Nils Ušakovs

Nils Ušakovs (1976. g. 8. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas politiķis un žurnālists, pirmais krievu tautības Rīgas mērs no 2009.  līdz 2019. gadam. No 2019. g. Eiroparlamenta deputāts.

Nila tēvs – Valērijs Ušakovs – bija inženieris, strādāja rūpnīcā «Alfa», aizrāvās ar džeza mūziku. Māte – Ludmila Ušakova strādāja par krievu valodas un literatūras skolotāju, par pasniedzēju E. Dārziņa Mūzikas skolā. Ušakova vecāku mājās vienmēr  bija daudz grāmatu. Abi Nila vectēvi bija virsnieki, armijā dienēja Otrā pasaules kara laikā. Tēva mātes brāļi bija Krievijas cara armijas virsnieki.  

Nils Ušakovs ir dzimis Rīgā, sākumā viņš bija mācījies  Rīgas Imantas mikrorajona skolā, pēc tam absolvēja Rīgas 71. krievu vidusskolu Iļģuciemā. Bērnība nodarbojās ar boksu.  

Mācoties skolā, N. Ušakovs vasaras brīvlaikā strādāja kolhozā, bērnu semināros, vēlāk, jau būdams students, viņš strādāja par krāvēju būvniecībā un noliktavās, kādu laiku – par pārdevēju mantu tirgū Rumbulā.  

Pēc skolas absolvēšanas viņš iestājās Latvijas Universitātē, kur studēja latviešu valodā. Studiju sākumu N. Ušakovs atceras šādi : «Pirmo gadu bija visai grūti, jo viss taču jau bija latviski, bet latviešu valodu, un tas bija  1994. gads, tad pasniedza, nu... , kaut kā nebūt. Pēc tam, protams, es iesaistījos studiju procesā.»  Paralēli studijām viņš strādāja par pasniedzēja asistentu Eiropas fakultātē. 1998. gadā viņš kļuva par pirmo LU studentu, kas ieguva ekonomikas bakalaura grādu specialitātē «analītiskā ekonomika».

Pateicoties speciāli piešķirtajai stipendijai, viņš aizbrauca studēt uz Dāniju, kur dzīvoja Odensas pilsētā. 2002. gadā N. Ušakovs ieguva ekonomikas maģistra grādu specialitātē „Ekonomika un Eiropas integrācija” Dienviddānijas Universitātes (Syddansk Universitet) Sociālo zinātņu fakultātē.

Pēc studiju beigām N. Ušakovs atgriezās Rīgā. Viņš bija plānojis strādāt Latvijas Universitātē, bet galu galā izvēlējās žurnālista karjeru. Savu izvēli N. Ušakovs izskaidroja šādi: «…es vēlējos kļūt par pasniedzēju un pievērsties akadēmiskajai darbībai. Bet jūs taču atceraties, ka 90. gadu beigās skolotāju, pasniedzēju darba algas bija vēl zemākas, nekā tagad. ...Es pievērsos žurnālistikai, jo tā dažos aspektos līdzinās ekonomikai.»

1998. gadā N. Ušakovs sāka strādāt par producentu NTV Baltijas birojā. Viņa pienākumos ietilpa sižetu uzņemšanas organizēšana. Pēc gada viņš pārgāja strādāt Latvijas Sabiedriskajā televīzijā, kur ieguva Ziņu dienesta korespondenta darba pieredzi. 2000. gadu sākumā viņš strādāja par ziņu un politikas nodaļas redaktoru laikrakstos «Respublika» un «Telegraf», sadarbojās ar Krievijas informatīvo aģentūru ITAR-TASS.

Pats ilgstošākais laika posms N. Ušakova žurnālista praksē bija darbs Latvijas privātajā televīzijas kanālā TV5 Rīga. 2001.-2004. gadā viņš bija iknedēļas programmas «Тема недели» („Nedēļas tēma”) vadītājs un redaktors. Pirmsvēlēšanu kampaņu laikā N. Ušakovs bija pirmsvēlēšanu šova «Русский вопрос» („Krievu jautājums”) redaktors un vadītājs; šis šovs arī tika demonstrēts kanālā TV5.

