Sākumlapa > Tēmas > Personas
Maksims Ganfmanis

Maksims Ganfmanis

Maksims Ganfmanis (vāc. – Hanfmann) (1873. g. 4./16. oktobrī, Tauraģē, Kauņas guberņā, Krievijās Impērijā –1934. g. 15. novembrī, Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas laikraksta «Segodņa» faktiskais redaktors.

Maksims Ganfmanis (vāc., idišs – Hanfmann) ir dzimis 1873. gada 4. oktobrī Tauraģē, Kauņas guberņā (mūsdienu Lietuvas rietumu daļā). Maksima tēvs – Ipolits Ganfmanis, kā arī māte, pēc etniskās izcelsmes bija ebreji. Zinību pamatus Maksims ieguvis hederā – ebreju pamatskolā; pēc tam viņš absolvējis Šauļu ģimnāziju. Jau jaunības gados viņš pārgājis no jūdaisma kristietībā - Pareizticībā.

1891. gadā M. Ganfmanis iestājies Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultāte. Studējot Sanktpēterburgā, viņš tika arestēts par iesaistīšanos marksistu grupā “Darba atbrīvošana” un atskaitīts no univeritātes. 1895. gadā viņš atjaunojis studijas Kazaņas Universitātē. Studējot Kazaņā, viņš pievērsies žurnālistikai. Ganfmaņa pirmā publikācija tika ievietota avīzē “Volgas Vēstnesis” («Волжский вестник»), un to uzreiz ievērojusi lasošā publika.

Pēc Kazaņas Universitātes absolvēšanas M. Ganfmanis atgriezies Pēterburgā, kur pievērsies advokāta praksei. Tomēr drīzumā kopā ar progresīvās inteliģences grupu viņš tika izsūtīts uz Kazaņu, kur atkal sāka strādāt žurnālistikas jomā. Drīz viņš kā publicists kļuva par vienu no Krievijas liberālo aprindu ruporiem.

Pēc atgriešanās Pēterburgā M. Ganfmanis tika pieņemts darbā laikraksta “Pravo” redakcijā, kur viņš strādājis ne tikai kā publicists, bet arī kā speciālists jurisprudences jautājumos. Tostarp, tieši viņš ierosinājis jautājuma apspriešanu par lietuviešu rakstības aizliegumu Ziemeļrietumu novadā. Viņa argumenti bijuši tik pārliecinoši, ka Senāts bija spiests piekrist tiem un atcelt lietuviešu alfabēta lietošanas aizlieguma praksi.

Maksims Ganfmanis sadarbojies ar daudziem ietekmīgiem Krievijas preses izdevumiem: “Mūsu Dzīve” ("Наша жизнь"), “Mūsdienu Vārds” ("Современное слово"), “Biržas Ziņojumu” ("Биржевые Ведомости"), “Krievu Vārds” ("Русское слово") un citiem. Viņš rakstījis literāros apskatus biezajam žurnālam “Eiropas Vēstnesis” ("Вестник Европы").

Taču parasti viņa darbība pirms 1917. gada revolūcijas tiek saistīta ar laikrakstu “Rečj”, kas tika dibināts 1906. gadā un faktiski bija Konstitucionāli Demokrātiskās (kadetu) partijas preses izdevums. Pēc savas ideoloģijas Ganfmanis bija tuvs kadetiem, taču šīs partijas biedrs nav bijis. Ar šo laikrakstu viņš bija cieši saistīts – no tā dibināšanas dienas un līdz pat tam brīdim, kad lielinieki laikrakstu slēdza.

