra baletā “Sarkanā magone” (1949. g.);
Olga – M. Čulaki baletā “Jaunība” (1950. g.);
Vedējmāte – Ādolfa Skultes baletā “Brīvības sakta” (1951., 1955. g.);
Pamāte – Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte” (1953. g.);
Mirta – Ādolfa Аdāna baletā “Žizele” (1956. g.).
Meita – gleznotāja Alla Folka, dz.1951. g.
Olga Adamova nomira Rīgā 2000. gada 17. novembrī un tika apglabāta Miķeļa kapsētā.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam 100. – Rīga: Latvijas Nacionālā opera un balets, 2022.
Ija Bite. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002.
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