Nākamais profesionālās darbības etaps kļuva liktenīgs turpmākajai Nila Ušakova politiskajai karjerai, jo nodrošināja viņam sakarus ar  visietekmīgāko Latvijas krievu televīzijas kanālu – PBK (Pirmo Baltijas kanālu) un atbalstu no šā televīzijas kanāla puses.  Kopš 2004. gada marta līdz 2005. gada novembrim N. Ušakovs strādāja par Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienesta redaktoru, piedalījās ziņu pārraižu Baltijas valstīm sagatavošanā.  

N. Ušakova profesionālie sasniegumi žurnālistikā tika pienācīgi novērtēti, 2004. gadā apbalvojot viņu ar balvu «Cicerons», ko ir nodibinājusi Latvijas Žurnālistu savienība un Latvijas Universitāte.  

2005. gadā sākās Nila Ušakova politiskā karjera. 2005. gada vasarā viņš iestājās Tautas Saskaņas partijā (TSP), kas toreiz piedzīvoja savas popularitātes lejupslīdi pēc zaudējuma Eiropas Parlamenta vēlēšanās (2004. g.) un Rīgas domes vēlēšanās (2005. gada maijā). Pēc N. Ušakova iestāšanās TSP sākās šīs partijas ietekmes atjaunošanās process. 2005. gada otrajā pusē šī partija faktiski piedzīvoja politiskā brenda maiņu – tās bāzē tika izveidota politiskā apvienība «Saskaņas Centrs» (SC), kurā iestājās arī partija «Jaunais Centrs» un Latvijas Sociālistiskā partija. 2005. gada novembrī Nils Ušakovs tika ievēlēts par apvienības SC priekšsēdētāju. N. Ušakovs kļuva par atjaunotās politiskās apvienības jauno seju, tās popularizācijā viņš izmantoja tās iemaņas, kuras ieguva, ilgus gadus strādājot par teležurnālistu. Sākot ar 2005. gadu, N. Ušakovs gandrīz vai katru dienu uzstājas kā politiķis ziņu pārraidēs un citās PBK un citu Latvijas telekanālu programmās.  

Pateicoties profesionāli organizētajai priekšvēlēšanu kampaņai un, tai skaitā, N. Ušakova darbībai, 2006. gada oktobra LR Saeimas vēlēšanās apvienība SC ieguva 17 vietas Latvijas Saeimā. N. Ušakovs tika ievēlēts par 9. Saeimas deputātu. Saeimā viņš strādāja Ārlietu komisijā un Eiropas Lietu komisijā.  

Šajā laika posmā izvērtās aktīva N. Ušakova politiskā darbība ārlietu jomā. Viņš nodarbojās ar sakaru nostiprināšanu Krievijā un Rietumos. Par savas viesošanās Amerikā mērķi Ušakovs šādi stāstīja laikraksta «Latvijas Avīze» korespondentiem: «Man šis brauciens bija ļoti svarīgs tādēļ, lai izkliedētu mītus par «Saskaņas Centru» kā krievu partiju, kas savā darbībā orientējās tikai uz Krieviju. Tas tā nav! Mēs esam apvienība, kas darbojas, pamatojoties uz sociāldemokrātiskās ideoloģijas bāzes, un aizstāv gan latviešu, gan krievu intereses. Tāpat arī ārpolitikā, manuprāt, ir nepareizi izcelt tikai vienu virzienu – vai tā būtu Maskava, Brisele vai Vašingtona. Visi šie virzieni Latvijai ir svarīgi!»

Līdzās tam N. Ušakovs turpināja SC popularizācijas kampaņu Latvijas vēlētāju vidū, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, kurām bija jānotiek 2009. gadā. Tostarp Nilam Ušakovam aktīvi līdzdaloties, tika izveidota sabiedriskā organizācija «Нам по пути» („Mums ir pa ceļam”) darbam jauniešu vidū. Šīs organizācijas pamatvirziens ir atbalstīt Jautro un Atjautīgo kluba (КВН) kustību un intelektuālās spēles «Что? Где? Когда?» („Kas? Kur? Kad?”) Latvijā.  Par spēcīgu Nila Ušakova un tūkstošu krievu skolu audzēkņu personīgo sakaru kanālu kļuva laikraksts «ПриШкольная» („PieSkolas” avīze), kas iznāca 5000 eksemplāru metienā. Strādājot pie šā projekta, N. Ušakovs iepazinās ar savu otro sievu Jeļenu, kura tolaik bija šīs avīzes redaktore.  

