Sākumlapa > Tēmas > Personas
Anatolijs Ugrjumovs

Anatolijs Ugrjumovs

Anatolijs Ugrjumovs (1872.g. 18. aprīlī  Rjazaņas guberņā – 1929.g. 25. septembrī Rīga) – Aleksandra juridiskās kara akadēmijas absolvents, Krievijas armijas ģenerālmajors, Latvijas Universitātes privātdocents (1923 -1929).

Anatolijs Ugrjumovs dzimis Rjazaņas guberņā vietējās aprindās godātu pilsoņu ģimenē. 1890. gadā beidza Skopinas reālskolu.

1890. gadā sāka dienestu Mazkrievijas ģenerālfeldmaršala  Rumjanceva 10. Grenadieru  Aizdonavas pulkā, no kurienes tika aizkomandēts uz Maskavas kājnieku junkeru skolu. Taču jau pirmajā mācību gadā kļuva skaidrs, ka Ugrjumovam nebūs lemta spoža militārā karjera. Tam par iemeslu bija viņa redzes problēmas. Pēc kara skolas beigšanas Ugrjumovs tika nosūtīts uz Krievijas Kara juridisko akadēmiju, lai pirms dokumentu iesniegšanas nokārtotu iestājeksāmenus, kas ļāva viņu ieskaitīt augstskolā 1898. gada 9.septembrī. 1900. gadā Ugrjumovu iecēla štāba kapteiņa amatā, bet 1901. gadā – atzīmējot viņa teicamos sasniegumus zinātnē, paaugstināja par kapteini. Šajā gadā viņu nosūtīja uz Kara kuģu pārvaldi un piekomandēja Viļņas apgabaltiesas kara prokurora uzraudzībai. 1902. gada augustā Ugrjumovs tika izraudzīts par kandidātu uz kara tiesas amatiem Sibīrijas kara apgabaltiesā. 1904. gada 26. augustā viņu nozīmēja par Sibīrija apgabaltiesas kara prokurora palīgu, nosūtot uz šīs tiesas Irkutskas nodaļu. Tur 1904. gada beigās viņu paaugstināts apakšpulkveža kārtā. Ar 1906. gada 12. maija pavēli Anatolijs Ugrjumovs tika nozīmēts par Viļņas apgabaltiesas kara izmeklētāju. 1908. gadā saņēma pulkveža uzplečus. Dienestu Krievijas armijā beidza kā ģenerālmajors.

1920. gadā Anatolijs Ugrjumovs apmetās uz dzīvi Latvijā. No 1920. gada 16. jūnija (līdz šī amata likvidācijai 1923. gada 1. jūlijā) bija Kara tiesu pārvaldes Konsultācijas loceklis. No 1923. gada 13. novembra - tiesneša amata vecākais kandidāts Rīgas Apgabaltiesā.

1923. gada novembrī Ugrjumovs sāka strādāt par Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes privātdocentu. Viņa pārziņā bija priekšmets „Kara tiesības un process”. Sākumā viņam atļāva lasīt lekcijas krievu valodā vienu gadu, pēc tam šādas tiesības piešķīra jau uz diviem gadiem, bet 1926. gadā - uz trim gadiem.

1929. gadā Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes padome privātdocenta Ugrjumova pilnvaras pagarināja atkal uz trim gadiem (ar noteikumu – lasīt lekcijas latviešu valodā).

Taču liktenis izrīkojās savādāk. 1929. gada 25. septembrī Anatolijs Ugrjumovs miris.

Anatolijs Ugrjumovs bija precējies ar ģenerālmajora meitu Nadeždu Polu (dzimusi 1874. gadā Smoļenskas guberņā). Ģimenē auga dēli: Aleksandrs (dzimis 1900. gada 25. jūlijā); Georgijs (dzimis 1902. gada 1. jūnijā); Vsevolods (dzimis 1904. gada 26. aprīlī) un Sergejs (dzimis 1908. gada 9. augustā), kā arī meitas: Vera (dzimusi 1896. gada 29. janvārī) un Olga (dzimusi 1898. gada 26. jūlijā).

 

Informācijas avoti:

LVVA, 7427. f., 13. apr.,1804. l.

Tatjana Feigmane

Светлана Ковальчук. Анатолий Алексеевич Угрюмов (1872-1929). - Покровское кладбище. Слава и забвение. - Рига, 2004.