Ņina Beļikova

Ņina Beļikova (1913. g. 6. novembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 2000. g. 27. septembrī Maskavā, Krievijas Federācijā) – baletdejotāja, baleta mākslas pedagoģe. 

1932. gadā Ņina Beļikova ir absolvējusi Ļeņingradas Horeogrāfijas skolas Agripīnas Vaganovas klasi. Vairāk nekā cetrutdaļgadsimta – no 1932. līdz 1959. gadam –  baletdejotāja Ņ. Beļikova bija S. Kirova Ļeņingradas Valsts operas un baleta teātra soliste (tagad – Sanktpēterburgas Marijas teātris).

Līdztekus radošam darbam uz teātra skatuves baletdejotāja no 1933. līdz 1938. gadam bija Ļeņingradas Horeogrāfijas skolas baleta mākslas pedagoģe; no 1938. līdz 1941. gadam un no 1949. līdz 1970. gadam – S. Kirova Ļeņingradas Operas un baleta teātra baleta mākslas pilnveidošanas klašu pedagoģe. No 1959. līdz 1970. gadam Ņina Beļikova bija Ļeņingradas Horeogrāfijas skolas vecākā pedagoģe. No 1970. līdz 1973. gadam viņa strādāja par pasniedzēju Maskavas Horeogrāfijas skolā. 

No 1973. līdz 1977. gadam Ņina Beļikova radoši strādāja Polijā, būdama Lodzas pilsētas teātra pedagoģe repetitore. No 1980. līdz 1985. gadam viņa strādāja Berlīnē (Vācijas Demokrātiskājā Republikā) – par baleta mākslas pedagoģi repetitori. 

Pēc tam, kopš 1979. gada viņa strādāja par pedagoģi repetitori Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburgas) Operas un baleta teātrī. Tolaik uz šā teātra skatuves, piedaloties Ņ. Beļikovai, notikusi E. Deldevēza un L. Minkusa baleta "Pahita" jaunās versijas pirmizrāde.  

No 1986. līdz 1987. gadam Ņ. Beļikova strādāja par pedagoģi repetitori K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī. 

No 1987. līdz 1992. gadam Ņina Beļikova bija baleta mākslas pedagoģe Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Baleta skola), kā arī Latvijas Operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) baleta trupas pedagoģe repetitore.

1966. gadā Ņinai Beļikovai tika piešķirts Čuvašijas APSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.

Viena no pedagoģes Ņinas Beļikovas izcilākajām audzēknēm Latvijā - latviešu baletdejotāja Jūlija Gurviča, kura 1992. gadā bija ieguvusi Sergeja Djagiļeva jauno baleta mākslinieku konkursa diplomu un 1995. gadā tika nosaukta par Latvijas labāko baleta solisti (viņa ieguvusi “Aldara” Gada balvu, Lielo Mūzikas balvu, “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā "Gada baleta māksliniece", “Latvijas Gāzes” Gada balvu un Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu). 

Viena no Ņ. Beļikovas izcilākajām audzēknēm Krievijā – baletdejotāja un horeogrāfe Ludmila Semeņaka.