N. Ušakovs piedalījās arī biedrības «9мая.lv» nodibināšanā; kopš 2008. gada šī biedrība faktiski kļuva par galveno svīnīgo atceres pasākumu, kas veltīti Uzvaras Dienai Rīgā, organizētāju.  

2009. gada pašvaldību vēlēšanās apvienība SC Nila Ušakova vadībā panāca uzvaru Rīgā un dažās citās Latvijas pašvaldībās. 2009. gada 1. jūlijā Nils Ušakovs tika ievēlēts par Rīgas mēru un kļuva par pirmo Latvijas galvaspilsētas domes krievu mēru Latvijas Republikas neatkarības laikos.

N. Ušakovam izdodas vadīt Rīgu, īpaši nezaudējot savas popularitātes ziņā. Gluži pretēji, uzticēšanās viņam pieaug, pateicoties optimāliem saimnieciskiem lēmumiem un pastāvīgai, profesionāli īstenotai, reklāmas kampaņai.  

Rīgas dome mēra vadībā organizē ne tikai municipālo mājokļu būvniecību un regulārus svētku pasākumus, bet arī ir ieviesusi bezmaksas braukšanu sabidriskajā transporta pensionāriem un skolniekiem.   

Par nopietnu pārbaudījumu Rīgas domes valdošās koalīcijas stabilitātei kļuva 16 skolu, tai skaitā, 11 krievu skolu, slēgšana, apvienojot tās ar citām skolām. Daļa vecāku un plašas sabiedrības pārstāvju pauda neapmierinātību par šo jaunās varas pārsteidzīgo soli (kas tika sperts pirmajos mēnešos pēc ievēlēšanas). Bet gala rezultātā sabiedrība piekrita N. Ušakova viedoklim, kas izskaidroja, ka skolu slēgšana notika ekonomisku un demogrāfisku iemeslu dēļ.   

2010. gadā opozīcijas pārstāvji Rīgas domē vieca mēģinājumu atstādināt mēru, tomēr tiem neizdevās dabūt nepieciešamo balsu skaitu.  

2011. gada maijā N. Ušakovs bija piedalījies ikgadējā Rīgas Maratonā. Tas notika tādēļ, ka viņš ilgus gadus bija aizrāvies ar skriešanu un riteņbraukšanu. Tomēr šā maratona gaitā, skrienot un būdams pārguris, N. Ušakovs bija zaudējis samaņu hipertermijas dēļ. Komas stāvoklī viņš tika nogādāts uz klīniku Vācijā. Pēc dažiem mēnešiem Nils Ušakovs pilnībā atjaunoja savas darbspējas un atsāka veikt savus mēra pienākumus. Ušakova ārstēšanai tika atklāts konts ziedojumiem, uz kuru savus līdzekļus bija pārskaitījuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Mēra ārstēšanai tika saziedoti aptuveni 253 tūsktoši eiro. Ārstēšanās Berlīnes klīnikā izmaksāja 68 370 eiro. Atlikušo naudu N. Ušakovs novirzīja Latvijas bērnu ārstēšanai.  

2011. gadā mājas lapā www.kompromat.lv  tika uzsākta N. Ušakova vēstuļu publicēšana, kuras tika „izmakšķerētas” no mēra elektroniskās pastkastītes pēc slepenā koda uzlaušanas. Šo vēstuļu saturs atstāja neviennozīmīgu iespaidu, jo to tekstā bija sastopama rupja leksika, ciniski izteikumi par politiku - no vienas puses, un neparasti kreatīvas idejas un autora izcilo darba spēju apliecinājumi – no otras puses. Šīs publikācijas neatstāja ievērojamu negatīvu ietekmi uz plašas publikas attieksmi pret Rīgas mēru.

