Sākumlapa > Tēmas > Personas
Olga Benuā

Olga Benuā

Olga Benuā (1914. g. 6. oktobrī Petrogradā – 1994. g. 16. jūlijā Rīgā) – patversmes Salaspils nometnes bērniem Rīgas Jūrmalā (Bulduros) vadītāja no 1943. līdz 1944. gadam. 

Оlga Benuā ir dzimusi Petrogradā (Sanktpēterburgā). Viņas tēvs Jeļisejs (līdz kristībām pareizticībā - Eduards) Benuā (1890-1914) bija Sanktpēterburgas Universitātes Tehnoloģiskās fakultātes students, Krievijā pazīstamas arhitektu un mākslinieku dzimtas atvase. Viņa tēvs – Jūlijs Benuā (1852-1929) bija izcils Sanktpēterburgas arhitekts, akadēmiķis; slavenā krievu mākslinieka, apvienības “Mir iskusstva” dibinātāja un ideologa Aleksandra Benuā brālēns. 

Olgas māte - Olga Benuā (dz. Valdmane, 1891-1980), pusvāciete, pareizticīgā, dzimusi Sanktpēterburgā. Olgas un Jeļiseja Benuā ģimenē piedzimuši trīs bērni: dēls Jeļisejs (1913-1932) - mācījās krievu kadetu korpusā Serbijā, kur pēc saaukstēšanās saslima un nomira. 1914. gada 6. novembrī Benuā ģimenē piedzimušas dvīņu māsas Lidija (1914-2008, ASV) un Olga (1914-1994, Rīga, Latvija). Diemžēl ģimenes laime nebija ilga. Pirmā pasaules kara sākumā Jeļisejs Benuā devās uz fronti, kur 1914. gada oktobrī krita. 

Olgas Benuā (Olgas un Jeļiseja meitas) bērnība pagājusi Somijā, tēva muižā, bet vēlāk Vīpurī (Viborgā). 1930. gadā Benuā ģimene nolēma pārcelties uz Latviju - uz Rīgu, kur dzīvoja ģimenes galvas (mātes) draudzene – Latvijas Nacionālās operas arfiste Klementīne Hibšova. Pārcelšanās iemesls bija mātes vēlēšanās dot iespēju meitām izglītoties krievu valodā (kas Somijā bija visai problemātiski), kā arī materiālie apstākļi, un konkrēti, K. Hibšovas nesavtīgā palīdzība. 

Rīgā māsas Olga un Lidija Benuā iestājās L. Tailovas privātģimnāzijā, vēlāk sakarā ar tās slēgšanu turpināja izglītību Rīgas privātajā krievu praktiskajā ģimnāzijā, ko absolvēja 1934. gadā. 

Kopā ar māti un māsu Lidiju Olga Benuā iestājās Rīgas Pareizticīgo studenšu apvienībā (viņas bija tās biedres līdz apvienības likvidēšanai 1934. gadā). 

1935. gadā, mātes pamudinātas, māsas Olga un Lidija devās uz Lielbritāniju mācīties angļu valodu. 1930. gadu beigās Olga atbrauca apciemot māti, kā viņai likās, uz kādu laiciņu. Sākoties Otrajam pasaules karam, Olgai vairs nebija iespējas atgriezties Lielbritānijā. Bet Lidija pabeidza žēlsirdības māsu kursus, 1945. gadā apprecējās un aizceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 

Latvijā Olga un viņas māte Olga Benuā (dzim. Valdmane) dzīvojušas ar „Nansena” pasi, t. i. bez jebkādas oficiālas pavalstniecības apliecinājuma. Šo statusu viņas saglabāja arī 1940.- 1941. gados. 

Vienu gadu Olga Benuā apmeklēja izcilā latviešu mākslinieka, profesora Jāņa Tilberga studiju. 1940. gadā Olga Benuā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), kur apmeklēja nodarbības figurālās glezniecības darbnīcā (vadītājs Ludolfs Liberts). 

1943. gada novembrī Olga Benuā pārtrauca nodarbības LMA, lai palīdzētu Salaspils koncentrācijas nometnes bērniem, kurus nometināja patversmē Rīgas Jūrmalā. Bērni bija ļoti novārguši, slimi, psihiski traumēti, nereti zaudējuši vecākus. Patversme no sākuma atradās Dubultos, tad Bulduros (Dārza ielā 5). Sākumā patversmei pietika ar ziedotāju līdzekļiem vien, vēlāk to savā pārziņā pārņēma Sociālais departaments, piešķirot samērā nelielas summas, ar ko nepietika pat ikdienas vajadzībām. Patversmē uzturējās no 70 līdz 230 bērnu vecumā no viena līdz 15 gadiem. Pēc Olgas Benuā teiktā, viņas darbības laikā patversmē ir pabijuši aptuveni 480 bērni; strādāt tur viņa aizgājusi tāpēc, ka ļoti mīlēja bērnus un no sirds vēlējās viņiem palīdzēt.

