Tirdzniecības firma “Brāļi Popovi”

Tirdzniecības firma “Brāļi Popovi” tika nodibināta 1788. gadā Rīgā, tā nodarbojusies ar dzelzs un metālizstrādājumu vairumtirdzniecību.

          Popovu bijušās pilsētas savrupsētas ēka

                                       Rīgā, Visvalža ielā 8 

Kādreiz tagadējā Rīgas centra vietā dārzu pavēnī atradušās turīgu rīdzinieku savrupsētas. Saviem īpašniekiem tās galvenokārt kalpojušas kā vasaras rezidences. Viena no šādām savrupsētām, kas atradās tagadējā Visvalža ielā, izcēlās ar saviem apmēriem un ar to, ka tā piederēja vienai no bagātākajām Rīgas tirgotāju dzimtām – Popoviem.

Šīs savrupsētas ēkas uzbūve datējama ar 18. gadsimta beigām. Tā bija vienstāvu koka savrupmāja ar augstu mansarda stāvu un bēniņiem, kuros 20. gadsimta sākumā tika iekārtoti arī dzīvokļi kalpotājiem. Nama zemie pagrabi pārklāti daļēji ar ķieģeļu, daļēji ar koka velvēm. Ap savrupnamu bija liels dārzs. Tas aizsargājis koka ēku no sadegšanas 1812. gada lielajā ugunsgrēkā, kas tolaik plosījies piepilsētās. Neskatoties uz visām pārbūvēm, kas tika veiktas divu gadsimtu laikā, šī savrupmāja izrādījās vienīgā saglabājusies šā laikposma koka ēka no tām, kas atradušās bijušo piepilsētu rajonā.

Ja aplūkot savrupsētas ēkas pirmo zināmo attēlu – 1824. gadā veiktos fasādes zīmējumus, tad var redzēt, ka līdz mūsu dienām ir saglabājusies tikai kopējā fasādes kompozīcija. Ieeja ēkā atrodas centrā un ir akcentēta ar jumtiņu. Galvenajā fasādē nav mainījies logu novietojums pirmajā stāvā un mansarda stāvā. No iekšpagalma puses izmaiņas ir skārušas bēniņus – šeit iziet logi bēniņu telpām, kas izbūvētas vēlāk. No rietumu puses iepriekš bija piebūvēts ēkas spārns, tomēr tas nav saglabājies.

Sākotnēji savrupmāja tika pielāgota vienas kuplas ģimenes dzīvošanai. Laika gaitā radusies nepieciešamība sadalīt ēkas iekštelpas vairākos dzīvokļos. Tāpēc 1870. gadā tika pievienotas atsevišķas kāpnes uz otro stāvu. Aptuveni tajā pašā laikā ēkā notikušas arī citas izmaiņas: jumta dakstiņi tika nomainīti pret skārda segumu, atjaunoti logu rāmji.

20. gadsimta otrajā pusē, padomju okupācijas periodā tika nojaukta rietumu puses piebūve. No Visvalža ielas puses bija neliels puķu dārziņš, ko apjozis skaists dzelzs žogs. Diemžēl pašlaik no tā nekas nav palicis. Tomēr, neskatoties uz visām pārbūvēm, savrupmāja ir saglabājusi daudz autentisku detaļu. Tās ir oriģinālas ieejas durvis, iekšējās apdares elementi, griestu ģipša rotājumi un dekoratīvās apmales virs durvju ailes. Iekštelpās atrodas dažas oriģinālas krāsnis. Logs virs ieejas ēkā ir rotāts ar kaltu režģi ar sarežģītu rakstu, kura centrālajā daļā var saskatīt krievu burtu “П”. Tas norāda uz savrupnama īpašniekiem – krievu tirgotājiem Popoviem.

Popovi ir viena no senākajām Rīgas krievu tirgotāju dzimtām. Sabiedrība "Brāļi Popovi" tika nodibināta 1788. gadā. Tās galvenā darbības joma bija "dzelzs un tērauda tirdzniecība". Saskaņā ar 1900. g. datētu reklāmu, firma pārdeva lokšņu un katlu dzelzi, tēraudu un varu instrumentu izgatavošanai, dažādus izstrādājumus no čuguna, emaljētus traukus, lauksaimniecības piederumus, būvniecības aprīkojumus, caurules, sliedes šaursliežu dzelzceļam un citus metāla izstrādājumus. Turklāt Popovi tirgoja saulespuķu un kaņepju eļļu, zivju un roņu taukus, darvu.

Sabiedrība "Brāļi Popovi" bija Tulas vara izstrādājumu un tēraudliešanas uzņēmuma "Poldihütte" oficiālā pārstāve. Tai piederējusi arī tabakas fabrika.

