Vasilijs Pravdins

Vasilijs Pravdins (1855. g. 17. janvārī, Krievijas impērijā – 1909. g. 14. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā) — tautskolu inspektors.

Vasilijs Pravdins ir dzimis valsts ierēdņa (tolaik kolēģijas reģistratora) Vladimira Pravdina ģimenē. Precīzu dzimšanas vietu pagaidām neizdevās noteikt.

1866. gadā V. Pravdins ir absolvējis Gorbatovas apriņķa skolu Ņižņijnovgorodas guberņā, 1875. gadā — Jekaterinas Skolotāju institūtu Tambovā. Pēc tam (saskaņā ar laikrakstu ziņām) viņš strādājis par skolotāju Muromā (Vladimiras gub.), vēlāk – Višņijvoločokas pilsētas skolā Tveras guberņā. 

Tieši tur 1886. gadā Vasilijs Pravdins ir salaulājies ar Kazaņas katedrāles protoijereja Aleksandra meitu Raisu. 1887. gadā viņiem ir piedzimis dēls Boriss  (no 1919. gada Boriss Pravdins pasniedzis Tartu Universitātē), un 1889. gadā – dēls Leonīds.

1891. gadā Pravdinu ģimene apmetās uz dzīvi Baltijas novadā. Sākumā V. Pravdins bija skolotājs-inspektors Rēveles (patlaban – Tallina) pilsētas četru klašu skolā. Rēvelē Pravdinu ģimenē piedzimuši vēl divi bērni: Ņina un Vladimirs.  

1893. gadā ģimenes galva - Vasilijs Pravdins - ticis pārcelts uz Rīgu. Šeit viņš ieņēmis Vidzemes guberņas Rīgas-Vendenes rajona tautskolu inspektora amatu, 1899. gadā viņš sācis inspektēt Rīgas un no 1907. gada - Rīgas II pilsētas rajona skolas.  

Vasilijs Pravdins ir Rīgas Krievu izglītības biedrības dibinātājs (vai viens no tās dibinātājiem).

Latviešu preses izdevumos V. Pravdins tika attēlots kā visai odioza personība – aktīvs valsts rusifikācijas kampaņas dalībnieks.

Vasilijs Pravdins miris 1909. gada 14. septembrī, saskaņā ar laikrakstu ziņām, no sirdslēkmes. Laikraksts “Rižskij Vestņik” ziņo, ka viņa bēres Rīgas Visu Svēto (Всехсвятское) kapsētā ir bijušas greznas: nelaiķi pavadījuši aptuveni 2000 cilvēku. Grasījās pat atvērt viņam veltītu muzeju, bet turpmākie politiskie notikumi traucējuši īstenot šo ieceri. Rīgā nav saglabājusies arī kapsēta, kurā apbedīts Vasilijs Pravdins.

V. Pravdina karjeras zināmā daļa:

1889. g. – kolēģijas sekretārs;
1891. g.  – kolēģijas asesors;
1897. g. aprīlis – kolēģijas padomnieks;
1897. g. novembris  – valsts padomnieks.

Apbalvojumi:
1893. g. janvāris – Sv. Staņislava 3. pak. ordenis;
1896. g. janvāris – Sv. Annas 3. pak.  ordenis;
Imperatora Aleksandra III piemiņas medaļa

                                                                                              Andrejs Repins