Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Rikovskis

Jurijs Rikovskis

Jurijs (Georgs) Rikovskis (1893. g. 11. martā Polijas karalistē, Petrokovā / patlaban - Pjotrkuva–Tribunaļska Polijā) - 1937. g. 30. janvārī Rīgā) – teātra dekorators, kostīmmākslinieks.

Jurijs Rikovskis jau kopš jaunības gadiem bijis saistīts ar Rīgu. Viņš mācījās Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības nodaļā, bet, sākoties Pirmajam pasaules karam, pārcēlās uz Petrogradu, kur iestājās Konstantīna artilērijas skolā. Piedalījās karadarbībā, trīs gadus bija Vācijas gūstā.

Pēc atgriešanās Rīgā strādāja mākslinieka Grīnberga darbnīcā. 1921. gadā Rīgā darbu atsāka Krievu teātris. “Atrast sevi” viņam palīdzēja svainis Sergejs Antonovs, kas darināja galvenokārt dekorācijas, bet J. Rikovskis bija kostīmmākslinieks. Viņa darbi bija pazīstami tālu aiz Latvijas robežām, pie viņa pēc kostīmu skicēm vērsās ārzemju baleta mākslinieki. Kādu laiku J. Rikovskis strādāja par dekoratoru arī Poļu teātrī Rīgā. 1928.–1929. gadā viņš vadīja “Brīvās mākslinieku darbnīcas”, 1930. gadā – Rīgas Tautas augstskolas mākslas studiju. Bija Rīgas Grafiķu biedrības loceklis. Viņš savus darbus izstādīja ne tikai Rīgā, bet arī Prāgā un Ņujorkā.

Latvijas pasi J. Rikovskis saņēma 1929. gadā, līdz tam laikam viņam bija bijušā Krievijas pavalstnieka apliecība.

Jurijs Rikovskis bija krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” filistrs.

“J. Rikovskis ar īsta mākslinieka dvēseli mīlēja savu darbu teātrī, kur viņš saskatīja īsto savas dzīves aicinājumu. Bet ārpus darba teātrī viņš interesējās par grafiku, pats zīmēja ar spalvu un tušu, pēdējā laikā viņš ļoti bija iecienījis kokgrebumus un ziedoja šim mākslas veidam visu savu pavaļas laiku” – tā pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā rakstīja laikraksts “Segodņa”.

Latvijas krievu kultūras vēsturē Jurijs Rikovskis iegājis ar to, ka kopā ar mākslinieku Jevgeņiju Kļimovu bija piedalījies Rīgas Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīcas apgleznošanā. 1930. gadā šajā baznīcā sākās dievkalpojumi. Taču dievnama iekštelpas izskatījušās tukšas un neomulīgas. Nabadzīgā baznīcas draudze pat sapņot nevarēja par dievnama sienu gleznojumiem. Ziedotāju lomu uzņēmās divi draudzes locekļi – tirgotāji D. Tarasovs un P. Savlovskis. Pasākuma iniciators bija virspriesteris t. Nikolajs Šalfejevs. Divi mākslinieki, strādājot trīs mēnešus, apgleznojuši dievnama apsīdas arku – zem velvētiem griestiem uz sienas virs altārdaļas bija tapis gleznojums “Svētā Trijādība Eņģeļu slavināta”, un baznīcas interjers piepildījies ar dziļu, garīgu saturu. Paši mākslinieki teikuši, ka viņu mērķis bija “izdarīt mēģinājumu atjaunot labu tradīciju un galvenais – atmodināt mūsu gadsimta cilvēkos interesi par Bizantijas senās glezniecības skolas paraugiem.” 1960. gados remontdarbu gaitā sienas gleznojums tika atjaunots, taču tas izmainījies salīdzinājumā ar oriģinālo.

Jurijs Rikovskis nomira no tuberkulozes un saskaņā ar viņa vēlējumutika apglabāts Ivana kapsētā Rīgā. Viņa apbedījuma vieta nav saglabājusies.

 

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

А. Перов. Хужожники Ю. Рыковский и Е. Климов возрождают в Риге старую русскую стенопись. // Сегодня вечером, 1932, 27 августа.

Умер художник Ю. Рыковский. // Сегодня, 1937, 1 февраля.

Foto: LVVA, 2996.f., 16.apr., 17724. lieta.

Ilustrācijas tēmai