Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksejs Milruds

Aleksejs Milruds

Aleksejs Milruds (1916.g. 19.martā Kijevā – 2006.g. 5.martā Minhene, VFR) – žurnālists.

5. martā Minhenē deviņdesmitajā mūža gadā no dzīves aizgāja Aleksejs Milruds. Žurnāla («Daugava») pašreizējam lasītājam  šis vārds droši vien, neko neizsaka, bet, starp citu, tas ir ļoti cieši saistīts ar Rīgu, ar vienu no nozīmīgākajiem posmiem Latvijas vēsturē.
Alekseja tēvs bija laikraksta «Segodņa»/«Сегодня» redaktors Mihails Milruds, kura nopelnu izdevums turējās 1920.- 30. gadu krievu emigrācijas preses pirmajās rindās.
Nozīmīgos vēstures pagriezienos A. M. bija lemts iekļūt jau bērnībā… Naktī ceļoties pāri Dņestrai, lai Rumānijā paglābtos no padomju varas, vecāki Aļošam stingri piekodināja neteikt ne pušplēsta vārdiņa, lai viņus neizdzirdētu robežsargi. Šis aizliegums zēnu psiholoģiski tā ietekmēja, ka pēc veiksmīgas nokļūšanas otrā krastā viņš vispār nevarēja parunāt. Nācās krietni papūlēties, lai atgūtu runas spējas. Šo gadījumu emigrantu preses izdevumi pieminēja ne vienu reizi vien.
Rīgā jaunais Milruds iekļāvās žurnālistu vidē, kurā aktīvi rosījās viņa tēvs. Savam nenovēršamajam galam pietuvojās avīze „Segodņa” (Latvijai tuvojās padomju tanki), bet daži raksti ar pseidonīmu „Aleksejs Ruds” tajā vēl parādījās. Sekoja Alekseja tēva arests (1940. g. - red.) ar viņa mokpilno nāvi Karagandas nometnē.
Jau ieguvis žurnālista pieredzi, A. M. publicējās latviešu avīzēs un 1944. gadā paspēja izdot krievu literatūras žurnāla „Dļa vseh”/«Для всех» septiņus numurus. Skaidrs, ka Rīgā palikt viņš nevarēja. Dzvojot emigrācijā viņš tika angažēts Rietumu raidstacija „Radio „Svoboda”/ «Радио «Свобода» dienestos
Kad L. Fleišmans, B. Ravdins un J. Abizovs nolēma pārpublicēt kādu daļu no laikraksta „Segodņa” korespondences un ķērās pie saglabājušos arhīvu studēšanas (kur lauvas tiesa bija saistīta ar Milruda-vecākā vārdu), nejauši uzzinājām, ka  dzīvs vēl ir viņa dēls. Paldies Dievam, laiki bija mainījušies, varējām bez baiļu satikties ar Alekseju Milrudu Minhenē. Demonstrēdams lielisku atmiņu, viņš atsedza daudzas to laiku vēstures tumšās lappuses. Bez šīs palīdzības iecerēto publikāciju sagatavot mums būtu bijis ļoti grūti. Tieši tāpēc Stenforda universitātes (ASV) piecu sējumu izdevuma „Krievu prese Rīgā: no laikraksta „Segodņa” 30. gadu vēstures” titullapā ierakstījām veltījumu Aleksejam Milrudam.
Gan tēvs, gan dēls Milrudi ir cieši saistīti ar Rīgas vēsturi, un jaunajiem pagātnes pētniekiem šie vārdi vairs nebūs sveši.


Jurijs Abizovs

 

Informācijas avots:

Даугава, 2006, №3

Pēdējais teksts, ko Jurijs Abizovs atsūtīja uz žurnāla „Daugava” redakciju 2006. gada sākumā .