Larisa Tuisova

Larisa Tuisova (1948. g. 14. martā Zirenkā, Jakutijā, Krievijas PFSR) – balerīna un pedagoģe horeogrāfe. 2012. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordeni. 

No 1958. līdz 1966. gadam Larisa Tuisova mācījās Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Baleta skola) pie pedagoģēm V. Bļinova, N. Ļeontjevas un I. Strodes. Pēc tam topošā baletdejotāja stažējās Maskavas Lielajā teātrī pie G. Krilovas.

No 1966. līdz 1990. gadam balerīna Larisa Tuisova bija Latvijas PSR Operas un baleta teātra (no 1989. gada - Latvijas Nacionālā opera) baleta trupas soliste.

Larisa Tuisova ir izcila balerīna, baleta zvaigzne, kas ir ierakstījusi spožas lappuses Latvijas baleta mākslas vēsturē. Balerīna ir atveidojusi neaizmirstamus tēlus uz Latvijas Operas un baleta teātra skatuves.

Kleopatra Tuisovas izpildījumā likās vāja un neaizsargāta un tajā pašā laikā apdāvināta ar mistisku maģisko spēku. Balerīnas atveidotais Gajanē tēls bija ekspresīvs un spīdošs; pirmoreiz baletdejotāja izpildīja šo partiju Arama Hačaturjana baleta “Gajanē” pirmizrādē uz Rīgas skatuves 1976. gadā. Tuisova tiek uzskatīta par vienu no labākajām Karmenas baleta partijas atveidotājām: viņas varone ir jaunības kaismes pilna, pievilcīga, dinamiska, lepni paceltu galvu viņa iet pretī savam liktenim. Šo un citas baleta partijas Larisas Tuisovas izpildījumā baleta mākslas kritiķi vērtē kā pasaules mēroga šedevrus.

Uz Latvijas Operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) skatuves māksliniece Larisa Tuisova uzstājās 24 gadus. Savu baletdejotājas karjeru viņa pabeidza 40 gadu vecumā. Pēdējā izcilās balerīnas uzstāšanās notika Fikrata Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”. 

Patlaban Larisa Tuisova strādā par pedagoģi horeogrāfi Olimpiskajā centrā, Mākslas vingrošanas skolā, kā arī baleta studijā pie Allas Saharovas un studijā “Rondo”; viņa konsultē un pasniedz horeogrāfijas stundas.

“Viņai allaž ir domīga un skumīga sejas izteiksme – gan dzīvē, gan fotogrāfijās. Viņa ļoti uzmanīgi izturas pret citiem cilvēkiem. Viņa slēpj sevī kaut ko vēl neizteiktu; kaut ko tādu, kas sagādā viņai sāpes, ko nevar uzticēt vienkāršas ziņkāres pārņemtajiem ļaudīm. Ja kādu reizi uz mūsu baleta skatuves parādītos Tatjana Larina, tad viņai būtu dziļas un skumīgas Larisas acis.”

Ēriks Tivums, baleta vēsturnieks. – „Liesma”, 1978., Nr. 5.

*** 

Larisa Tuisova: “Es esmu laimīga, ka man bija lemts strādāt kopā ar tādām zvaigznēm kā Boriss Eifmans un Māris Liepa.”

Larisas Tuisovas baleta partijas: 

Lilija (baleta izrādē “Ziedu vija” ar Pētera Barisona mūziku, 1967. g.);

viena no kalnu jaunavām (E. Grīga baletā “Pērs Gints”, 1967. g.);

Lapsa (I. Morozova baletā “Dakteris Aikāsāp”,1967. g.);

Pa de truā, Odete-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1968., 1972. g.);

Kadiča (V. Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.);

Dieviete (Č. Punī, R. Drigo, R. Glāzupa baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle”, 1970. g.);

Odaliska (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1971. g.);

Kleopatra (E. Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.);

Maša (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1972. g.);

Karmena (Ž. Bizē-R. Ščedrina baletā “Karmensvīta”, 1973. g.);

Franciska (J. Štrausa baletā “Pie zilās Donavas”, 1974. g.);

Aurora ( P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);

Skaidrīte (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”- 2. redakcijā, 1976. g.);

Gajanē (A. Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976. g.);

Žizele (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 1977. g.);

Jaunava (baletā “Pārtrauktā dziesma” ar Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļas mūziku, 1978. g.);

Līza (L. Herolda baletā “Veltīgā piesardzība”, 1978. g.);

Valentīna (А. Ešpaja baletā “Angara”, 1981. g.);

Džuljeta (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1982. g.);

Jaunava (K.M. Vēbera viencēliena baletā “Rozes vīzija”, 1981. g.) u.c.

Goda nosaukumi un apbalvojumi: 

Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1976. g.);

Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1982. g.);

Medaļa “Par varonīgu darbu” (1976. g.);

“Latvijas gāzes” balvas laureāte nominācijā “Par leģendāru dzīvi mākslā” (2010. g.);

Triju Zvaigžņu 3. šķiras ordenis (2012. g.).

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Туисова, Лариса. "Без балета жить не могу" („Bez baleta es nespēju dzīvot”). – Час, №. 176, 14 сентября 2010;

Hunhena B. Dejo Larisa Tuisova. – Padomju Jaunatne, 1974. g. 3. aprīlis.