Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Loginovs

Mihails Loginovs

Mihails Loginovs   (1865. g. 3. septembrī Sanktpēterburgā – 1945. g. 5. aprīlī Kuibiševā/Samarā)  –   obojists, kordiriģents un kara orķestra diriģents; Rīgā  dzīvoja no 1896. gada līdz 1911. gadam.

1886. gadā M. Loginovs ar izcilību beidza Pēterburgas Konservatorijas divas fakultātes – pūtēju instrumentu (mācījās spēlēt oboju) un diriģēšanas fakultāti. Viņa muzikanta karjera bija cieši saistīta ar  militāro profesiju: jaunībā viņš iestājās karadienestā kā kapelmeistars, viņš dienēja uz  jūras karakuģiem “Svetlana”, “Pamjatj Azova” un vēl citiem kuģiem.

Pēc desmit klejotāja dzīvesveida gadiem, pavadītiem uz Krievijas jūras karaflotes kuģiem, trīsdesmitgadīgo Mihailu Loginovu  pārcēla dienēt par kapelmeistaru uz 116. kājnieku Malojaroslavļas pulku, kas 1896. gadā  bija izvietojies Rīgā. Liekas, ka   dienesta pienākumi viņu ne visai “apgrūtināja”, un jaunais cilvēks, pildīdams kara orķestra diriģenta pienākumus, ar sirdi un dvēseli  iegremdējās arī pilsētas muzikālajā dzīvē.

Kādu laiku M. Loginovs aktīvi piedalījās Rīgas virsnieku muzikāli dramatiskās biedrības darbībā, diriģēja amatieru kori, piedalījās koncertos.

Pēc kāda laika viņu uzņēma mūzikas cienītāju biedrībā “Bajan”, šeit viņš  pildīja jauktā kora diriģenta pienākumus. Viņa vadībā koris, kurā bija 42 cilvēki (18 dāmas un 24 kungi), piedalījās koncertos un muzikāli literāros vakaros, koncertos izpildot arī fragmentus no krievu komponistu operām. 

M. Loginovs vadīja arī  mūzikas stundas Rīgas vīriešu ģimnāzijā. Apkopodams savu pedagoģiskā darba pieredzi ar skolēniem, viņš sastādīja un izdeva Rīgā krājumu “Dziedāšana skolā” (“Школьное пение”).

Mihails Loginovs bija labs obojists un tādēļ viņu uzaicināja  par skolotāju obojas un angļu raga klasē tikko kā atklātajā Imperatora Krievu mūzikas biedrības Rīgas filiāles mūzikas skolā. Šeit viņš bija skolotājs sešu gadu garumā, līdz 1911. gadam, kad viņu  pārcēla dienēt uz Pēterburgu. Viņa skolēnu skaits nebija liels – trīs vai četri, taču salīdzinoši nelielā mūzikas skolā tas bija pietiekami.

No 1911. gada M. Loginovs dienēja 4. leibgvardes strēlnieku pulkā Carskoje Selo. 1912.–1914. gadā viņš mācīja mūziku turienes ģimnāzijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš kopā ar pulku devās uz fronti, 1915. gadā viņu kontuzēja un viņu nosūtīja ārstēties uz Petrogradu (Sanktpēterburgu). Pilsoņu kara laikā viņš dienēja Turkestānas frontē. Divdesmito gadu pirmajā pusē viņš dzīvoja Orenburgā, kur viņš radīja vairākus muzikālus kolektīvus.

1925. gadā M. Loginovs atgriezās dzimtajā pilsētā, kura tolaik saucās Ļeņingrada. Šeit viņa galvenais dienesta pienākums bija algots pulka un divīzijas kapelmeistars; vienlaikus viņš organizēja arī pašdarbības pūtēju orķestrus.

Jau sirmā vecumā M. Loginovam nācās pārdzīvot Ļeņingradas blokādi, no turienes viņu kopā ar ģimeni  evakuēja uz Kuibiševu (tagad – Samara).

Mihails Loginovs nomira 1945. gada 5. aprīlī.

Marina Mihaileca 

Логинов Михаил Фёдорович (1865-1945)