Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pāvels Pavlovs

Pāvels Pavlovs

Pāvels Pavlovs (1882. g. 16. novembrī Pēterburgas guberņā – 1977. g. 28. oktobrī Velingfordā, Konektikutas štatā, ASV) – arhitekts.

Beidzis Imperatora Mākslas akadēmijas Augstākās mākslas skolas Arhitektūras nodaļas pilnu kursu (diploms Nr. 2599, 1913. g. 20. jūnijā). Lai iegūtu mākslinieka-arhitekta kvalifikāciju, profesora M. Preobraženska vadībā viņš īstenoja projektu “Dramatiskais teātris galvaspilsētai 1200 cilvēkiem” (LVVA, 3806. f, 1. apr., 322. l.,  3.–8. lapa). 1912. gada 11. maijā Imperatora Mākslas akadēmija definēja Augstākās mākslas skolas beidzēja P. Pavlova atestātu: “… par teicamām zināšanām arhitektūrā un ar to saistītajās matemātiskajās un tehniskajās zinātnēs piešķirt mākslinieka-arhitekta nosaukumu…”

Mākslinieka-arhitekta nosaukums deva tiesības sagatavot civilo un baznīcu būvju projektus un ierīkot visāda veida būves, ieņemt visus amatus celtniecības darbos, mācīt attiecīgajās mācību iestādēs (LVVA, 3806. f., 1. apr., 322. l., 3. lapa).

1916. gada maijā viņš mācījās Petrogradas  Militārās un tehniskās palīdzības komitejas  militārās celtniecības kursos un saņēma atbilstošu diplomu.

1907. gadā apprecējās ar Aleksandru Šipkovu un ģimenē piedzima divi bērni: dēls Boriss (1908. gada 15. novembrī) un meita Irīna (1915. gada 5. septembrī) (LVVA, 3806. f., 1. apr., 322. l., 3. lapa).

Līdz revolūcijai Petrogradā viņš paspēja uzbūvēt virsbūvi V. Jakovļeva un V. Vasiļova ienesīgai  mājai (Vasilija salā, 15. līnijā 34). 1916.–1917. gadā pseidokrieviskā stilā uzcēla Belokriņicas hierarhijas vecticībnieku  lūgšanas namu (Transporta šķērsielā 5).

Pēc revolūcijas Krievijā P. Pavlovs nonāca Francijā, pēc tam – Latvijā. Kopš 1927. gada 1. februāra viņš bija Rēzeknes pašvaldības arhitekts, veica dažādu ēku  projektēšanu un pārbūvi. Pēc 1934. gada apvērsuma piekoptā spiediena pret  nacionālajām minoritātēm  P. Pavlovs bija spiests aiziet no amata pēc paša vēlēšanās. Ar pilsētas galvas 1936. gada 24. janvāra lēmumu viņš tika atbrīvots (LVVA, 3806. f., 1. apr., 322. l., 3. lapa).

Rēzeknē P. Pavlovs apprecējās otrreiz – ar vienticības mācītāja J. Rušanova meitu Olimpiādi.

1922. gada 28. decembrī Rīgas Dome pieņēma lēmumu par pilsētas tirgus celtniecību. Projekts P. Pavlova vadībā tika īstenots 1924.–1930. gadā. Kā izriet no citiem avotiem – P. Pavlovs piedalījies šā projekta īstenošanā tikai kā inženieris.  Viņš piedalījies arī Aglonas bazilikas restaurācijā.

Otrā pasaules kara beigu posmā P. Pavlovs pārcēlās uz Argentīnu, pēc tam – uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bija ASV Krievu inženieru biedrības loceklis. 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās Bostonā tika radīta Celtniecības komiteja jaunas  baznīcas celtniecībai. No trim iesniegtajiem celtniecības projektiem komiteja pieņēma P. Pavlova izstrādāto projektu. 1970. gada decembrī sākās dievnama celtniecība, bet nākamā gada 12. decembrī tajā notika pirmais dievkalpojums. Arhitektam tolaik bija 88 gadi. Viņš dzīvoja Velingfordā, Konektikutas pavalstī, aizgāja no dzīves 1977. gada 28. oktobrī.

                                      Vladimirs Ņikonovs.  РЕЗЕКНЕ ПЕРЕД ТРЕТЬИМ ПРИШЕСТВИЕМ. -

Резекне, 2018, 204.-205. lpp.

Ilustrācijas tēmai