Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Kavass

Nikolajs Kavass

Nikolajs Kavass (1905. g. 14. decembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1989.g. 27. martā Austrālijā) – jurists.

Nikolajs Kavass dzimis tirgotāja ģimenē; tēvs – Vladi­mirs, māte – Jūlija (dz. Riska). Latvietis (pasē - krievs). No 1913. gada mācījies Nikolaja ģimnāzijā Rīgā, no 1915. gada Jēgera privātskolā.

No 1919. gada mācījies Rīgas pilsētas krievu vidusskolā, pēc beigša­nas (1924. gadā) uzsācis tautsaimniecības studijas LU, 1925. gadā tieslietu stu­dijas (beidzis 1931. gadā).

No 1932. g. 27. janvāra zverināta advokāta Voldemā­ra Beķera palīgs Rīgā.

No 1932.g.  jūnijā līdz 1933.g. februārim obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā.

No 1940. g. 1. maija zverināts advokāts Rīgā.

Bijis valdes loceklis Latvijas Futbola savienībā, Latvijas Sporta organizāciju savienībā, darbojies sporta biedrībā “Unions”, Rīgas Tenisa klubā, Profesora A. Būmaņa piemiņas fondā un Latvijas Aeroklubā.

No 1941. g. 27. janvāra advokāts Rīgas 4. juridiskajā konsultācijā.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. augustā pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zverināts advokāts Rīgā. Sporta pārvaldes Futbola sekcijas valdes loceklis.

1944. g. rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz Austrāliju. Bijis starptautisko privāto tiesību lektors Adelaidas universitātē. Vēlāk dzīvojis Maiami Kvīnslendas pavalstī.

Nikolajs Kavass miris 1989. g. 27. martā.

Precējies 1930. g. 12. septembrī ar Iraīdu Kušnarevu (dz. 1907. g. 8. maijā), dēli Igors (dz. 1932. g. 31. jūlijā; tieslietu profesors ASV) un Juris (dz. 1938.g.).

1925.-28. gados krievu studentu korporācijas “Fratemitas Arctica” komilitonis, no 1931. gadā krievu studentu korporācijas “Ruthenia” filistrs.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 371.l.; 7427. f., 1. apr., 8157.l.; LUAJ.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 271.lpp.

"Рутения" в Риге и на чужбине. Составители: Е.А. Осипов, Г.Г. Гроссен и Д.А. Левицкий – Вашингтон-Рига, 2005.