Sākumlapa > Tēmas > Personas
Oļegs Barskovs

Oļegs Barskovs

Oļegs Barskovs  (1935. g. 30. septembrī Maskavas apgabalā, Krievijas RSFR – 2002. g. 14. maijā Rīgā, Latvijas Republikā)  – komponists, čellists, pedagogs.

Latvijas PSR nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1989.g.).

1958. gadā Oļegs Barskovs ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas profesora E. Berzinska čella klasi un profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasi.

O. Barskovs ir Vissavienības muzikantu izpildītāju konkursa laureāts (1957.g.).

No 1953. līdz 1963. gadam un no 1975. līdz 1998. gadam Oļegs Barskovs strādāja Latvijas Operas un Baleta teātrī (vēlāk un patlaban – Latvijas Nacionālā Opera); kopš 1979. gada viņš izpildīja koncertmeistara pienākumus, kopš 1990. gada viņš bija čellistu grupas koncertmeistars. No 1963. līdz 1975. gadam viņš strādāja arī Latvijas Radio un Televīzijas simfoniskajā orķestrī.

Kopš 1979. gada Oļegs Barskovs strādāja Latvijas Valsts konservatorijā par pedagogu Kameransambļa katedrā.

Oļegs Barskovs ir komponists instrumentālists, baletu un horeogrāfisko miniatūru mūzikas, simfoniskās un kamermūzikas skaņdarbu autors. Kā komponistu viņu ietekmēja neoklasicisma stils, tai starpā, izcilā krievu komponista Sergeja Prokofjeva muzikālā daiļrade, kā arī O. Barskova skaņdarbos ir jaušama ekspresionisma un neoromantisma ietekme.  

Oļegs Barskovs miris Rīgā 2002.g. 14. maijā. Apbedīts Ulbrokas kapos.

Oļega Barskova skaņdarbi:  

Baleti:

„Neglītais pīlēns” (1961. g., pēc H.K. Andersena pasakas motīviem, arī libreta autors);

„Pāns un Sīringa” (1962. g., vienakta balets, arī libreta autors, 1967. g. - otrā redakcija);

„Inku zelts” (1967. g., J. Titova un mūzikas autora librets);

„Lēdijas Makbetas monologs” (1970. g., arī libreta autors);

„Lidojums” (1979. g., pēc A. Sent-Ekziperī daiļdarbu motīviem);

 Simfoniskie skaņdarbi: 

Concerto grosso kamermūzikas orķestrim;  

Koncerts obojai un simfoniskajam orķestrim;

„Noktirne” kamerorķestrim;

Kamermūzikas instrumentālie skaņdarbi: 

Divi stīgu kvarteti;

Sonāte flautai;

Sonāte čellam;

Instrumentālās miniatūras;

Vokālā un kora mūzika: 

Četri Šekspīra sonēti basam un kamerorķestrim;

Vokālais cikls soprānam un tenoram klavieru pavadījumā ar M. Ļermontova vārdiem;  

Trīs liriskās dziesmas vīru korim;

Vokālie cikli un cikli koram;

Muzikālie skaņdarbi bērniem;

Mūzika teātrim, radio un televīzijai.

Marina Mihaiļeca

Informācijas avoti: 

Padomju Latvijas mūzikas darbinieki . –  Rīga, Liesma, 1965;

Fūrmane L. Latviešu komponisti un muzikologi. – Rīga, LPSR Komponistu savienība, 1989;

Bāliņa G., Bite I. Latvijas baleta enciklopēdija. -  Rīga, Pētergailis, 2006.