Lora Ļubčenko

Lora Ļubčenko (1950. g. 5. februārī Rīgā, Latvijas PSR – 2011. g. 27. februārī Kanādā) – balerīna un klasisko deju pasniedzēja. 

1967. gadā Lora Ļubčenko absolvēja Rīgas Horeogrāfijas skolu (tagad – Rīgas Baleta skola). Šeit topošā balerīna mācījās pie izciliem baleta mākslas pedagogiem Valentīna Bļinova un Marinas Sizovas. 

No 1967. līdz 1972. gadam Lora Ļubčenko bija Rīgas Operetes teātra baleta soliste.

Tomēr balerīna vēlējās dejot vadošās partijas klasiskajos baletos, tādēļ viņa aizbrauca uz Ukrainu, kur tika pieņemta Odesas Akadēmiskajā operas un baleta teātra (no 2007. gada – Odesas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris) baleta trupā. Šajā teātrī balerīna uzstājās no 1972. līdz 1974. gadam.

1974. gadā Lora Ļubčenko atgriezās Rīgā. No 1974. līdz 1991. gadam balerīna bija Latvijas PSR operas un baleta teātra (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera) baleta trupas soliste. Šajā teātrī viņa kļuva par vienu no vadošajām balerīnām. Operas un baleta teātrī Rīgā viņa strādāja arī kā pedagoģe repetitore.1993. gadā baletdejotāju ielūdza strādāt par klasisko deju pasniedzēju Rīgas Baleta skolā.

20. gadsimta 90. gadu beigās Lora Ļubčenko pārcēlās dzīvot uz Kanādu, kur strādāja par klasisko deju pedagoģi.

Pēc baleta kritiķu viedokļa Lora Ļubčenko bija sasniegusi nozīmīgas virsotnes baletdejas mākslā. Balerīnas popularitāte baleta mākslas cienītāju vidū pilnīgi apstiprināja šo speciālistu viedokli. Balerīna radīja dziļi pārdomātus savu varoņu tēlus. Savas radošās darbības laikā L. Ļubčenko bija izpildījusi prakstiski visas vadošās klasiskā repertuāra baleta partijas. Viņa dejoja arī mūsdienīgos baletos, kas tika iestudēti Rīgā.

Baleta kritiķis Ēriks Tivums nosauca viņu par “Balerīnu ar skumjām acīm”, šādi uzsverot viņas kā izpildītājas “rokraksta” neatkārtojamību.

“Nepaklausība un klusums, divi it kā nesavienojami pretpoli, piederas Lorai Ļubčenko. Cauri visām lomām man jādomā par mazu, spītīgu meiteni ļaunā baletlikteņa priekšā. Viņa atrod sevī to brīnumsērkociņu (fejas zizli, mirtes zaru), kam degot pasaule brīnišķīgi pārvēršas. Liktenis sakņūp neatlaidības priekšā, un tagad jau viņa, atraidītā balerīna, neglītais pīlēns, ir noteicēja, bet liktenis – izpildītājs,” tā par Loru Ļubčenko rakstījis Ē. Tivums grāmatā “Nakts ar balerīnu”. 

Lora Ļubčenko ir mirusi 2011. gada 27. februārī Kanādā. 

Loras Ļubčenko partijas baletos: 

Mirta, Žizele (Ādolfa Adāna baletā “Žizele”, 1975. g.); 

Kitrija (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1975., 1982. g.); 

Feja, Florīna, Aurora (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975., 1979. g.);

Odeta un Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1976. g.);

Gajanē (Аrama Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976. g.);

Līze (Luija Herolda baletā “Veltīgā piesardzība” / fran.: “La Fille mal gardee”, 1978. g.);

Esmeralda (Čēzares Punī baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, 1978. g.);

Kristīne (baleta izrādē “Ugunī” ar Jura Karlsona mūziku, 1979. g.);

Kleopatra (Euarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1981. g.);

Valentīna (Andreja Ešpaja baletā “Angara”, 1981. g.);

soliste (baletā “Šopeniānā” ar Frederika Šopēna mūziku, 1981. g.);

Kolumbīne (baleta izrādē “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa mūziku, 1981. g.);

Džuljeta (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1982. g.);

soliste (baleta izrādē “Divertisments” ar Volfganga Amadeja Mocarta mūziku, 1983. g.);

Nurida (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.);

Žizele (Ādolfa Аdāna baletā “Žizele”,1985. g.) u.c. 

Partijas horeogrāfiskajās miniatūrās:

Elgas Īgenbergas “Etīde” (dejojot kopā ar Aleksandru Rumjancevu, 1976. g.);

Imanta Kalniņa “Pūt, vējiņi!” (dejojot kopā ar Genādiju Gorbaņovu, 1977. g.);

Kamila Sensānsa “Mirstošais gulbis” (1981. g.);

Oļega Barskova “Lēdijas Makbetas monologs” (1983. g.) u.c. 

Apbalvojumi un goda nosaukumi: 

1976. gadā –Vissavienības baletdejotāju konkursa Maskavā laureāte - pirmā vieta un zelta medaļa;

1977. gadā – Trešā starptautiskā baletdejotāju konkursa Maskavā diplomante “par labāko klasisko duetu” (L. Ļubčenko – G. Gorbaņovs);

1978. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Ē. Tivums. Balerīna spožumā un ēnā // „Māksla”. 1989, Nr. 4.;

Любченко, Лора. Италия и Кипр через призму балета (Itālija un Kipra caur baleta prizmu):  „Ригас балсс”, 1979, 30 августа.