Larisa Belova

Larisa  Belova (1926. g. 26. novembrī Ļeņingradā, Krievijas PFSR – 2005. g. 20. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – advokāte

Larisa  Belova dzimusi  Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga), ierēdņa ģimenē.
No 1940. gada  viņa dzīvoja pie māsas Vīborgā, Ļeņingradas apgabalā.  Sākoties Lielajam Tēvijas karam, evakuējās uz Kustanaju Kazahstānā.  1942. gadā  viņa beidza skolu un sāka strādāt turpat  kara rūpnīcā, no 1944. gada jūlija bija atslēdzniece fabrikā “Pjatiļetka” Ļeņingradā, no 1946. gada –  vecākā tabeļvede fabrikā Vīborgā.
1947. gadā L. Belova pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pēc Rīgas 25. vidusskolas beigšanas 1948. gadā  uzsāka tieslietu studijas Latvijas Valsts universitātē, kuru absolvēja 1953. gadā un tā paša gada 5.  augustā sāka strādāt par stažieri Rīgas 4. juridiskajā konsultācijā, 1954. gada 1. februārī viņa turpat sāka puldīt advokātes pienākumus. 1983. gada 22. novembrī viņu atskaitīja no advokatūras veselības stāvokļa dēļ.
Larisa  Belova  nomira  Rīgā 2005. gada 20. martā.

Informācijas avoti:

LZAKA, 784. l.
Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās. 1944–2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011, 86. lpp.