Aleksandra Astreina

Aleksandra Astreina (Djomina; 1987. g. 7. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja, horeogrāfe un baletmeistare-pedagoģe.

2002. gadā Aleksandra Astreina absolvējusi Pāvula Jurjāna Mūzikas skolu; 2006. gadā – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV topošā balerīna mācījusies pie pieredzējušām baleta pedagoģēm Ludmilas Vikanovas un Indras Lapšinas, kā arī papildus privāti – pie izcilajām Latvijas balerīnām Larisas Tuisovas un Irēnas Strodes. Līdzās tam mācību laikā A. Astreina devās uz meistarklasēm Sanktpēterburgā un Maskavā (RF), kā arī Šveicē (L’école-Atelier Rudra-Béjart).

Kopš 2006. gada balerīna Aleksandra Astreina ir Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baleta trupas soliste. Kopā ar LNOB baleta trupu viņa ir piedalījusies viesizrādēs vairākās Rietumeiropas valstīs, apliecinot savu talantu un profesionālo meistarību gan klasiskajā, gan laikmetīgajā dejā.

2009. gadā Aleksandra Astreina iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur 2015. gadā ieguvusi maģistra grādu specialitātē "baletmeistars-pedagogs", kā arī profesionālā horeogrāfa sertifikātu.

Aleksandras Astreinas lomas un baleta partijas LNOB skatuvē:

Puķu meitene (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 2007. g.);

Mazais gulbītis, soliste Krievu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2009. g.);

Svanildas draudzene (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2009. g.);

Prologa Feja, Feja Dārgakmens (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2010. g.); 

Hermija (Fēliksa Mendelsona-Bartoldi baletā “Sapnis vasaras naktī” pēc Viljama Šekspīra komēdijas motīviem, Jurija Vamoša horeogrāfija, 2010.g.); 

soliste Ēnu skatā (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2011. g.); 

Amoriņš (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2012. g.); 

soliste (viencēliena baletā “Karmena” ar Žorža Bizē un Rodiona Ščedrina mūziku, Kšištofa Pastora horeogrāfija, 2013. g.); 

soliste (viencēliena baletā “Pieci Tango” ar Astora Pjacollas mūziku, Hansa van Mānena horeogrāfija, 2013. g.); 

soliste (baleta izrādē “Mesija” ar Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma oratorijas mūziku, Maurisio Vainrota horeogrāfija, 2013. g.); 

soliste Spāņu dejā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2015. g.); 

soliste (viencēliena baletā “Tikko”, Kaspara Kurdeko mūzika, Elzas Leimanes-Martinovas horeogrāfija, 2015. g.); 

Hloja (Morisa Ravēla viencēliena baletā “Dafnīds un Hloja”, Atilas Egerhāzi horeogrāfija, 2016. g.) u.c. 

* * *

Aleksandra Astreina ir pieredzējusi LNOB baleta māksliniece un horeogrāfe. Viņas radošā darbība ietver horeogrāfisko kompozīciju izveidi baleta izrādēm, dažādām koncertprogrammām, galā koncertiem, modes skatēm un starptautiskiem projektiem, tostarp Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam Rīgā, kā arī baleta mākslinieku konkursiem Polijā, Bulgārijā un Seulā (Dienvidkoreja). Kā horeogrāfe viņa regulāri pilnveido savu meistarību, apmeklējot meistarklases. 

Viņas horeogrāfiskās gaumes veidošanos ietekmējusi izcilo horeogrāfu-reformatoru Džordža Balančina, Uves Šolca, Viljama Forsaita un Borisa Eifmaņa daiļrade. Starp viņas mīļākajiem horeogrāfiem ir Moriss Bežārs, Džons Noimaijers un Kristians Špuks. 

