Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sergejs Antonovs

Sergejs Antonovs

Sergejs Antonovs (1884.g. 25.augustā Rīgā - 1956.g. 2.jūnijā Rīgā) – arhitekts, pasniedzējs, mākslinieks.

Sergejs Antonovs dzimis Rīgā, absolvējis Pētera I reālo ģimnāziju, bet 1909. gadā - Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu. No 1909. līdz 1914. gadam Sergejs Antonovs studēja Sanktpēterburgas  Mākslas Akadēmijā. Vienlaicīgi viņš bija piedalījies dažādos arhitektūras konkursos un daudzās mākslas izstādēs. 1920. gadā Sergejs Antonovs atgriezās Rīgā, kur kopš 1921. līdz pat 1925. gadam strādāja par asistentu, bet pēc tam par vecāko asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. Latvijas Universitātē Sergejs Antonovs strādāja par pasniedzēju līdz 1954. gadam.  

1937.-1940. g.g. Sergejs Antonovs strādāja par konsultantu Rīgas pilsētas Celtniecības pārvaldē. Viņš bija piedalījies daudzos arhitektu konkursos un  nereti tika godalgots ar augstākājiem apbalvojumiem. No 1920. līdz 1940. gadam tika īstenoti 17 Sergeja Antonova projekti. To vidū ir laikraksta "Segodņja" redakcijas ēka un tipogrāfijas "Rīts"( Dzirnavu ielā 55/57) ēka, restorāns "Lido" Rīgas Jūrmalā, kinoteātris "Renesanse" Rīgā, Krematorija ēkas projekts. Arhitekta Sergeja Antonova īpašais ieguldījums pirmskara Latvijas brīvvalsts tēla veidošanā bija Latvijas paviljona projekta Vispasaules izstādei Briselē (1935. gads) izstrāde. Pēc Sergeja Antonova projektiem tika uzbūvētas daudzas savrupmājas. Viņš izstrādāja Kredītu bankas sēžu zāles interjera projektu un šīs bankas direktora dzīvokļa interjeru. Sergejs Antonovs izstrādāja kiosku un dekoratīvo stendu projektus I Mākslas un rūpniecības izstādei Rīgā. Viņš bija sagatavojis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles altāra daļas restaurācijas darbu projektu.

No 1925. līdz 1940. gadam Sergejs Antonovs strādāja par mākslinieku dekoratoru Rīgas Krievu teātrī. S. Antonovs bija uzgleznojis dekorācijas krievu klasiķa Аleksandra Gribojedova nemirstīgai lugai „Prāta bēdas” ("Горе от ума"), Аlekseja K. Tolstoja lugai „Cars Fjodors Joanovičs” ("Царь Федор Иоаннович”), Lope de Vegas komēdijai "Suns uz siena kaudzes", Jevgēņija Zamjatina lugai „Blusa” ("Блоха") , Rūdolfa Blaumaņa drāmai "Pazudušais dēls" un daudzām citām.

Sergejs Antonovs strādāja arī pie iestudējumu „Strādnieku teātrī”, „Klejojošā operā” un Nacionālajā teātrī noformēšanas. 1922. gadā viņš kļuva par dekorāciju Dmitrija Merežkovska lugai „Carevičs Aleksejs” ("Царевич Алексей") autoru, šī luga tika iestudēta Reinharda teātrī Berlīnē.

Sergejs Antonovs nodarbojās ne tikai ar arhitektūras projektu izstrādi un noformētāja darbu teātrī, viņš pievērsās arī tēlotāja mākslai – gleznodams ainavas, kluso dabu, žanra zīmējumus. 1926.-1927. gados mākslinieks atradās radošajā komandējumā Itālijā un Francijā, šī komandējuma gaitā tika radīts grafisku mākslas darbu (linogravīru) cikls.  Speciālisti uzskata, ka šie mākslas darbi ir svarīgs ieguldījums Latvijas linogriezuma mākslas attīstībā (skat. V.Lapacinska. Linogriezums latviešu tēlotāja mākslā. - Rīga: Zinātne, 1975., 53.-54. lpp.)

Padomju laikposmā Sergejs Antonovs epizodiski strādāja pie dekorāciju veidošanas Krievu Drāmas teātrim un Valsts Drāmas teātrim (patlaban Nacionālais teātris). Viņš turpināja nodarboties arī ar glezniecību. Īpašu ievērību pelna Sergeja Antonova Vecrīgas zīmējumi. Sergejs Antonovs bija arī viens no viesnīcas "Rīga" projekta autoriem (tā tika uzbūvēta 1954. gadā viesnīcas „Roma” vietā, kas tika sagrauta Otrā Pasaules kara laikā.)

Sergejs Antonovs miris  Rīgā 1956. gadā.

1958. gadā notika  Sergeja Antonova mākslas darbu pēcnāves izstāde.

Tatjana Feigmane

http://www.gazeta.lv/story/21861.html

Ilustrācijas tēmai