Mihails Barišņikovs

Mihails Barišņikovs (1948. g. 27. janvārī Rīgā, Latvijas PSR) – izcils baletdejotājs un horeogrāfs.

Mihails Barišņikovs ir dzimis 1948. gada 27. janvārī Rīgā. Viņa tēvs – Nikolajs Barišņikovs bija padomju armijas virsnieks. No 1958. līdz 1964. gadam Mihails mācījās Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Baleta skola) pie lieliskiem pedagogiem Jura Kaprāļa un Valentīna Bļinova, kuri palīdzējuši topošajam baletdejotājam apgūt stabilus savas nākamās profesijas pamatus.

Pēc tam M. Barišņikovs turpināja mācības Ļeņingradas (tagad – Sanktpēterburgas) Horeogrāfijas skolā. Šeit viņš mācījās baleta klasē pie slavenā baleta mākslas pedagoga Aleksandra Puškina (1907–1970). Horeogrāfijas skolu M. Barišņikovs absolvēja 1967. gadā.

Pēc Horeogrāfijas skolas absolvēšanas Mihails Barišņikovs kļuva par Sanktpēterburgas Marijas teātra (tolaik – S. Kirova Ļeņingradas operas un baleta teātra) baleta trupas solistu. Šeit viņš uzstājās no 1967. līdz 1974. gadam. M. Barišņikovs izpildīja klasiskā repertuāra baleta partijas, to vidū Bazils (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1969. g.); princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1970. g.). Baletdejotājs pievērsās arī mūsdienu horeogrāfijai, viņš kļuva par pirmo Hamleta baleta partijas izpildītāju baletā “Hamlets” (Dmitrija Šostakoviča mūzika, Konstantīna Sergejeva horeogrāfija, 1970. g.).

1969. gadā Mihails Barišņikovs guva uzvaru Pirmajā Maskavas starptautiskajā baletdejotāju konkursā un kļuva ļoti populārs gan savā valstī, gan ārzemēs. Aizrobežu baleta speciālisti pievērsa pastiprinātu uzmanību M. Barišņikova dejotājmākslai. Visiem atmiņā palika viņa augstais lēciens-lidojums, izplešot kājas taisnā špagatā. Šis baletdejotāja lēciens izsauca īpašu publikas sajūsmu.

Kad 1974. gadā S. Kirova Ļeņingradas operas un baleta teātra baleta trupas sastāvā Mihails Barišņikovs piedalījās viesizrādēs Kanādā, viņš bija nolēmis vairs neatgriezties Padomju Savienībā. Baletdejotājs lūdzis politisko patvērumu un to saņēmis.

1974. gadā Mihails Barišņikovs kļuva par Kanādas Nacionālā baleta solistu. Tajā pašā gadā baletdejotājs tika ielūgts uzstāties Amerikas Baleta teātrī (АВТ), kurā viņš nostrādājis četrus gadus. Pēc tam, vienas 1978.–1979. gada sezonas laikā viņš bija Ņujorkas Pilsētas baleta (New York City Ballet) solists. 1980. gadā M. Barišņikovs atgriezās АВТ, taču jau teātra mākslinieciskā vadītāja statusā, vienlaikus turpinādams dejot.

Kopš 1990. gada, 12 gadu laikā kopīgi ar Marku Morisu Mihails Barišņikovs vadījis baleta trupu “White Oak Dance Project”. Viņš uzstājās arī daudzos citos teātros, kopā ar dažādām baleta trupām. 2005. gadā baletdejotājs un horeogrāfs nodibināja “Mihaila Barišņikova mākslas centru” (Baryshnikov Arts Center - BAC).

Mihaila Barišņikova radošo interešu loks ir ārkārtīgi plašs, tas neaprobežojas ar baleta mākslas jautājumiem vien. Savas radošās karjeras laikā viņš bija piedalījies kinofilmās un teātra uzvedumos.

Mihails Barišņikovs ir viens no izcilākajiem mūsu laikmeta baletdejotājiem. Dejojot uz skatuves, viņš apbur skatītājus ar savu artistismu un spīdošu dejas tehniku. Jau jaunības gados viņš aizrautīgi strādāja ne tikai klasiskā repertuāra ietvaros, bet arī ar lielu interesi un degsmi veltīja sevi mūsdienu horeogrāfijai. Tā, Ļeņingradā tas bija baletmeistaru Natālijas Kasatkinas un Vladimira Vasiļova iestudētais “Hamlets” (1971. g.) un Majas-Esteres Murdmā iestudētais balets “Pazudušais dēls” (Sergeja Prokofjeva mūzika, 1973. g.) u.c. Šīs izrādes, kurās dejojis M. Barišņikovs, bija novatoriskie darbi horeogrāfijas jomā.

Brieduma gados baltdejotājs uzstājās mūsdienu izcilo horeogrāfu Rolāna Petī, Morisa Bežāra un citu baleta iestudējumos. Baletdejotājs daudz uzstājās arī horeogrāfa Džordža Balančina (īstais vārds – Georgijs Balančivadze; 1904–1983) iestudējumos. Mihails Barišņikovs ļoti augstu vērtēja Džordža Balančina radošo sniegumu, savukārt Dž. Balančins uzskatīja M. Barišņikovu par lielisku baletdejotāju un šo savu viedokli viņš bieži vien bija paudis publiski. Viens no viņu kopīgajiem spožākajiem darbiem ir balets “Pazudušais dēls” (Sergeja Prokofjeva mūzika).

Ļeņingradā M. Barišņikovs bija lieliskās balerīnas Natālijas Makarovas skatuves partneris. Amerikas Savienotajās Valstīs daudzu gadu laikā viņš dejoja kopā ar baletdejotāju Gelsiju Kirklandi, tādējādi bija izveidojies neparasti spīdošs baletdejotāju pāris Kirklande – Barišņikovs. Baletdejotāju pāra visveiksmīgākais iestudējums bija P. Čaikovska balets “Riekstkodis” M. Barišņikova horeogrāfiskajā versijā. Vēlāk tika uzņemta arī šā baleta iestudējuma televīzijas versija. Mihails Barišņikovs ir atstājis nozīmīgu ietekmi uz amerikāņu horeogrāfiju, pateicoties savam augstajam izpildītāja līmenim.

2017. gada 26. aprīlī Latvijas Republikas Saeima piešķīrusi Mihailam Barišņikovam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Viesizrādes Rīgā:

1973. gadā – L. Minkusa baletā “Dons Kihots”;

1997. gadā – kopā ar baleta trupu “White Oak Dance Project”.

M. Barišņikova apbalvojumi un goda nosaukumi:

1966. g. – starptautiskā baletdejotāju konkursa Varnā laureāts;

1969. g. – Pirmā Maskavas starptautiskā baletdejotāju konkursa laureāts;

1973. gadā baletdejotājam piešķirts KPFSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums;

2000. g. – Amerikas Nacionālā mākslas medaļa.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Undīne Adamaite. Barišņikovs iejutīsies aktiera ādā. – Diena, 2011, 24. aug., 19. lpp. ;