1918. gadā Maksims Ganfmanis devies prom no lielinieku pārņemtās Pēterpils (patalban – Sanktpēterburga) un aizbraucis uz Kijevu, bet pēc tam – uz Odesu, kur kļuvis par laikraksta “Dienvidu Vārds” ("Южное слово") līdzstrādnieku; tolaik viens no šā laikraksta redaktoriem bija krievu rakstnieks un dzejnieks, nākamais Nobela prēmijas laureāts Ivans Buņins. Strādājot Odesā, Ganfmanis piedzīvojis arī tos nepatīkamos laikus, kad pilsētā tika nodibināta padomju vara. Tomēr 1921. gadā ar lielām grūtībām Ganfmanim izdevās aizceļot uz savu Dzimteni – Lietuvu, kur viņam tūlīt pat piešķirta Lietuvas Republikas pavalstniecība. Ganfmaņa priekšā pavērās laba perspektīva – atvērt pašam savu advokāta praksi, taču priekšroku viņš deva darbībai žurnālistikas jomā, jo bija saņēmis ielūgumu no Rīgas krievu laikraksta “Segodņa” redakcijas.

1921. gada 31. decembrī Maksims Ganfmanis ieradās Rīgā, un jau laikraksta “Segodņa” 1922. gada pirmajā numurā tika publicēts viņa raksts “Krievu sabiedrības sirdsapziņa” ("Совесть русской общественности"), kas bija veltīts rakstnieka, publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Koroļenko (1853-1921) piemiņai.

No 1922. gada un līdz pat sava mūža beigām Maksims Ganfmanis bija laikraksta “Segodņa” faktiskais galvenais redaktors, kaut gan laikraksta numurus kā atbildīgais redaktors parakstījis Aleksandrs Kruminskis (1876–1954). Pateicoties tieši Ganfmaņa centieniem un aktīvai darbībai, 20. gadsimta 1920.-30. gados “Segodņa” kļuva par vienu no populārākajiem krievu aizrobežas laikrakstiem.

M. Ganfmaņa interešu loks nebija aprobežojies ar žurnālistiku vien.Viņš bija Krievu Juridiskās biedrības biedrs, Rīgas Krievu izglītojošās biedrības Valdes loceklis, aktīvi piedalījās Krievu Kultūras dienās, viņš bija teātra mīlis un atbalstīja Rīgas Krievu Drāmas teātri; bieži viņš uzstājās, lasot lekcijas.

Neskatoties uz sirdskaiti, M. Ganfmanis strādājis praktiski līdz pat savas dzīves pēdējai dienai. Par pēdējo materiālu, kuru viņš nosūtījis laikraksta redakcijai, bija raksts, kas veltīts zvēriski noslepkavotā Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) gaišajai piemiņai. Būdams tuvu pazīstams ar pareizticīgo Valdnieku, Ganfmanis savā rakstā atzīmējis bojā gājušā arhibīskapa dziļo teoloģisko erudīciju, spīdošas oratora dotības, nenogurstošo temperamentu, stipru gribas spēku un aktīvu attieksmi pret dzīvi un tās izpausmēm.

Maksims Ganfmanis ir miris 1934. gada 15. novembrī Rīgā. Lielam pavadītāju pulkam klātesot, viņš tika apbedīts Rīgas Pokrova kapos.

Par to, ka Maksima Ganfmaņa personas mērogs sniedzies arī ārpus Latvijas robežām, var spriest, vadoties no daudzām atsakusmēm uz viņa pāragro nāvi (sk. pielikumā).

 

Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Ģimene:

Dzīvesbiedre pirmajā laulībā: Jekaterina Ganfmane (meitas uzvārds – Anosova);

Dzīvesbiedre otrajā laulībā: Jeļena Ganfmane.

Bērni no pirmās laulības:

Jevgeņija Ganfmane (Eugenia Hanfmann ; 1905.g., Sanktpēterburgā – 1983. g., ASV) – psiholoģe, profesore.

Aleksandrs Ganfmanis (Alexander Hanfmann; 1909. g.,Sanktpēterburgā – 1997.g., ASV) – inženieris.

Jurijs Ganfmanis (George Hanfmann; 1911.g., Sanktpēterburgā – 1986.g., ASV) – arheologs, profesors.

Andrejs Ganfmanis (Andrew Hanfman [ar vienu «n» uzvārda beigās!]; 1912. g., Sanktpēterburgā – ne agrāk par 1989. g., ASV) – salīdzinošās literatūrzinātnes speciālists; ilggadējais CIP darbinieks, kurš, domājams, nodarbojies ar padomju literāro izdevumu un tolaik pašizdotās daiļliteratūras socioloģisko analīzi; kādas ASV koledžas pasniedzējs.