Par nopietnu pārbaudījumu N. Ušakovam kļuva viņa personīgā un apvienības SC piedalīšanās referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Šo kampaņu iniciēja sabiedriskie aktīvisti, kas neitilpa SC. Vilšanās atmosfērā, kas valdīja pēc LR Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā apvienība SC palielināja savu pārstāvniecību Saiemā, bet tā arī netika pārstāvēta valdošajā koalīcijā, šo kampaņu atbalstīja arī lielākā daļa SC biedru. Sākotnēji N. Ušakova pozīcija attiecībā pret šo referendumu bija negatīva. Tomēr, kad parakstu par referendumu vākšanas gaitā kļuva skaidrs, ka šo ideju atbalsta lielākā daļa krievu vēlētāju, N. Ušakovs pēkšņi mainīja savu pozīciju un arī parakstījās par labu referendumam. Savu rīcību viņš izskaidroja šādi: «Es pats un mana partija esam par to, lai Latvijā būtu viena valsts valoda - latviešu. Būdams pragmātisks politiķis, es saprotu, ka diez vai referendums būs veiksmīgs. Bet man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas saglabāt pašcieņas sajūtu.»   

Referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notika Latvijā 2012. gada 18. februārī. Tas izraisīja krasu, bet īslaicīgu attiecību starp latviešu vairākumu un krievvalodīgo mazākumu saspīlēšanos. Par krievu valodu kā par otro valsts valodu nobalsoja ceturtā daļa vēlētāju – pārsvarā tie bija Latvijas krievvalodīgie pilsoņi. Pret izteicās trīs ceturtdaļas referenduma dalībnieku – pārsvarā latvieši. Attieksme pret SC latviešu vidū pasliktinājās. Bet jau 2012. gada vasarā aptaujas liecināja par to, ka personīgi N. Ušakovs un  viņa partija kopumā saglabā lielāko daļu Rīgas vēlētāju simpātiju. Tas nozīmē, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās par N. Ušakovu balsos arī daļa latviešu vēlētāju.  

Nila Ušakova kā «SC sejas» piedalīšanās divās pirmsvēlēšanu kampaņās (2010. un  2011. gada Saeimas vēlēšanās) nodrošināja apvienībai daļu panākumu, jo vēlētāji cerēja, ka būdams veiksmīgs Rīgas mērs, N. Ušakovs  var kļūt arī par tikpat veiksmīgu Ministru prezidentu. Pats N. Ušakovs nebija deputāta kandidāts, bet viņa tēlu aktīvi izmantoja apvienības SC priekšvēlēšanu reklāmas materiālos. Tomēr apvienība, neskatoties uz sekmīgiem vēlēšanu rezultātiem, tā arī nekļuva par valdošo partiju valsts līmenī.  

Arī 2012. gadā Nils Ušakovs joprojām paliek par vienu no populārākajiem Latvijas politiķiem. Raksturodams pilsētas ideālo veidolu, ko viņš vēlētos izveidot, Nils Ušakovs saka tā:

«No vienas puses, vadoties no sociālā viedokļa  [pilsētai ir jābūt] kā Kopenhāgenai, Stokholmai vai Helsinkiem, no citas puses, tā būtu jāatstāj aktīva un jautra. Lai gan bija un ir visādas krīzes un problēmas, Rīga vienmēr bija multikulturāla pilsēta, un šo situāciju nav jāmaina.  Dabiski, kad latvietis ierodas Rīgā, viņam nevajadzētu nokļūt situācijā, kad viņu nesaprot viņa valodā.» 

2019. gada 5. aprīlī korupcijas skandāla dēļ, kas bija izvērties pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, Nils Ušakovs bija spiests atstāt Rīgas pilsētas mēra amatu. Tā paša gada 25. maijā bijušais Rīgas mērs tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu no sociādemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksta. Eiroparlamentā viņš iesaistījies politiskās grupas “Sociālistu un Demokrātu progresīvā alianse” darbībā, kā arī piedalās Eiroparlamenta Budžeta komitejas darbā.

2014. gada 19. novembrī Nils Ušakovs ir trešo reizi apprecējies, stājoties laulībā ar Ivetu Strautiņu. Svinīgā laulību noslēgšanas ceremonija notikusi Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Ivetai Strautiņai-Ušakovai ir dēls Edgars (dzim. 2000. g.) no pirmās laulības.

2015. gada 18. martā Ušakovu ģimenē piedzimis dēls Toms.

Sagatavojot šo apcerējumu, tika izmantoti materiāli no Latvijas Interneta, tai skatā, arī no portāla TV-NET.