Miroslavs Mitrofanovs

Miroslavs Mitrofanovs (1966. gada 18. decembrī Daugavpilī, Latvijas PSR) — politiķis, žurnālists un publicists, Eiropas Parlamenta deputāts 2018.-2019. gados.

Politiķis un publicists Miroslavs Mitrofanovs ir dzimis 1966. gada 18. decembrī Daugavpilī.

Miroslavs ir absolvējis Daugavpils 9. vidusskolu ar padziļinātu angļu valodas un matemātikas apguvi. Paaugstinātas mācību slodzes dēļ, no 34 skolēniem, kuri 1974. gadā sāka mācīties 1.A klasē, 1984. gadā 10.A klasi absolvējuši tikai 12 cilvēki. Miroslavs nebija teicamnieks, taču pakāpeniski, tuvojoties vecākajām klasēm, viņa sekmība arvien uzlabojās; vidusskolā viņš bijis klases komjaunatnes organizators.

1984. gadā viņš iestājies Latvijas Valsts universitātes (LVU) Bioloģijas fakultātē. Taču pēc pirmā kursa studijas universitātē pārtraucis iesaukums obligātajā dienestā Padomju armijas rindās. M. Mitrofanovs dienējis sakaru kara daļās PSRS Tālajos Austrumos.

Pēc dienesta viņš atjaunojis studijas universitātē. M. Mitrofanovs specializējies augu fizioloģijā, pēc tam – cilvēka un dzīvnieku fizioloģijā. Viņš ir apguvis arī padziļinātu psiholoģijas kursu. 1988. gadā viņš izslēgts no VĻKJS rindām par atteikumu izpildīt grupas komjaunatnes organizatora pienākumus. 

LVU viņš studējis vienā kursā kopā ar nākamo Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni un nākamo Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderi Ingmāru Līdaku. Sekmīgi absolvējis universitāti 1991. gadā.

Līdztekus studijām LVU, pēdējo kursu laikā M. Mitrofanovs strādājis Daugavpils gaļas kombināta ķīmijas laboratorijā.

Pirmie M. Mitrofanova raksti publicēti 1990. gada sākumā Daugavpils pilsētas laikrakstā “Krasnoje znamja”. No 1991. gada janvāra viņš ticis pieņemts laikraksta redakcijas štatā; strādājis par politikas nodaļas vadītāju, pēc tam – par galvenā redaktora vietnieku. 1991. gada beigās šā laikraksta nosaukums ticis pārdēvēts un turpmāk tas saucās “Dinaburg”.     

1990. gados Miroslavs Mitrofanovs bijis viens no populārākajiem Daugavpils žurnālistiem. Viņš specializējies komentāru un interviju jomā, kas veltītas politikai pārmaiņu periodā – Pārbūves (“Perestrojkas”), Atmodas un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laikos. Tajos gados viņš nav bijis nevienas politiskās organizācijas biedrs un nodrošinājis vienlīdzīgas iespējas gan Latvijas Tautas frontes, gan Latvijas Komunistiskās partijas viedokļu publicēšanai. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas viņš nostājies kritiskās pozīcijās attiecībā pret Tautas fronti un partijām – LTF pēctecēm. 1994. gada augustā M. Mitrofanovs atstājis darbu laikraksta “Dinaburg” redakcijā domstarpību ar jauno redaktoru dēļ.  

2005. gadā M. Mitrofanovs piedalījies ģimenes uzņēmuma dibināšanā, kas darbojās restorānu biznesa jomā. No 1995. gada janvāra līdz 1998. gada novembrim viņš bijis šīs firmas, kas saucās Lauma-D, direktora vietnieks. 2001. gadā aizgājis no uzņēmuma dibinātāju sastāva.

Pirmoreiz M. Mitrofanovs piedalījies vēlēšanās 1993. gadā, startējot LR 5. Saeimas vēlēšanās kā bezpartejiskais kandidāts Kustības par sociālo progresu un līdztiesību sarakstā. Mitrofanova ievēlēšanai par 5. Saeimas deputātu bija pietrūcis mazāk nekā desmit balsu.

1994. gadā kopā ar domubiedriem – Daugavpils krievu inteliģences pārstavjiem – viņš sākumā izveidojis Diskusiju klubu «Аз Есмь» / “Es Esmu”, bet pēc tam uz tā bāzes – Daugavpils patriotisko partiju «Nadežda» / “Cerība”.  Diskusiju klubs iniciējis Krievu kultūras centra “Kaļistratova nams” dibināšanu Daugavpilī.   

1997. gadā Miroslavs Mitrofanovs kļuvis par vienu no partijas “Līdztiesība” dibinātājiem. Turpmāko 20 gadu laikā viņš bijis šīs partijas biedrs, partijas Daugavpils nodaļas vadītājs, redakcijas kolēģijas loceklis, Valdes, Biroja loceklis, pēc tam – arī partijas līdzpriekšsēdētājs. 

