Sākumlapa > Tēmas > Personas
Gaļina Černova-Braunšveiga

Gaļina Černova-Braunšveiga

Gaļina Černova-Braunšveiga (1911. g. 2. martā Vologdā, Krievijas impērijā – 2004. g. 4. oktobrī Aidaho štatā, ASV) – Latvijas Nacionālās operas baletdejotāja 1930. gados un 1940. gadu sākumā. 

Divu pasaules karu starplaikā Gaļina Černova dzīvoja Rīgā, 1925.–1930. gadā viņa mācījās Aleksandras Fjodorovas baleta studijā; 1926.–1941. gadā uzstājās uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves, kļuva par baletdejotāju solisti. 

Baleta partijas LNO: 

dalība dejā Sarabanda (A. Glazunova viencēliena baletā “Damisa pārbaudījums”,1925. g.);

variācija “Darbs” (L. Delība baletā “Kopēlija”, 1926. g.);

soliste Spāņu dejā, Ungāru dejā (A. Glazunova baletā “Raimonda”, 1926. g.);

Frikasē (R. Drigo baletā “Amarilla”, 1933.g.);

Odeta, padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1934. g.);

Sarkanā orhideja (Jāņa Mediņa baletā “Mīlas uzvara”, 1935. g.);

Džuljeta (baletā pantomīmā “Skaramušs” ar J. Sibēliusa mūziku, 1936.g.);

Kitrijas draudzene, soliste Klasiskajā bolero, Tamburīnu dejā (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1936.g.);

Indiešu princese Florencija (Jāņa Vītoliņa baletā “Ilga”, 1937.g.);

soliste dejā “Kekvoks” (baleta izrādē “Pēdējais valsis” ar J., J., E. Štrausu mūziku, 1937. g.);

Roze , Lēdija (Jāņa Kalniņa viencēliena baletā “Lakstīgala un roze”, 1938. g.);

Afrodīte (Č. Punji, R. Drigo baletā “Esmeralda”, 1939. g.).

1944. gadā baletdejotāja no Latvijas devās uz Rietumiem. Vācijā viņa izšķīrās ar Latvijas Nacionālās operas baletdejotāju Voldemāru Leonaiti (1910–1978) un apprecējās ar veterinārārstu Vilhelmu Braunšveigu. 

1957. gadā Braunšveigu ģimene emigrējusi uz Amerikas Savienotajām Valstīm un apmetusies uz dzīvi Kalifornijā. Dr. Braunšveigs, nokārtojis nepieciešamos eksāmenus, atvēra savu veterināro praksi.

Būdama emigrācijā, Gaļina Černova-Braunšveiga baleta izrādēs vairs nedejoja, bet apguva keramikas mākslu. Viņas darinājumos – vāzēs, lampās, traukos – bija saskatāma oriģinalitāte un laba gaume. Kalifornijā viņa aizrāvās ar juveliera mākslu.

Pēc vīra nāves Gaļinai Černovai-Braunšveigai veselības stāvokļa dēļ nācās atstāt tik iemīļoto māju gleznainajā Sananselmo un doties uz Aidaho štatu, kur viņas vienīgā meita Ņina Braunšveiga-Piguā mēdza pavadīt daļu gada. Tur Gaļina Černova-Braunšveiga arī mirusi 2004. gada 4. oktobrī, 93 gadu vecumā.

G. Černova-Braunšveiga bija inženiera Sergeja Černova māsa.

                                                                                           Ludmila Oboļenska-Flama

 

Ludmila Flama-Oboļenska. Veru Ļihačovu un Gaļinu Černovu pieminot

Ilustrācijas tēmai