Leonīds Kurdjumovs
Leonīds Kurdjumovs (1939. g. 8. jūnijā Minskā, Baltkrievijas PSR – 2012. g. 19. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – administratīvais vadītājs Padomju Latvijā un Latvijas Republikā, politiskais darbinieks.
Kopš 1947. gada L. Kurdjumovs dzīvoja Rīgā. 1959. gadā pabeidza Daugavpils Kara aviācijas radiotehnisko skolu, iegūstot specialitāti radioinženieris.
No 1962. gada līdz 1970. gadam strādāja Radioizotopu aparātu būves institūtā, noiedams ceļu no inženiera līdz priekšniekam. No 1970. gada līdz 1990. gadam viņš bija Valsts Lauksaimniecības tehnikas komitejas republikāniskā informācijas un skaitļošanas centra direktors. 1990. gadā – Republikāniskā statistiskās informācijas centra “Agroapgāde” direktors. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās padomes deputātu. Viņš pārstāvēja frakciju ”Līdztiesība”, 1990. gada 4. maijā nebalsoja par Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Nākamā Latvijas Republikas parlamenta – 5. Saeimas – vēlēšanās viņš nevarēja piedalīties, jo 1991. gadā bija iekļauts nepilsoņu kategorijā.
1995. gadā viņš piedalījās Latvijas Apatrīdu līgas izveidošanā. 1997. gadā kopā ar dažiem bijušajiem kolēģiem no Augstākās padomes dibināja partiju “Līdztiesība”, darbojās redakcijas komisijā partijas programmatisko dokumentu sagatavošanai. Pēc 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanām, kuru iznākumā parlamentā izveidojās frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (politiskā apvienība, kuras sastāvā iekļāvās arī partija “Līdztiesība”), L. Kurdjumovs kļuva par šīs frakcijas konsultantu, tādējādi atgriezdamies parlamentāriskā darbā jaunā kvalitātē.
Pēc naturalizācijas viņu 2001. gadā ievēlēja par Rīgas Domes deputātu, 2005. un 2009. gadā viņu atkārtoti ievēlēja par deputātu. 2001. gadā viņš iestājās Tautas saskaņas partijā (TSP), pēc tam bija partijā Jaunais Centrs un pēc tā apvienošanās ar TSP bija deputāts no apvienības “Saskaņas Сentrs”.
Rīgas Domē viņš bija frakcijas Saskaņas centrs priekšsēdētāja vietnieka postenī un pēc desmit gadu pārtraukuma administratīvā darbā viņu 2001. gadā ievēlēja par Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju un viņš strādāja šajā amatā līdz nākamajām vēlēšanām 2005. gadā, viņš labi veica šos pienākumus, daudz izdarīja, lai saglabātu Rīgas 1. slimnīcu. Tāpēc viņam atkārtoti uzticēja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja amatu, kurā viņš palika līdz savai nāvei 2012. gadā.
Leonīda Kurdjumova kolēģi atceras viņu kā dzīvespriecīgu, aktīvu cilvēku, kuram patika humors un sporta braucieni ar automašīnu.