1998. gadā viņš dibinājis sabiedrisko organizāciju “Daugavpils Cilvēktiesību informācijas centrs”. Turpmāko triju gadu laikā šī organizācija īstenoja mācību programmas cilvēktiesību jomā Daugavpils skolās un sniedza bezmaksas juridisko palīdzību.

1998. gadā M. Mitrofanovs ievēlēts par LR 7. Saeimas deputātu no bloka “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (saīsināti – PCTVL). Saeimā viņš darbojies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Eiropas lietu komisijā. Būdams deputāts, viņš strādājis Eiropas Parlamenta un LR Saeimas Apvienotās komitejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sastāvā un šīs delegācijas sastāvā piedalījies diskusijās par Latvijas nākamo dalību Eiropas Savienībā. Viņš bija pirmais krievu izcelsmes deputāts no Latvijas, kas uzstājās Eiropas Parlamentā. Politiķis panāca to, ka noteikums par vidējās izglītības mazākumtautību valodās saglabāšanu tika iekļauts EP gala rekomendācijā, kas veltīta Latvijas iestāšanai Eiropas Savienībā. 

2002. gadā viņš netika atkārtoti ievēlēts par deputātu; par iemeslu tam kļuvis konflikts ar vienu no Daugavpils pilsētas avīžu izdevējiem un pilsētas mēru – rezultātā M. Mitrofanovs Saeimā netika. Tomēr  pēc “Līdztiesības” vadības priekšlikuma PCTVL  8. Saeimas frakcija aicināja M. Mitrofanovu turpināt darbu Saeimā par frakcijas konsultantu. 

2003. gada martā PCTVL frakcija izjuka, jo no tās aizgājuši Tautas Saskaņas partijas (TSP) deputāti. Izveidojās jauna PCTVL frakcija, kuras sastāvā  ietilpa deputāti no partijas “Līdztiesība” un Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP).  M. Mitrofanovs kļuvis par vecāko konsultantu un viņam izdevās organizēt jaunās frakcijas aparāta darbu. Situācija atkārtojusies 2003. gada rudenī – pēc tam, kad no frakcijas sastāva aizgāja lielākā daļa LSP deputātu un frakcijai pievienojās daži bijušie TSP biedri.

2003. gada oktobrī M. Mitrofanovs, pēc Krievu skolu aizsardzības štāba iniciatīvas, kā konsultants bija pavadījis Latvijas krievu skolu skolēnu pirmo delegāciju uz Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, lai šīs delegācijas pārstāvji varētu tikties ar dažādu valstu diplomātiem un politiķiem. 

2004. gada jūnijā Latvijā notikušo pirmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātā PCTVL bija ieguvusi pārstāvību – par EP deputāti tika ievēlēta Tatjana Ždanoka. Viņa piedāvāja Miroslavam Mitrofanovam kļūt par “Zaļo”/ Eiropas Brīvās alianses (Greens/EFA) Eiroparlamenta frakcijas konsultantu. Šajā amatā Eiroparlamentā viņš nostrādājis no 2004. gada septembra līdz 2006. gada maijam.

2005. gadā politiķis piedalījies Eiropas sabiedriskās organizācijas – Eiropas Krievu alianses – dibināšanā. Šī Alianse ir apvienojusi Eiropas ekonomiskās zonas valstu krievu sabiedriskos darbiniekus. M. Mitrofanovs ievēlēts par Alianses priekšsēdētāja vietnieku. 

2005. martā Miroslavs Mitrofanovs padalījies pašvaldību vēlēšanās, ievēlēts par Daugavpils pilsētas domes deputātu, kura savukārt ievēlējusi viņu par  Daugavpils vicemēru. Dažu mēnešu laikā viņš regulāri braucis no Briseles, lai piedalītos pašvaldības darbībā. Tomēr, pēc Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prasības, viņš bija spiests atstāt Daugavpils domes deputāta posteni, jo likums aizliedz apvienot amatus Eiropas Parlamentā un Latvijas pašvaldībā.

2006. gada pavasarī politiķis atgriezies Latvijā un piedalījies LR 9. Saeimas vēlēšanās. 2006. gada oktobrī M. Mitrofanovs bijis ievēlēts par Saeimas deputātu no PCTVL. Saeimā viņš darbojas Budžeta un finanšu komisijā, kā arī Saimnieciskās komisijas sastāvā. Darba periods Budžeta un finanšu komisijā bija sakritis ar 2008.-2010. gada pasaules ekonomisko krīzi, kas palielinājis šīs Saeimas komisijas nozīmīgumu un tajā strādājošo deputātu slodzi. 2009.-2010. gadā M. Mitrofanovs dažas reizes pārstāvējis Latviju ES dalībvalstu parlamentu budžeta komiteju vadītāju sēdēs. Šajā parlamentārajā laikposmā viņš regulāri publicējis savus rakstus par politiskām un ekonomiskām tēmām laikrakstā “Rakurs” un portālā “Delfi”.

