Valentīna Zaharova

Valentīna Zaharova (1922. g. 9. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā – 2014. g. 18. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – advokāte.

Valentīna Zaharova ir dzimusi Rīgā, skolotāju ģimenē. Tēvs – Grigorijs Zaharovs, māte – Ļubova.

1940. gadā V. Zaharova absolvējusi Daugavpils Valsts 2. ģimnāziju. 1940.–1941. gadā strādājusi par kasieri un kontrolieri Sarkanās armijas namā Daugavpilī.

Sākoties Otrā pasaules kara darbībai PSRS teritorijā, 1941. gada jūnijā viņa tika nosūtīta uz Harkivu (Ukrainas PSR), pēc tam evakuējusies uz Gorkiju (tagad – Ņižņijnovgoroda, KF). No 1942. gada V. Zaharova bija medicīnas māsa hospitālī Gorkijā, no 1943. gada marta – vecākā medicīnas māsa peldošajā kara hospitālī Kazaņā, no 1943. gada oktobra strādajusi Pravdinskas pilsētā (tagad - Balahnas pilsētas mikrorajons Gorkijas/ Ņižņijnovgorodas apgabalā).

1946. gadā Valentīna Zaharova beigusi trīs mēnešu juridiskos kursus Rīgā. No 1944. gada augusta V. Zaharova bijusi notāre Daugavpilī. No 1948. gada viņa studējusi Vissavienības Juridiskajā neklātienes institūtā Rīgā.

No 1950. gada 8. septembra stažējusies Daugavpils juridiskajā konsultācijā, no 1951. gada 10. maija – advokāte turpat. 1980. gada 20. novembrī devusies pensijā.

Valentīna Zaharova bija precējusies ar Fedotu Balabkinu (1916–1990).

Bērni: dēls Aleksejs (dz.1949. g.) un meita Lidija (zvērinātā advokāte Lidija Ustinova).

Valentīna Zaharova ir mirusi 2014. gada 18. maijā. Apbedīta Daugavpils Vecticībnieku kapos.

Informācijas avoti:

LZAKA, 712. l.

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi. Biogrāfijaās. 1944–2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 713.–714. lpp.