Materiālu papildinājis Boriss Ravdins

Informācijas avoti:

Русское юридическое общество. – Сегодня, № 98, 10-04-1928;

Русские университетские курсы приступают к работе. – Сегодня, № 262, 21-09-1929.

М.И. Ганфман – десять лет в «Сегодня». – Сегодня, № 1, 01-01-1932;

Каминка А.И. Публицистический путь М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 292, 22-10-1933;

Милюков П. Старший ученик младшему учителю. К 60-летию М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 292, 22-10-1933;

Оречкин Бор. М.И. Ганфман – редактор «Сегодня». – Сегодня, № 292, 22-10-1933.

Яблоновский Александр. С М.И. Ганфманом в самой оригинальной газете. – Сегодня, № 292, 22-10-1933.

Чествование М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 293, 23-10-1933;

Максим Ганфман. Латвийская православная церковь осиротела. – Сегодня, № 283, 13-10-1934;

Максим Ганфман. Пятнадцать лет «Сегодня». – Сегодня, № 283, 13-10-1934;

36 лет за редакторским столом;  Похороны главного редактора «Сегодня» М.И. Ганфмана; Выражения сочувствия по случаю кончины М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 317, 16-11-1934;

Синайский Василий. Светлой памяти М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 317, 16-11-1934;

И Эстония со смертью М.И. Ганфмана теряет поборника идеи Балтийского сближения; У гроба М.И. Ганфмана; Многочисленные выражения сочувствия по случаю кончины М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 318, 17-11-1934;

Прот. Н. Шалфеев. М.И. Ганфман и русская общественность. – Сегодня, № 318, 17-11-1934;

Пётр Пильский. Под стеклянным колпаком. Памяти М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 318, 17-11-1934;

Изгоев А.С. Какой светильник разума угас! Памяти М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 319, 18-11-1934;

Максим Лев. Жертва жестокого бога. – Сегодня, № 319, 18-11-1934;

Тело М.И. Ганфмана перевезено в Покровскую церковь. – Сегодня, № 319, 18-11-1934;

Погребение М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 319, 19-11-1934;

Отклики на кончину М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 321, 20-11-1934;

«Уходят старые, светоносные богатыри». Отклики на кончину М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 323, 22-11-1934;

Перов А. Тяжёлая утрата. Светлой памяти М.И. Ганфмана. – Для Вас, № 48, 24-11-1934;

Памяти М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 326, 25-11-1934;

Каминка А.И. М.И. Ганфман в «Речи и в «Сегодня». К сороковому дню кончины. – Сегодня, № 335, 24-12-1934;

Год без М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 316, 15-11-1935;

Гессен В.И. Памяти друга. – Сегодня, № 316, 15-11-1935;

Вторая годовщина смерти М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 316, 16-11-1936;

Открытие памятника на могиле М.И. Ганфмана. – Сегодня, № 148, 29-05-1938;

Лазарь Флейшман, Юрий Абызов, Борис Равдин. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. Книга I. На грани эпох. – Stanford, 1997; Юрий Абызов, Борис Равдин, Лазарь Флейшман. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. Книга II. Сквозь кризис. – Stanford, 1997; Борис Равдин, Лазарь Флейшман, Юрий Абызов. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. Книга III. Конец демократии. – Stanford, 1997; Юрий Абызов, Лазарь Флейшман, Борис Равдин. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. Книга IV. Между Гитлером и Сталиным. – Stanford, 1997; Борис Равдин, Лазарь Флнейшман, Юрий Абызов. Русская печать в Риге: из истории газеты Сегодня 1930-х годов. Книга V. Близость катастрофы. Stanford, 1997;

Сергей Цоя. Русский институт университетских знаний: страницы истории. – Seminarium Hortus Humanitatis. Альманах. Выпуск XLIV. – Рига, 2016;

Светлана Ковальчук. Максим Ипполитович Ганфман (1873-1934). –  В сб. Покровское кладбище. Слава и забвение.– Рига, 2004.

 

 

Ilustrācijas tēmai