Anikita Repņins
Aņikita Repņins (1668. g., Krievijas caristē – 1726. g. 3. (14.) jūlijā, Rīgā, Krievijas impērijā) – kņazs, Rīgas ģenerālgubernators.
Kņazs Aņikita Repņins bija uzticams Pētera I līdzgaitnieks un cīņu biedrs. 1685. gadā Aņikita Repņins bija poručiks jauniņā cara Pētera I „jautrajā karaspēkā”(«потешноe войскo»). Viņš piedalījās Azovas karagājienos. 1699. gadā Aņikita Repņins saņēma ģenerālmajora pakāpi. 1701. gadā viņš komandēja krievu armiju, kas tika sūtīta uz Livoniju, lai palīdzētu Polijas karalim un Saksijas kūrfirstam Augustam II.
1709.-1710. gados kņazs piedalījās Rīgas aplenkumā, komandēja karavienību, kura pirmā iegāja pilsētā pēc zviedru garnizona kapitulācijas, tika iecelts par pirmo ģenerālgubernatoru. 1711. gadā Pētera Lielā Prutas kargājienā viņš komandēja karaspēka avangardu. Kopš 1719. gada atkal bija Rīgas ģenerālgubernators. 1724. gadā kļuva par Krievijas Kara kolēģijas priekšsēdētāju (kara ministru). Tajā pat gadā viņam tika piešķirta ģenerālfeldmaršala pakāpe.
Pēc Pētera Lielā nāves Aņikita Repņins tika atstādināts no Kara kolēģijas priekšsēdētāja amata un nosūtīts uz Rīgu, kur turpināja savu darbību kā ģenerālgubernators.
Aņikita Repņins mira 1726. gada 3. (14.) jūlijā, tika apbedīts pareizticīgajā Alekseja dievnamā (patlaban tā ir katoļu Marijas Magdalēnas baznīca) Rīgā.
Aleksandrs Gurins