Jevgeņijs Rudzītis

Jevgeņijs Rudzītis (1921. g. 19. februārī Rīgā, Latvijas Republikā – 2008. g. 10. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – Latvijas Jūras kuģniecības tālbraucējs kapteinis.

Jevgeņijs Rudzītis piedzima Rīgā pareizticīgo strādnieka un mājsaimnieces daudzbērnu ģimenē. Jevgeņijs bija vecākais no pieciem bērniem. Viņš jau no bērna gadiem sapņoja par tālām zemēm un jūrām, daudz lasīja, aizrāvās ar ceļojumiem. Mīļākie autori – Žils Verns, Džeks Londons. Mācījās vidēji, bet kad saprata: dzīvē kaut ko sasniegt var tikai ar zināšanām, pie mācībām ķērās nopietni, īpaši viņam padevās matemātika. Sešu gadu vecumā Jevgeņijs iestājās skautu organizācijā. No 1933. līdz 1939. gadam bija jūras skauts, aktīvi piedalījās arī kopējos salidojumos un pārgājienos ar gaidām, skautu sieviešu grupu. Vienā no tādiem viņš iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedreni.

16 gadu vecumā Jevgeņijs nolēma ķerties pie sapņa īstenošanas – kļūt par tālbraucēju jūrnieku un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pēc neatlaidīgiem darba meklējumiem ostā viņš drīz pirmoreiz dzīvē devās savā pirmajā reisā par jungu-bufetnieku uz kuģa «Ciltvaira». Neskatoties uz grūtībām, jauneklis uzreiz iemīlēja jūru, un cita ceļa savā dzīvē neredzēja. No 1941. līdz 1943. gadam viņš mācījās Rīgas Krišjāņa Valdemāra jūrskolā un prakses laikā apguva kuģošanas māku uz dažādiem Latvijas flotes kuģiem.

1943. gadā Latvijā sākās mobilizācija vācu armijā, taču Jevgeņijam to atlika, lai viņš varētu pabeigt mācības un iegūt stūrmaņa diplomu. Vienā no reisiem viņš  ar dažiem saviem biedriem nolēma palikt Zviedrijā, lai izvairītos no gaidāmā iesaukuma Latviešu leģiona rindās. Zviedrijā viņi vērsās PSRS sūtniecībā, kur matrožus uz pusotru gadu nosūtīja uz nometni kara gūstekņiem, kuri bija izbēguši no fašistu režīma. Vēlāk aizsūtīja uz Kaļiņinas/ Tveras filtrācijas nometni, kur Jevgeņijs palika vēl pusgadu. Pēc neskaitāmām pārbaudēm Rudzīti pēkšņi nozīmēja par Ļeningradas/ Sanktpēterburgas tehniskās flotes velkoņa kapteini, kur tolaik noritēja sagrautās kara ostas atjaunošanas darbi.

Pēc kara 1945. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur viņu gaidīja ģimene un mīļotā meitene. 1946. gada 16. februārī Jevgeņijs Rudzītis slepeni salaulājās ar Lidiju Žeibi (19211–2006) Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcā (nojaukta 1969. gadā), Latvijas valsts universitātes studenti.

Ģimenē piedzima divas meitas: Inna (1948–2013) un Ksenija (1956).

Jevgeņijs Rudzītis strādāja uz daudziem Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem, piemēram, Velta, Neptūns, Jānis Rainis, Roja, Daugava, Sēna, Inženieris Suhorukovs un citiem, apbraukāja Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstis.

Līdztekus darbam viņš neklātienē Ļeningradā beidza kvalifikācijas celšanas kursus, apguva angļu valodu. Nogājis karjeras ceļu no jungas līdz kapteinim, viņš bija Latvijas jūras kuģniecības lepnums, saņēma daudzus apbalvojumus un goda nosaukumus, piemēram, medaļu „Labākais jūras flotes kapteinis” (1962), „Ļenina ordeni (1964), medaļu par slīcēju glābšanu (1980) u.c.

No sava pēdējā kuģa Balašovs/ Балашов kapteinis atvadījās 1982. gadā. Aizejot pensijā, Jevgēņijs Rudzītis daudzus gadus aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, no 1991. gada bija Latvijas jūras kuģniecības pensionāru un invalīdu biedrības „Enkurs” valdes loceklis. Viņa milzīgo profesionālo pieredzi un zināšanas, kā arī godprātību, krietnumu, labestību, pašsavaldīšanos un vīrišķību kolēģi novērtēja ar patiesu cieņu un mīlestību. Draugu un tuvo cilvēku vidū viņš arvien bija pamanāms; sava cilvēciskā šarma, humora izjūtas, atklātības, ģitāras spēles un dziedātmākas dēl uzreiz kļuva par „kompānijas dvēseli”.

Jevgeņijs Rudzītis aizgāja no dzīves 87 gadu vecumā 2008. gada 10. janvārī. Apbedīts Ivana kapos.

Ksenija Rudzīte,

J. Rudzīša meita