Horeogrāfija baleta uzvedumiem un koncertnumuriem: 

“Alpha and Omega”/ “Alfa un Omega”, Pētera Vaska mūzika (2011. g.); 

“Surrealism”/ “Sirreālisms”, Maikla Nīmana mūzika (Dortmundes Balets, 2011. g.); 

“Silencio”/ “Klusums”, Arvo Perta mūzika (2011. g.); 

“Spāņu deja”, Ludviga Minkusa mūzika (2011. g.); 

“Love and madness”/ “Mīla un neprāts”, Kārļa Fīlipa Emanuela Baha un Johana Sebastiana Baha mūzika (LNOB, “Rīgas pavasaris” 2011);

baleta uzvedums “Sarkanās nāves maska” pēc Edgara Alana Po stāsta motīviem, Sergeja Prokofjeva un Kamīla Sensānsa mūzika (VSIA LNOB koncerti “Iespējams 2011”); 

Ritual “Insomnia”/ Rituāls “Bezmiegs” ar grupas Hexperos mūziku (LNOB, “Rīgas pavasaris” 2011; Dortmundes Balets, 2011. g.; Baltijas baleta konkurss 2013); 

Dark Tango/ Tumšais Tango “Viss sākas no beigām”, mūzika vijolnieka Edo Notarloberti izpildījumā (“RISEBA” H2O, 2013. g.); 

“Moiras”, Antonio Vivaldi Sonātes Nr. 12 mūzika (RHV, 2013., 2014. g.; Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls 2014); 

balets “Šagrēnāda” pēc Onorē de Balzaka romāna motīviem ar J. S. Baha, Gustava Mālera, Hektora Berlioza un Arkandželo Korelli mūziku (LNOB Mazajā skatuvē, 2013. g.; Rīgas Latviešu biedrības namā, 2014. g.); 

“By Candlelight”/ “Sveces gaismā”, Pētera Vaska mūzika (VSIA LNOB koncerti “Iespējams 2014”, LNOB); 

“Moments”/ “Momenti”, mūzika vijolnieka E. Notarloberti izpildījumā (RHV, LNOB, 2015. g.); 

“Tetramorph”/ “Tetramorfs”, Platona Buravicka mūzika (“RISEBA” H2O, “Rīgas pavasaris” 2015); 

Pētera Vaska balets “Salome” (pirmizrāde bijušajā “Maskavas namā” Rīgā, 2015. g.); 

“Pontius Pilate”/ “Poncijs Pilāts” un “The Seventh Proof”/ “Septītais pierādījums”, Pētera Vaska un Hektora Berlioza mūzika (VSIA LNOB koncerti “Iespējams 2016”); 

“Silencio”/ “Klusums”, Pētera Vaska mūzika (LNOB, RHV, 2016. g.; Baltijas baleta konkurss 2016; Tallinas baleta konkurss 2016); 

horeogrāfiskās miniatūras “Limoža.Tirgus (svarīga vēsts)” un “Katakombas. Romiešu kapenes”, Modesta Musorgska mūzika no cikla “Izstādes gleznas” (LNOB, 2016. g.); 

“Potestatem”/ “Spēks”, Antonio Vivaldi mūzika (VSIA LNOB koncerti “Iespējams 2018”) u. c. 

2017. gadā Aleksandras Astreinas horeogrāfiskais uzvedums “For my Sun”/ “Manai Saulei” saņēmis speciālu žūrijas balvu konkursā Royal Dance Competition Romā (Itālija), kā labākais darbs horeogrāfijā. 

* * *

2022. gada maijā, pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā, Latvijas Nacionālā opera un balets rīkoja labdarības koncertu "Slava Ukrainai!", lai atbalstītu Ukrainas tautu. Visi LNOB solisti kopā ar orķestri uzstājās bez atlīdzības, un ieņēmumi no biļešu pārdošanas tika ziedoti Ukrainas atbalstam. Speciāli šim koncertam horeogrāfe Aleksandra Astreina bija iestudējusi baleta numuru, kurā piedalījās ukraiņu balerīnas Angelīna Bosenko, Ivanna Sulima un Elina Bidna, kuras pašlaik strādā LNOB. 

Tekstu sastādījusi Irēna Ase

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Izrades.lv | Aleksandra Astreina | Dejotāja

Солистка латвийского балета Астреина взяла приз в Риме #kultura1kB