Popovu ģimenei piederējis liels veikals, kas atradies Vecpilsētā, Grēcinieku ielā 35, kā arī daudzas noliktavas mūsdienu Centrālā tirgus rajonā. Tomēr firmas “sirds” atradās mūsdienu Visvalža ielā. Agrāk tā saucās par Otro Kurmanova ielu - pēc sakņu dārziņu, kas atradušies šajā rajonā, īpašnieka uzvārda. 1876. gadā iela tika pārdēvēta par Popovu ielu. Šeit atradās  sabiedrības "Brāļi Popovi" lielākās vairumtirdzniecības noliktavas, piekļuvei pie kurām pat tika izbūvēts dzelzceļa posma atsevišķs atzars. Tuvumā darbojusies viņu tabakas fabrika, un savrupmājā bija firmas īpašnieku un pārvaldnieka dzīvokļi.  

19. gadsimta beigās Popovu ģimenes firmu pārvaldīja daudzi dibinātāju pēcteči, tādēļ tā tika pārdēvēta par akciju sabiedrību. Senatnīgā savrupmāja arī bija mainījusi savu veidolu. Popovu mantinieki un akciju sabiedrības vadītājs Nikolajs Pirangs dzīvoja pirmajā stāvā, bet augšstāvi tika ierādīti akciju sabiedrības darbinieku dzīvokļiem.

Tirgotāji Popovi vienmēr aktīvi piedalījušies pilsētas krievu kopienas dzīves norisēs. Saskaņā ar Anfira Popova – viena no dzimtas pārstāvjiem - testamentu, kas sastādīts 1869. gadā, daļa kapitāla tika paredzēta labdarības mērķiem: Bāreņu patversmes atvēršanai, baznīcas ēkas remontam, daļa līdzekļu tika atvēlēta pilsētas kasei un Rīgas Bērnu patversmei. Tēva piemēram sekoja arī viņa dēli Boriss un Vladimirs Popovi.

Taču ne tikai ar tirgotājiem vien bija slavena Popovu dzimta. Boriss Popovs bija pazīstams zinātnieks, minerālu pētnieks. Iegūdams izglītību Sanktpēterburgā, 20. gadsimta 20. gadu sākumā viņš atgriezās Rīgā. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē viņš vadīja Mineraloģijas katedru,  bija uzrakstījis zinātniskos darbus, kurus augsti novērtējuši kolēģi Eiropā. Boriss Popovs arī dzīvojis toreizējās Popovu ielas namā Nr. 8. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju teikto, profesors ieņēmis dzīvokli pirmajā stāvā – to, kas atradies pa labi no ieejas durvīm.

Pēc Pirmā pasaules kara akciju sabiedrība "Brāļi Popovi" ne tikai atjaunoja savu darbību, bet arī paplašināja to.Tiesa gan, kara laikā tabakas fabrika tika evakuēta uz Maskavu un vēlāk pārtrauca pastāvēt, tomēr veikals Grēcinieku ielā, noliktavas Turgeņeva ielā (tagad – Vilhelma Purvīša iela) un Visvalža ielā Rīgā turpināja darboties. Tirdzniecība ar metāla izstrādājumiem joprojām tika veikta, lai gan mazākā apjomā.

1936. gadā Popovu iela tika pārdēvēta par Visvalža ielu.Toreiz tika nojaukta Popovu firmas veikala ēka Grēcinieku ielā, taču firmai tika piešķirtas telpas pretējā namā. Otrajam pasaules karam sākoties, firmas īpašnieki un daudzi tās darbinieki emigrējuši uz Rietumeiropu. Padomju okupācijas laikos noliktavas tika likvidētas, bet Popovu savrupmāja tika nodota īrnieku izmitināšanai.

Vienpadsmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām savrupmājai bija jānospēlē vēl viena loma – šoreiz kinofilmā. 1956. gadā Rīgas Kinostudijā kinorežisors Pāvels Armands uzņēmis spēlfilmu "Kā gulbji balti padebeši iet", kurā galvenās lomas atveidojuši izcilie latviešu aktieri Voldemārs Zandbergs un Vija Artmane. Saskaņā ar filmas scenāriju tirgotāju savrupmājai bija paredzēta kluba loma, kurā dziedāja V. Artmanes tēlotā varone.

Pašreiz par Popovu tirdzniecības impēriju atgādina tikai izliektā monogramma virs ieejas šajā savrupmājā. Šī ēka Visvalža ielā 8 ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Kirils Soklakovs, S. Belševics