Sākumlapa > Tēmas > Personas
Mihails Paškovs

Mihails Paškovs

Mihails Paškovs (1853. g. 17./29. decembrī, Krievijas impērijā – 1908. g. 12./25. janvārī, Bernē, Šveices Konfederācijā) – ģenerālleitnants, Vidzemes guberņas gubernators (1901-1905). Rīgas Krievu teātra pārvaldes un “Imperatora Krievu mūzikas biedrības” Rīgas nodaļas Goda priekšsēdētājs.

Mihails Paškovs ir dzimis 1853. gada 17. decembrī (pēc vecā stila). Viņš ir cēlies no Maskavas guberņas muižnieku dzimtas. Viņa tēvs – Aleksejs Paškovs (1821-1896) bija muižnieks, majors. Māte – Jūlija Paškova (dzimusi Muravjova; 1825-1878) – vēsturnieka, arheologa un senatora Nikolaja Muravjova meita. Bez Mihaila ģimenē bija vēl viens dēls – Aleksejs Paškovs (1849-1903).

Vispārējo un militāro izglītību М. Paškovs ieguvis Pāžu korpusā, kuru absolvējis 1869. gadā. 1871. gadā viņš ieguvis gvardes korneta militāro pakāpi un ticis ieskaitīts Kavalergardu pulka sastāvā.

1872. gadā Paškovs tika iecelts par pulka mācību komandas vadītāja palīgu, 1875. gadā — par minētās komandas vadītāju. Tajā pašā gadā viņam piešķirta poručika militārā pakāpe, 1877. gadā – štāba rotmistra, 1879. gadā – rotmistra. 1880. gada 1. jūlijā Paškovs iecelts par Viņa ķeizariskajās Majestātes flīģeļadjutantu. Kopš 1882. gada – pulkvedis, no 1894. gada – ģenerālmajors.

1899. gada 20. martā Paškovs iecelts par Leibgvardes Lietuvas pulka komandieri, bet 1900. gada 3. augustā – par šī paša pulka 3. Gvardes kājnieku divīzijas 1. brigādes komandieri.

1901. gada 25. janvārī M. Paškovs tika iecelts par Vidzemes gubernatora vietas izpildītāju. Tomēr 1901. gada februārī viņš, būdams Varšavā, nopietni saslimis ar plaušu karsoni, kas aizkavējis viņa stāšanos gubernatora amatā.

1901. gada aprīlī M. Paškovs tika ievēlēts par Krievijas Sarkanā Krusta biedrības Vidzemes nodaļas priekšsēdētāju, bet vēlāk uz 3 gadu termiņu tika iecelts par Rīgas-Valmieras tiesu apgabala Goda miertiesnesi. Šajā amatā viņš tika iecelts trīs reizes, pēdējo reizi – 1907. gadā.

Rīgā Mihails Paškovs ieradās tikai septembra sākumā un sāka pildīt amata pienākumus no 1901. gada 9. septembra. 1901. gada decembrī M. Paškovs apstiprināts Vidzemes gubernatora amatā. 1903. gadā viņam piešķirta ģenerālleitnanta militārā pakāpe.

Nodarbojoties ar saviem pamatpienākumiem, gubernators Paškovs neatteicās iestāties arī vietējās sabiedriskajās organizācijās un tās atbalstīt. Viņš piekrita uzņemties “Imperatora krievu mūzikas biedrības” Rīgas nodaļas goda priekšsēdētāja titulu. Viņš bijis Rīgas Krievu teātra pārvaldes, “Bērnu audzināšanas un aizsardzības veicināšanas biedrības” goda priekšsēdētājs. Bez tam Paškovs tika ievēlēts par vairāku vietējo biedrību goda biedru - “Tuberkulozes apkarošanas biedrības”, sporta biedrības “Ķeizarmežs”, “Krievu klubs”, Rīgas “Amatniecības artelis” u.c.

Krievu-japāņu kara laikposmā (1904-1905) un 1905. gada revolūcijas laikā gubernators Paškovs kārtības saglabāšanas nolūkos ieviesis īpašus noteikumus un ierobežojumus Vidzemes guberņas iedzīvotājiem.

1905. gada revolūcijas laikā varas pārstāvju vidū nebija vienprātības par to, kāda taktika būtu jāievēro pret revolucionāro kustību. Vieni iestājās par soda ekspedīciju rīkošanu, citi bija pret, pierādot to nelietderīgumu un kaitīgumu.

Vidzemes gubernators Paškovs uzskatījis, ka informācija par nemieriem, kas nonāk augstākajās varas iestādēs, ir stipri pārspīlēta. Kā galveno tautas nemieru iemeslu 1905. gada pavasarī-vasarā viņš minējis ne tikai bezzemnieku liela skaita esamību, bet arī “latviešu un igauņu cilšu naidu pret muižkungiem vāciešiem”. Agrārās politikas jautājumos Paškovs stingri izteicies par nepieciešamību ievērot sīkzemnieku intereses.

