Pirmskara Latvijas krievu mākslinieki
„Krievu cilvēkiem ir pienākums pašiem izjust un apzināties savu mākslinieku radītā nozīmību, lai Rietumu cilvēkus iepazīstinātu ar krievu glezniecību.”
Jevgeņijs Kļimovs
Pēc boļševiku revolūcijas uzvaras patvērumu Latvijā guva daudzi Krievijas mākslinieki, to skaitā tādi pazīstami kā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis un Sergejs Vinogradovs. Tāpat kā daudzi citi, arī viņi emigrācijā turpināja aktīvu radošo un pedagoģisko darbību, attīstot krievu mākslas tradīcijas.
Veselai virknei krievu mākslinieku Latvija kļuva par otro dzimteni, kur viņi izauga par augstas klases meistariem. Aleksandra Beļcova, piemēram, kļuva par izcilu kubisma un art deco virziena pārstāvi Latvijā, bija viena no porcelāna apgleznošanas nacionālās skolas pamatlicējiem.
Otru krievu mākslinieku grupu veidoja tie, kas Latvijā bija dzimuši vai ieguvuši māksliniecisko izglītību Latvija. Sergeja Antonova, Jevgeņija Kļimova, Georgija Matvejeva, Jurija Rikovska, Alekseja Jupatova, Mavrikija Jakobi un citu krievu mākslinieku daiļrade izceļas ar to, ka ir attīstījusies Eiropas mākslas kontekstā, reizē saglabājot krievu nacionālo savdabību.
Pirmskara Latvijā sākās Georgija Kruglova (1905–1984) radošā karjera. Mākslas akadēmiju viņš beidza kā keramiķis un sāka strādāt Kuzņecova fabrikā. Viņa darbi tika apbalvoti izstādēs Berlīnē (1933, 1938), Parīzē (1937), Briselē (1938). No 1944. līdz 1974. gadam Georgijs Kruglovs pasniedza Mākslas akadēmijā, bija keramikas nodaļas un dekoratīvi lietišķās mākslas katedras vadītājs, prorektors.
Labi pamanāms ir arī krievu arhitektu ieguldījums neatkarīgās Latvijas būvniecības mākslas attīstībā. 20.–30. gados šeit dzīvoja un strādāja arhitekti Vladimirs Šervinskis, Sergejs Antonovs, Pjotrs Pavlovs, Aleksandrs Trofimovs un citi.
Ārpus boļševistiskās Krievijas radītais un uzkrātais unikālais mākslinieciskais kapitāls sniedz priekšstatu par virzieniem, kuros varēja attīstīties krievu māksla XX gadsimtā.
Ilustrācijas tēmai
