Ļevs Fokins
Ļevs Fokins (1906. g. Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1974. g. ASV) – baletdejotājs un baleta mākslas pedagogs. Skatuves pseidonīms – Ļevs Ļvovs.
Ļevs Fokins (skatuves pseidonīms – Ļvovs) mācījies Pēterburgas/ Pēterpils Teātra skolā. 1920. gadu sākumā kopā ar vecākiem viņš pārcēlās uz Latviju, jo viņa mātei, balerīnai un baleta mākslas pedagoģei Aleksandrai Fjodorovai Rīgā piedāvāja galvenā horeogrāfa vietu Latvijas Nacionālās operas baleta trupā.
Viņa tēvs – Aleksandrs Fokins bija brālis pazīstamajam baleta novatoram Mihailam Fokinam (1880–1942), kurš kopš 1919. gada dzīvoja ASV.
No 1925. līdz 1930. gadam Ļevs Fokins (Ļvovs) bija Latvijas Nacionālās operas baleta trupas vadošais solists, kā arī pedagogs savas mātes A. Fjodorovas privātajā baleta skolā.
1930. gadā Ļevs Fokins (Ļvovs) pārcēlies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur turpinājis savu baleta karjeru. 1960. gadā Ļevs Fokins bija ieradies Rīgā kā Kubas Nacionālā baleta (Ballet Nacional de Cuba) prīmabalerīnas Alīsijas Alonso (1920-2019) baletmeistars repetitors.
Baleta mākslinieks Ļevs Fokins (Ļvovs) ir miris 1974. gadā ASV.
LNO izpildītās baleta partijas:
Džeimss (baletā “Silfīdas” ar F. Šopēna mūziku, M. Fokina iest., 1925. g.);
Jauneklis (baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku, M. Fokina iest.,1925. g.);
Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1926. g.);
Francis (L. Delība baletā “Kopēlija”, 1926. g.);
Trubadūrs (A. Glazunova baletā “Raimonda”, 1926. g.);
Arlekīns (R. Drigo baletā “Arlekināde”, 1927. g.);
Riekstkodis (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”);
Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”) u.c.
***
Pazīstamais Rīgā žurnālists un pedagogs Heinrihs Grosens savās atmiņās šādi aprakstījis Fokinu-Fjodorovu ģimenes dzīvi:
“ Neskatoties uz to, ka materiāli viņš ( Aleksandrs Fokins – red.) bija pilnībā atkarīgs no A. Fjodorovas, viņš bija ārkārtīgi prasīgs: viņai bija punktuāli jābūt Operā un savā studijā, kur viņš veica administratīvos pienākumus, turklāt viņš no sievas prasīja precīzu viņas pienākumu izpildi, galvenais - kārtīgu nodarbību apmeklējumu. Skaita ziņā Fjodorovas studija bija diezgan liela, un viņi mēnesī nopelnīja vismaz 600-700 latus, kopējie ienākumi pārsniedza 1000 latus. Taču viņa vienmēr izjuta vajadzību pēc materiālajiem līdzekļiem: nauda plūda kā ūdens, nekur neapstājoties. Viņas ģimene bija kupla: dēls Ļevs, 25 gadus vecs, precējies ar gruzīnieti, viņiem bija dēls Andrjuša, apmēram 5 gadus vecs; meita Irina, apmēram 10 gadus veca; meita Ņina Fokina, apmēram 26 gadus veca un viņas vīrs. Patiesībā, Ļevs bija baleta solists [..], bet viņš nevarējis pārtikt no savas algas [..], jo piekopis plašu dzīvesveidu – spēlējis kārtis, piedalījies ballītēs u.tml., vārdu sakot, viņš vienmēr bija izjutis vajadzību pēc naudas, un viņa kāršu spēles parādus nācās segt nelaimīgajai mātei, ko viņa darīja slepeni no vīra [..].
Ļevs Fokins reti bija mājās, dodot priekšroku uzdzīvei restorānos un kāršu spēlej dažādos zaņķos, kā rezultātā bieži nokavējis mēģinājumus, kur dejojis pavirši, paļaujoties uz savām spējām, uz to, ka viņa māte ir baletmeistare, tādējādi nostādot ārkārtīgi sarežģītā situācijā savu māti, kas viņu neprātīgi mīlēja.”
Генрих Гроссен. Жизнь в Риге./ Dzīve Rīgā.– “Даугава”, № 2, 182–183. lpp.
Informācijas avots:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. – Rīga, 2018, 125. lpp.
https://enciklopedija.lv/skirklis/105253-Aleksandra-Fjodorova
