Vasilijs Sinaiskis

Vasīlijs Sinaiskis  (1947. g. 20. aprīlī, Komi ASSR, Krievijas PFSR ) –  diriģents.

Vasīlija Sinaiska tēvs Serafīms Sinaiskis tika represēts kā garīdznieka dēls (Sinaisku ģimenē dažās paaudzēs bija baznīcu koru reģenti) un izsūtīts uz Vorkutu, kur arī piedzima nākamais ievērojamais diriģents. Līdz deviņu gadu vecumam Vasīlijs Sinaiskis dzīvoja Ziemeļos, tikai 1950. gadu vidū viņa vecākiem atļāva atgriezties Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Profesionālo izglītību V. Sinaiskis ieguva Ļeņingradas Konservatorijā, studējot divas fakultātēs:  mūzikas teorijas un simfoniskās diriģešanas (profesora I. Musina klasē). 1970. gadā V. Sinaiskis absolvēja Konservatoriju un turpināja mācīties aspirantūrā.

No 1971. līdz 1973. gadam Vasīlijs Sinaiskis strādāja par simfoniskā orķestra otro diriģentu Novosibirskā. 1973. gadā 26 gadus vecais diriģents piedalījās vienā no vissarežģītākajiem starptautiskajiem konkursiem — «Herberta fon Karajana fonda» konkursā  Rietumberlīnē. Viņš kļuva par šā konkursa laureātu, ieguva pirmo vietu un zelta medaļu. Drīzumā viņš saņēma diriģenta Kirila Kondrašina ielūgumu būt par viņa asistentu Maskavas Filharmonijas orķestrī (strādāja tur 1973.-1976. g.).

1976. gadā Vasīlijs Sinaiskis tika ielūgts strādāt par Latvijas PSR Valsts simfoniskā orķestra (patlaban – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestrs) galveno diriģentu. Kopā ar šo orķestri viņš strādāja no 1976. līdz 1989. gadam. Tie bija V. Sinaiska profesionālās karjeras tapšanas un radošās pieredzes bagātināšanas gadi. Rīgā diriģents bija ārkārtīgi populārs kā jauns un ļoti talantīgs mūziķis. Viņa vadībā LPSR Valsts simfoniskais orķestris tapa par vienu no labākajiem Padomju Savienībā, sasniegdams ļoti augstu profesionālo mūzikas izpildījuma līmeni. Nozīmīgi paplašinājās arī šā orķestra repertuārs. Orķestris izpildīja ne tikai klasiskos skaņdarbus, bet arī gandrīz vai visus latviešu komponistu jaunradītos skaņdarbus, kā arī piedalījās mūsdienu mūzikas festivālos un izpildīja daudzu 20. gadsimta otrās puses pasaulslavenu komponistu skaņdarbus. Pateicoties V. Sinaiska vārda popularitātei, uz Rīgu brauca muzicēt kopā ar orķestri daudzi pazīstami mūziķi solisti.

V. Sinaiska radošais gars neaprobežojās ar tradicionālajiem muzicēšanas veidiem vien. Par kārtējo viņa izvirzīto iniciatīvu kļuva priekšlikums rīkot Rīgā simfoniskos svētdienas rītus bērniem un vecākiem. Šie rīta koncerti bija neparasti populāri. Koncertu programmas tika detalizēti pārdomātas, ļoti saistoši un interesanti bija arī komentāri izpildītajiem skaņdarbiem, kurus no skatuves izteica pats diriģents.

Kopš 1976. gada V. Sinaiskis pasniedza simfoniskās diriģēšanas mākslu Latvijas Valsts konservatorijā. Daudzi mūsdienu Latvijas diriģenti ir viņa bijušie audzēkņi.  

1981. gadā Vasīlijs Sinaiskis saņēma goda nosaukumu «Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks».

 1989. gadā V. Sinaiskis pārcēlās uz Maskavu. Viņš bija PSRS Mazā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, strādāja Maskavas Lielajā teātrī, vadīja Maskavas Filharmonijas simfonisko orķestri, bet 2000.-2002. g. vadīja Krievijas Simfonisko orķestri.  

Vasīlijs Sinaiskis aktīvi diriģē arī Rietumeiropas valstu orķestros. Kopš 1996. gada viņš ir ВВС Filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Kopš 2002. gada Sinaiskis bija arī Nīderlandes Filharmoniskā orķestra galvenais viesdiriģents. Kopš 2007. gada viņš ir Malmes (Zviedrijā) Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. V. Sinaiskis uzstājās kopā ar daudziem pasaules orķestriem. Viņš piedalījās arī daudzu operu izrāžu iestudējumos. V. Sinaiskis ir daudzu mūzikas festivālu dalībnieks un starptautisko diriģentu konkursu žūrijas loceklis. Vasīlijs Sinaiskis diriģēja, piedaloties liela skaita skaņdarbu ierakstos.

1999. gadā V. Sinaiskis  kļuva par Latvijas Lielās Mūzikas Balvas laureātu. Viņa nopelni tika formulēti šādi: «Par G. Mālera 7. simfonijas izcilo izpildīšanu 1999. gadā un par ieguldījumu latviešu komponistu mūzikas popularizēšanā 1970.-1980. gados.»

2010. gadā Vasīlijs Sinaiskis kļuva par Maskavas Lielā teātra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. 

Marina Mihaileca

Наталья Лебедева. Синайский «Музыка это то, что звучит вокруг нас...»