Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Belocvetovs

Nikolajs Belocvetovs

Nikolajs Belocvetovs (1863, Vladimiras guberņā – 1935, Rīgā) – uzņēmējs un izdevējs. 

Foto: Brāļī Belocvetovi. No kreisās: Vsevolods Belocvetovs, Nikolajs Belocvetovs, apdrošināšanas sabiedrības „Salamandra” rīkotājdirektors un izdevējs un Sergejs Belocvetovs, žurnāla „Perezvoni” redaktors.

Visietekmīgākākais un aktīvākais Latvijas krievu sabiedriskajā dzīvē no viņiem bija Nikolajs. Nikolajs bija 13 gadu vecs, kad nomira viņa tēvs, Aleksejs Belocvetovs, garīdznieks Vladimiras guberņas Pokrovas apriņķī.

Pēc tēva nāves jaunajam Nikolajam, toreiz vēl Muromas reālskolas audzēknim, nācās pašam domāt par iztikšanu, kā arī rūpēties par ģimeni. Viņš devās  uz Pēterburgu, kur, pelnoties ar privātstundām, pabeidza reālskolu un sāka palīdzēt savējiem. Vēlāk iestājās Pēterburgas Kalnu institūtā.

Diemžēl no kalnu inženiera profesijas nācās atteikties, jo ārsts Nikolajam atklāja ļaundabīgu audzēju. Jau studiju gados viņš sāka apgūt apdrošināšanas zinības un pavisam drīz iestājās darbā apdrošināšanas sabiedrībā „Rossija/Россия». Tur viņam uzticēja izveidot izglītojošu žurnālu par apdrošināšanas jautājumiem. Ar šo misiju N. Belocvetovs tika galā spīdoši, ne velti viņš kļuva par Krievijā pirmā apdrošināšanas jautājumiem veltītā izdevuma „Apdrošināšanas Apskats/Страховое Обозрение» pirmo redaktoru.

Pamazām N. Belocvetovs arvien vairāk iekļāvās apdrošināšanas kustībā, līdz tika norīkots praksē uz Ameriku. 40 gadu vecumā viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par apdrošināšanas sabiedrības ”Salamandra” izpilddirektoru. Darbodamies šajā amatā, viņš kļuva pazīstams tirgotāju un rūpnieku aprindās un vēlāk tika nozīmēts par Dienvidslāvijas apdrošināšanas sabiedrības „Triglav” valdes priekšsēdētāju Zagrebā.

Būdams ne tikai veiksmīgs uzņēmējs, bet arī cilvēks, kuru patiesi interesēja vienkāršās tautas vajadzības, viņš kopā ar diviem sabiedriskiem darbiniekiem Pleskavas guberņā nodibināja lauku patērētāju biedrību, kā arī attālo sādžu zemnieku bērniem paredzētu lauku skolu ar internātu. Pēc 1917. gada revolūcijas N. Belocvetovs centās atjaunot šo biedrību Ukrainā, taču bija spiests aizbraukt uz Dienvidslāviju. Ar lielām grūtībām viņam izdevās Parīzē sasaukt sabiedrības „Salamandra” akcionāru kopsapulci, kurā nolēma sabiedrību reorganizēt, bet centrālo biroju pārcelt uz Kopenhāgenu. A/s „Salamandra” filiāles darbojās vairākās Eiropas valstīs.

No Dienvidslāvijas N. Belocvetovs pārcēlās uz Rīgu. Pelnīja naudu ar apdrošināšanas pakalpojumiem, bet tērēja galvenokārt poligrāfijas lietām. Savai izdevniecībai N. Belocvetovs nodibināja uzņēmumu - akciju sabiedrību, ko tāpat nosauca par „Salamandru”. Par tās galveno uzdevumu viņš izvirzīja nevis peļņas gūšanu, bet cilvēku izglītošanu.

No 1924. gada līdz 1929. gadam „Salamandra” izdeva nacionāli demokrātisku laikrakstu „Slovo”/ «Слово» - ietekmes ziņā otru nozīmīgāko izdevumu krievu valodā. No 1925. gada novembra iznāca literāri mākslinieciskais iknedēļas žurnāls „Перезвоны/Zvana skaņas» un jaunatnei domāts žurnāls „Jaunais lasītājs”, tematiskie krājumi, veltīti Krievu Kultūras dienai, kā arī krievu klasiķu sacerējumi. „Salamandras” darbības patiesais mērķis bija viens - no dzimtenes atrauto tautiešu piesaistīšana Krievijas varenajai pagātnei, kā arī viņu iepazīstināšana ar literatūras jaunumiem. Laikabiedri, raksturojot N. Belocvetovu, uzsvēra, ka viņš bijis Lielkņaza Nikolaja Nikolajeviča piekritējs jeb „mēreni konservatīvo uzskatu paudējs, ar stabiliem uzskatiem par politiku, reliģiju un kultūru. Kā cilvēks - labsirdīgs, atklāts un visā no sirds ieinteresēts. Krievu teātra Draugu biedrības loceklis Latvijā. Ļoti draudzīgas attiecības N. Belocvetova ģimene uzturēja ar Krievu teātra premjera N. Barabanova ģimeni. Lai gan bija ļoti aizņemts, Belocvetovs tomēr aktīvi darbojās Krievu Izglītības biedrībā un bija vecākās krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» filistru biedrības goda biedrs.

20. gadu beigās izraisījusies krīze spēcīgi satricināja valsts ekonomisko stabilitāti un tostarp arī Nikolaja Belocvetova uzņēmumus. Laikraksts „Segodņa/Сегодня» 1932. gada 178. numurā pavēstīja, ka N.Belocvetovs pārcēlies uz dzīvi pie dēla Andreja uz Zagrebu. Dienvidslāvijā Belocvetovs tika nozīmēts par apdrošināšanas sabiedrības „Triglav/Триглав» valdes priekšsēdētāju. Taču jau pēc nepilna gada viņš atgriezās Latvijā, Rīgā, kas „…ir tik ļoti tuva sirdij.” Tas arī saprotams, jo Rīgā dzīvoja viņa trīs meitas un dēls Nikolajs, kas jau bija izpelnījies slavu Eiropas literātu vidē.

 

С. Ковальчук, О. Пухляк. Николай Алексеевич Белоцветов (1863-1935) и Сергей Алексеевич Белоцветов (1873-1938). -  Покровское кладбище. Слава и забвение. - Составители С. Видякина, С. Ковальчук. - Рига, 2004.

Ilustrācijas tēmai