Pāvels Kušnirovs

Pāvels Kušnirovs  (viņa uzvārda rakstībā ir vairāki varianti: Kušnirevs, Kušnarevs) (1863. g. 6. novembrī – 1911. g. 21. februārī, Sevastopolē, Krievijas impērijā) – Rīgas Ķeizara Pētera I  reālskolas skolotājs

Par Pāvela Kušnirova dzimšanas vietu un bērnību nekas nav zināms. Ir saglabājušās ziņas, ka viņš ir beidzis Maskavas skolotāju semināra kursu, iegūdams militāro proģimnāziju skolotāja tiesības. Pēc beigšanas līdz 1885. gadam viņš bija Sanktpēterburgas  militārās proģimnāzijas dziedāšanas skolotājs   (Lielā Spaskas iela 17).

Pēterburgā liktenis saveda viņu kopā ar Jevdokiju Volframu. Pie šīs sievietes dzīves  epizodēm ir vērts īpaši pakavēties. Dažus viņas dzīves mirkļus visai spilgti savā runā  ir aprakstījis pazīstamais Pēterburgas advokāts S. Andrejevskis. Viņš ieskicēja viņas bārenes bērnību un laulību ar  nestrādājošu alkoholiķi. Taču galvenais advokāta runas uzrakstīšanas iemesls bija tas, ka viņa 1883. gada martā ar sava mīļākā rokām mēģināja nogalināt savu vīru, kurš nedeva viņai šķiršanos. Par laimi, šis mēģinājums neizdevās, tomēr  tā dalībnieki 1884. gadā  stājās Sanktpēterburgas apgabaltiesas priekšā. Pateicoties advokāta pūlēm, visi tika attaisnoti. Izdzīvojušais vīrs –  Ceļu satiksmes institūta bijušais students – tolaik jau galīgi nolaidies, pilnīgi nelabojams alkoholiķis – šķiršanos viņai tā arī nedeva un 1885. gada aprīlī dzimušo meitu Aleksandru neatzina par savu bērnu un viņa tika piereģistrēta kā ārlaulībā dzimusi.

Pāvels Kušnirovs  uzņēmās aizgādnību par jauno sievieti ar bērnu. 1885./1886. mācību gada sākumā guberņas sekretāra amatā  pārcēla viņu  uz Novgorodu, uz Aleksandra  zemstes skolotāju  skolu  par dziedāšanas, glītrakstīšanas un mūzikas skolotāju. Viņš paņēma līdzi uz Novgorodu arī savu jauno ģimeni, acīmredzot, viņi visi dzīvoja no P. Kušnirova  algas, kas bija 960 rubļu gadā. Novgorodā 1889 . gada februārī piedzima meita Marija. Viņa, atšķirībā no savas vecākās māsas, bija pierakstīta kā mātes likumīgā vīra Fjodora Volframa meita.

1889. gadā visa ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur Pāvels Kušnirovs kolēģijas sekretāra amatā sāka strādāt par Rīgas Pētera I reālskolas  dziedāšanas skolotāju. Šajā skolā viņš kalpoja līdz sava mūža beigām. Sākumā viņš bija dziedāšanas skolotājs, vēlāk – kopš 1895. gada – sagatavošanās klašu jaunākās nodaļas  skolotājs, bet no 1909. gada –vecākās nodaļas skolotājs.  Paralēli skolotāja darbam viņš kā vijolnieks amatieris darbojās arī biedrībā “Lado”.

1892. gadā piedzima dēls Aleksejs, par kura tēvu bija reģistrēts Fjodors Volframs. 1893. gada decembra beigās Jevdokija nomira no  diloņa, viņu apglabāja Pokrova  kapsētā. Pāvels Kušnirovs palika viens ar trim bērniem, taču viņam izdevās visus izaudzināt un nostatīt uz kājām. Visiem trim bērniem bija mājas izglītība, arī muzikālā.

1905. gada martā P. Kušnirovs  Bāriņtiesā adoptēja Aleksandru, tādējādi atrisinādams viņas kā ārlaulībā dzimušas problēmu. Rīgā ģimene vairākas reizes mainīja dzīvesvietu – viņi dzīvoja Strēlnieku, Dzirnavu, Romanova, Kalnciema, Aleksandra ielā.

1911. gadā Pāvels Kušnirovs nopietni saslima. Dilonis, kas  bija aiznesis Jevdokijas dzīvību, ķēra arī viņu. Viņš aizbrauca uz Sevastopoli cerībā izārstēties, taču pārvarēt slimību neizdevās  – naktī uz 1911. gada 21. februāri Pāvels Kušnirovs aizgāja no dzīves.

Viņa audzinātie bērni tobrīd bija jau pietiekami pieauguši. Aleksandra apprecējās, audžutēvam vēl dzīvam esot. Vēlāk viņa pārcēlās uz Maskavu. Alekseja liktenis nav zināms. 1911. gada janvārī reģistrācijā iesaukšanas iecirknī viņam nav nekādas noteiktas nodarbošanās. Visticamāk, ka kara sākumā viņu iesauca aktīvajā armijā. Marija 1913. gada maijā  salaulājās ar Leonīdu Pravdinu,  valsts padomnieka V. Pravdina dēlu, piedzemdēja dēlu un lielāko savas dzīves daļu pavadīja Rīgā.

Andrejs Repins

Informācijas avoti:

С. А. Андреевский. Защитительные речи. СПб, 1909 г.;
Отчёт о Новгородской Александровской учительской школе за 1884–85 г.;
Памятные книжки Новгородской губернии на 1886–1889 гг.;
Справочная книжка Лифляндской губернии на 1890 г.;
Памятные книжки и Адрес-Календари Лифляндской губернии на 1891–1911 г.;
LVVA, ф. 1380, оп. 2, д. 458; ф. 2776, оп. 5, д. 447.