Krievu nacionālā atmoda Baltijas guberņās
Dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un reformu sākums Krievijā, Krievijas valstiskuma tūkstošgades svinības 1862. gadā modināja krievu nacionālo pašapziņu Baltijas guberņās un vispirms jau Rīgā. Rodas krievu biedrības: “Nikolaja tirgotāju biedrība”, “Krievu tirgotavu pārdevēju palīgbiedrība”, dziedāšanas biedrības „Bajan” un Lado”, biedrība „Uļej”, “Rīgas krievu amatnieku artelis”, “Rīgas trešā savstarpējā kredīta biedrība”, “Krievu literārais pulciņš”, Krievu klubs. Veidojas pareizticīgo brālības. 1868. gadā atver pirmās krievu ģimnāzijas. 1869. gadā sāk izdot avīzi „Rižskij vestņik”. Kopš 1883. gada Rīgā darbojas Krievu teātris.
1877. gadā Baltijas guberņās spēkā stājas Krievijas pilsētu likumdošana. Aleksandra III valdīšanas laikā (1881–1894) Baltijas guberņas pilnībā zaudē īpašo statusu. Ģermanizāciju nomaina rusifikācija. Krievu valoda kļūst par valdošo. Uz krievu mācību valodu pārkārto lielāko daļu mācību iestāžu.
XIX gs. otrā puse iezīmējas ar kapitālisma vētrainu attīstību Krievijā, tostarp arī Baltijas guberņās. Sevišķi intensīvi rūpnieciskā ražošana attīstās Rīgā. 1864. gadā Rīgā darbojās aptuveni 90 rūpniecības uzņēmumu, pēc desmit gadiem – jau 141. Baltijas guberņu izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, jūras ostas, kuras Krievija intensīvi izmantoja tirdzniecībai ar Rietumiem, dzelzceļa līnijas, kas Baltijas uzņēmumus saistīja ar Krievijas tirgu un izejvielu avotiem, – tas viss piesaistīja ārzemju kapitālu. Līdztekus Rīgai rūpniecība strauji attīstījās arī Daugavpilī (Dinaburga, Dvinska) un Liepājā (Libava). Piemēram, pēc saražotās produkcijas summas laikā no 1881. līdz 1891. gadam Liepājas rūpniecība pieauga seškārt. XIX gadsimta beigās iedzīvotāju skaits Daugavpilī ik gadus palielinājās par vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tie galvenokārt bija iebraucēji no citiem Krievijas impērijas reģioniem. Darbaspēka migrācija un augstais dzimstības līmenis nodrošināja krievu iedzīvotāju strauju izaugsmi Latvijas teritorijā.
Владислав Волков. Русские в Риге
Александр Гурин. Первые русские школы в Риге
И. Жогота. Русские купцы. – кладбище. Слава и забвение. Рига, 2004
И. Жогота. Русские купеческие фамилии. – Покровское кладбище. Слава и забвение. Рига, 2004
Антонина Заварина. Русское населени Латвии (К истории поселения)
Иван Заволоко. О старообрядцах г. Риги
Борис Инфантьев. Русские писатели о рижских и латгальских староверах
Владимир Никонов. Из истории Режицкой кладбищенской старообрядческой общины (1858–1940 гг.)
А. Гурин Руководители царской администрации в Риге (1710–1917)