2011. gada janvārī Miroslavs Mitrofanovs sācis strādāt par Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgu. Viņa atbildības sfērā ietilpis darbs pie dažādiem tekstiem, bet pēc kāda laika – arī eirodeputāta biroja Rīgā darba koordinēšana.

2011. gadā Miroslavs Mitrofanovs kļuvis par partijas PCTVL līdzpriekšsēdētāju un kopš tā laika daudzus gadus viņš bijis viens no partijas PCTVL līdzpriekšsēdētājiem, bet pēc tās pārdēvēšanas (no 2014. gada janvāra) viņš ir Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs.

2013. gadā M. Mitrofanovs piedalījies Nepilsoņu kongresa izveidē un Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanu organizēšanā.

2014. gada martā viņš kā novērotājs bijis klāt referendumā par Krimas pussalas valstiskās piederības noteikšanu.

Laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam politiķis regulāri uzstājies dažādu radiostaciju ēterā, sniedzis intervijas simtiem ārvalstu masu medijiem, piedalījies televīzijas debatēs.

2017. gada sākumā klajā nāca M. Mitrofanova ar Tatjanu Ždanoku kā līdzautori uzrakstītā grāmata “Latvijas krievi gadsimtu lūzumā. No PSRS norieta līdz Eirosavienības krīzei” / «Русские Латвии на изломе веков. От заката СССР до кризиса Евросоюза». 

2017. gada septembrī viņš bijis viens no Krievu skolu aizsardzības štāba atjaunošanas iniciatoriem. Mitrofanovs izpildījis Štāba spīkera funkcijas.

2018. gada martā Miroslavs Mitrofanovs kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu. Eiropas Parlamentā viņš strādājis Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā un Lūgumrakstu (jeb petīciju) komitejā. Bija ievēlēts par Eiroparlamenta delegācijas sakariem ar Vidusāzijas valstīm un Mongoliju priekšsēdētāja vietnieku.

Miroslavs Mitrofanovs bija balotējies kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notikušas 2019. gada 25. maijā, taču viņš netika ievēlēts par Eiroparlamenta deputātu. Patlabn ir "Latvijas Krievu savienības" līdzpriekšsēdētājs.

2020. gada 29. augustā ievēlēts par Rīgas pilsētas domes deputātu.

Informācija par izcelsmi un vecākiem:

Miroslava Mitrofanova vecvectēvs tēva līnijā – Pēteris Mitrofanovs (1857-1940) – Daugavpils (tolaik – Dvinskas) goda dzimtpilsonis, pirmās ģildes tirgonis, vairākkārt apbalvots par sabiedrisko un administratīvo darbu Dvinskas pašvaldībā pirms Pirmā pasaules kara. Pētera Mitrofanova bizness bija saistīts ar maizes un miltu izstrādājumu ceptuvēm un mazumtirdzniecību. Karadarbības un revolucionāro notikumu rezultātā ražošana P. Mitrofanova firmā tikusi sagrauta un 20. gadsimta 20. gadu sākumā viņam nācās visu atsākt no jauna.

Pētera Mitrofanova ģimenes draugs bija krievu politiķis, Latvijas Republikas pirmo četru Saeimu deputāts Meletijs Kaļistratovs.

Miroslava tēvs – Boriss Mitrofanovs (1924-1994) strādājis par pārvadājumu organizēšanas inženieri autotransporta uzņēmumā. Jaunības gados viņš bijis represēts, 10 gadus pavadījis Sibīrijā – nometnēs un izsūtījumā. B. Mitrofanovs brīvi pārvaldījis ne tikai dzimto krievu valodu, bet arī latviešu un vācu valodu, viņam bijušas plašas zināšanas humanitārajā jomā, viņš spēlējis tautas teātrī, bijis Vissavienības jauno dramaturgu konkursa laureāts. Borisa Mitrofanova mājās bija daudz krievu un pasaules daiļliteratūras klasiķu grāmatu.  

Miroslava māte – Valentīna Mitrofanova (1939-2017), meitas uzvārds – Kapitonova. Pēc izcelsmes nākusi no fabrikas strādnieku ģimenes, kuri pirms tam ir bijuši Ziemeļkazahstānas apgabala zemnieki un, glābjoties no kolektivizācijas laiku represijām, bēguši uz Krasnojarsku (Sibīrijā).