Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Arkādijs Keļepovskis

Arkādijs Keļepovskis

Arkādijs Keļepovskis (1870. gadā, Hersonas guberņā, Krievijas Impērijā – 1925. gadā, Novi Sadā - Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē) – krievu politiskais darbinieks un valsts vīrs. Ufas guberņas (1905), Vladimiras guberņas vicegubernators (1906-1909); Vidzemes guberņas vicegubernators (1909-1912). Ļubļinas guberņas gubernators (1912-1914), Vidzemes guberņas gubernators (1914-1916), Pleskavas (1916) un Harkivas guberņas gubernators (1916-1917).

Arkādijs Keļepovskis ir dzimis 1870. gadā dzimtas muižā Hersonas guberņā, dzimtmuižnieku ģimenē. Viņš apguvis juridiskās zinātnes Imperatora Maskavas Universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas 1890. gadā viņš iestājies valsts dienestā Iekšlietu ministrijā.

1905. gadā Arkādijs Keļepovskis tika iecelts par Ufas guberņas vicegubernatoru. Krievijas Impērijā tie bija vētraini 1905. gada revolūcijas laiki, un šajā amatā viņam radās iespēja demonstrēt stingru roku guberņas pārvaldes lietās. Amatpersonas striktā rīcība izsauca vietējo revolucionāri noskaņoto aktīvistu pretdarbību, tika veikts atentāts pret vicegubernatoru. 1905. gada 20. decembrī Arkādijs Keļepovskis bija smagi ievainots ar trim lodēm un dažu mēnešu laikā viņa dzīvība tika apdraudēta. Kad veselības stāvoklis uzlabojies, A. Keļepovskis iecelts par Vladimiras guberņas vicegubernatoru. Šajā amatā viņš dienējis no 1906. līdz 1909. gadam.

1909. gadā Arkādijs Keļepovskis tika iecelts par Vidzemes guberņas vicegubernatoru. Izpildot vicegubernatora amata pienākumus Vidzemē, viņš izpelnījies savas darbības pozitīvu novērtējumu, vietējā publika raksturojusi viņu no labās puses. Piemēram, vācbaltiešu nozīmīgākajā preses izdevumā “Rigasche Rundschau” par viņu tika rakstīts, ka viņš pierādīja sevi kā drosmīgu un pārliecinošu administratoru. Vicegubernatora uzņēmīgums, draudzīgums un pieklājīga izturēšanās daudzos cilvēkos izsauca simpātijas.

Pie tam Arkādijs Keļepovskis aktīvi piedalījies Imperatora Auto kluba darbībā. 1910. gadā viņš tika apbalvots ar zelta medaļu, saistībā ar autosacīkstēm, kas notika 1909. gadā .

1911. gada novembrī-decembrī vietējās Rīgas avīzes ziņoja, ka drīzumā Arkādijs Keļepovskis atstās Vidzemes vicegubernatora amatu un tiks iecelts par Arhangeļskas guberņas gubernatoru, taču situācija mainījās, un Keļepovski iecēla par Ļubļinas guberņas (patlaban – Ļubļinas vojevodiste Polijas austrumos) gubernatoru (1912-1914).

1914. gada decembrī Arkādijs Keļepovskis atgriezies Rīgā un ieņēmis Vidzemes gubernatora amatu, nomainot šajā postenī N. Zvegincovu. Keļepovska atrašanās Vidzemes guberņas gubernatora amatā sakrita ar iedzīvotāju masu evakuāciju no Rīgas un guberņas, ko bija izsaucis Pirmais pasaules karš. 1916. gada janvāra beigās viņš aizbraucis no Rīgas.

Nākamā A. Keļepovska valsts dienesta vieta bija Pleskavas guberņa, viņš tika iecelts par gubernatoru. Šajā postenī viņš darbojies tikai dažus mēnešus – no 1916. gada 30. marta līdz 15. augustam, bet pēc tam viņš iecelts par Harkivas gubernatoru. Harkivas guberņā gubernatora A. Keļepovska darbība izpelnījusies asu kritiku, un viņam tika piedāvāts nomainīt dienesta vietu un ieņemt Tambovas guberņas gubernatora posteni.Tāds bardaks ar amatu maiņu liecināja par varas krīzi.

No 1921. gada Arkādijs Keļepovskis atradies emigrācijā, kurp viņš devies pēc lielinieku uzvaras Pilsoņu karā. Viņš bija krievu kolonijas priekšsēdētājs Novi Sadā – tolaik šī pilsēta atradās Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē (patlaban – pilsēta Serbijas ziemeļos).

Arkādijs Keļepovskis ir miris 1925. gadā Novi Sadā.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. gada jūlijā

 

Informācijas avoti:

  1.  Спорт. «Отличия Спб. Императорского авто-клуба», Рижский вестник № 42, 22.02.1910.
  2.  «Arkadi Ippolitowitsch Kelepowski», Foto, Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage № 1, 15.01.1911.
  3.  No Vidzemes. «Rīga. Gubernatora maiņa Vidzemē», Jaunās Latviešu Avīzes, № 92 18.11.1914.
  4.  Riga. «Rīgas latviešu biedrība», Jaunais Vārds № 119, 01.01.1915.
  5.  Внутреннее Обозрение, «Харьков», Рижское обозрение № 300, 22.12.1916.
  6.  Внутреннее Обозрение, «Харьков», Рижское обозрение № 6, 09.01.1917.
  7.  Мазитов, Эмир Амирович «Деятельность уфимского губернатора А. С. Ключарева: 1905-1911 гг. Диссертация, Уфа, 2008 г.
  8.  История органов власти и управления в Псковском крае (с древнейших времен до наших дней, Российская академия народного хозяйства и государственной службы при Президенте РФ, Псковский филиал, 2016 http://pskov.ranepa.ru/store/NAUKA/Trudj/Monogr-2.pdf
  9.  Вильгельм фон Бульмеринг «Воспоминания», перевод с немецкого В. Дорошенко. «Даугава» № 4 (192), Рига, 1995 г., стр.157.
  10.  Latviešu strēlnieki. Latviešu strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. Otrais sējums. Sestā burtnīca. - Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrība, 1936, 544. lpp.
  11. Latviešu strēlnieki. Latviešu strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. Otrais sējums. Devitā burtnīca. - Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrība, 1936, 856. lpp.