Lai gan daudzi vietējie iedzīvotāji pozitīvi izteikušies par gubernatoru un vēlējušies, lai viņš paliek amatā, centrālās varas pārstāvji lēmuši citādāk. M. Paškovs bija spiests atkāpties no Vidzemes gubernatora amata.

Tradicionāli pirms ievērojama valstsvīra aizbraukšanas uz citu dienesta vietu notiek viņa godināšana - atvadu pasākumi. 1905. gada 7. jūlijā krievu laikraksta “Rīgas Vēstnesis”(«Рижский вестник») numurā ir rakstīts, ka Paškovam veltītajos atvadu pasākumos ir piedalījušies Vidzemes guberņas visu tautību un sociālo slāņu pārstāvji.

Mihailam Paškovam veltītie atvadu pasākumi notikuši arī Rīgas Latviešu biedrībā. Šai sakarā laikraksts “Baltijas Vēstnesis” rakstījis, ka Latviešu biedrības priekšsēdētājs Frīdrihs Grosvalds (1850-1924) pirmais teicis atvadu runu, kurā cildinājis gubernatora taisnīgumu guberņas pārvaldes lietās, kā arī viņa labestību pret latviešiem un uzmanības izpausmi pret latviešu tautas interesēm, izsakot viņam atzinību un pateicību, novēlot dižu nākotni. Savas runas noslēgumā Grosvalda kungs uzsvēris, ka par gubernatora darbiem un nopelniem latviešu tauta glabās dārgo piemiņu par Viņa Ekselenci.

1905. gada 7. jūlijā M. Paškovs aizbraucis no Rīgas un devies uz Sanktpēterburgu - uz jaunu dienesta vietu. Pirms jaunā gubernatora Nikolaja Zveginceva (1848-1920) ierašanās Rīgā par Vidzemes guberņas pagaidu pārvaldnieku tika iecelts vicegubernators Pēteris Ņekļudovs (1854-1934).

Taču Paškova veselība tika iedragāta. 1906. gadā, kā arī 1907. gadā viņam veica operācijas Bernē (Šveice). 1908. gadā, lai uzlabotu veselību, Mihails Paškovs atkal izgājis ārstēšanās kursu Bernē, kur viņš arī miris 1908. gada 12. janvārī no plaša miokarda infarkta pēc kārtējās operācijas.

1908. gada 19. janvārī mirušā mirstīgās atliekas tika nogādātas Sanktpēterburgā. No stacijas nelaiķis tika pārvests uz Kavalergardu pulka Svēto Taisnīgo Zaharijas un Elizabetes pareizticīgo baznīcu. 1908. gada 20. janvārī, lielam pavadītāju pulkam klātesot, notikusi nelaiķa M. Paškova apziedāšana un apbedīšana.

Piemiņas dievkalpojumi par mūžībā aizgājušo bijušo Vidzemes gubernatoru Paškovu tika noturēti arī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē un Rīgas pils Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīcā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mihaila Paškova apbalvojumi:

• Sv. Staņislava 3. pakāpes ordenis (1875.g.);

• Sv. Annas 3. pakāpes ordenis(1879. g.);

 • Sv. Staņislava 2. pakāpes ordenis (1883. g.);

 • Sv. Annas 2. pakāpes ordenis (1886. g.);

 • Sv. Vladimira 4. pakāpes ordenis (1889. g.);

• Sv. Vladimira 3. pakāpes ordenis (1892. g.);

 • Sv. Staņislava 1. pakāpes ordenis(1897. g.);

 • Sv. Vladimira 2. pakāpes ordenis.

Bez Krievijas apbalvojumiem M. Paškovam bija arī virkne ārvalstu ordeņu.

 

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

  1. Внутренние дела. Рига, 29 января. Рижский вестник № 23, 29.01.1901.
  2. Внутренние дела. Рига, 6 марта. Рижский вестник № 53, 06.03.1901.
  3. M. A. Paschkow, Rigasche Rundschau № 29, 05.02.1901.
  4. Widzemes jaunais gubernators. Austrums № 10, 01.10.1901.
  5. Рига, 7-го июля. Рижский вестник № 144, 07.07.1905.
  6. Внутренние дела. Рига, 11 июля (Лифляндский губернатор и дворянство). Рижский вестник № 147, 11.07.1905.
  7. Rīgas ziņas. Vidzemes gubernatora, ģenerālleitnanta M. A. Paškova atvadīšanās. Baltijas Vēstnesis № 137, 28.06.1905.
  8. Объявление о кончине М. А. Пашкова и о панихиде о нём. Рижский Вестник № 11, 14.01.1908.
  9. «Памяти Михаила Алексеевича Пашкова», также «Михаил Алексеевич Пашков» (Некролог). Рижский вестник № 12. 15.01.1908.
  10. «На похоронах М. А. Пашкова», Рижский вестник № 18. 22.01.1908.
  11. Портнягина Н. А. Политический террор на окраинах империи в оценке местной власти в период революция 1905 – 1907 гг. (на материалах Лифляндской губернии), Материалы международной научной конференции 20-21 ноября 2014 г.

 

Ilustrācijas tēmai