Pēc Rīgas un Rīgas Jūrmalas atbrīvošanas no nacistiskajiem iebrucējiem šo patversmi likvidēja un bērnus nodeva valsts aprūpei. Taču liktenis bija lēmis tā, ka Olgai Benuā un viņas mātei nācās izciest nežēlīgus pārbaudījumus. Proti, 1945. gada 6. martā tika parakstīts orderis par Olgas Benuā apcietināšanu.

Olgas Benuā “lietu” izskatījusi 2. Piebaltijas frontes Pretizlūkošanas pārvalde SMERŠ (СМЕРШ - kriev. saīsin. – Смерть шпионам!; latv. - Nāvi spiegiem!). 1945. gada 2. aprīlī tika sastādīts Apsūdzības raksts, saskaņā ar kuru O. Benuā bija izvirzīta apsūdzība par to, ka viņa nievājoši un nežēlīgi izturējusies pret padomju bērniem, patversmē radījusi viņiem grūtus dzīves apstākļus; slikta ēdināšana un antisanitārie apstākļi noveduši pie spēku izsīkuma un dažādu infekcijas slimību izplatīšanās; viņa nosūtījusi bērnus darbā pie vietējiem budžiem un uz Vāciju.

Kaut arī Kara tribunāla sēdē bijušie patversmes darbinieki, kas agrāk liecinājuši pret Benuā, viņas necilvēcīgo izturēšanos pret bērniem nebija apstiprinājuši, tik un tā Iekšlietu Tautas komisariāta karaspēka Kara tribunāla 1945. gada 30. aprīļa spriedums bija bargs – 10 gadi ieslodzījuma labošanas darbu nometnē ar tam sekojošu tiesību ierobežošanu uz diviem gadiem.

Olga Benuā vīrišķīgi izturēja viņai lemtos likteņa pārbaudījumus. 1954. gada 11. oktobrī Olgu atbrīvoja no ieslodzījuma, kuru viņa izcieta Noriļskas pilsētas nometnes 22. nodaļā. Tomēr mājās viņu nelaida, bet nosūtīja specnometinājumā. Olga Benuā neatlaidīgi cīnījās par tiesībām atgriezties mājās un viņai izvirzīto apsūdzību atcelšanu, vēršoties ar iesniegumu pat pie PSRS Ģenerālprokurora. Par Olgas atlaišanu lūgusi arī  Klementīne Hibšova. Līdz beidzot taisnība uzvarēja – 1956. gada 7. augustā spriedums attiecībā pret O. Benuā tika atcelts un lieta izbeigta.

Olga Benuā beidzot varēja atgriezties Rīgā, apmīļot savu māti, kurai tāpat nācās iziet caur ciešanu un pārbaudījumu ugunīm. Dzīve bija jāsāk pilnīgi no jauna. Par studiju atsākšanu Latvijas Mākslas akadēmijā vairs nebija ko sapņot. Tāpat Olgai vairs neizdevās izveidot savu ģimeni un dzemdēt bērnus. Taču nometnes laikā viņa sadraudzējās ar pavisam jauniņo sibīrieti Ņinu Jegorovu, ar kuru turpināja uzturēt sakarus arī pēc atbrīvošanas. Olga piedāvāja draudzenei pārcelties uz dzīvi Rīgā, ko tā arī izdarīja. Ņinas sapnis bija Mākslas akadēmija, taču, apmetoties pazīstamā ārsta Vladimira Kosinska dzīvoklī un tuvāk iepazīstot ārsta profesiju, viņa nolēma veltīt sevi medicīnai. Ņ. Jegorova apprecējās, absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu, taču nekad neaizmirsa Benuā ģimeni, palīdzēja Olgai grūtos dzīves brīžos. Olga Benuā un Ņina (pēc apprečēšanās - Done) viena otrai bija kā māsas, viņu starpā vienmēr valdīja saskaņa. 

Māte un meita Benuā bija Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles (līdz tās slēgšanai 1961. gadā) un Rīgas Sv. Ņevas Aleksandra dievnama draudzes locekles. 

Olga Benuā mirusi 1994. gada 16. jūlijā.

 

         Rakstu sagatavojušas Tatjana Feigmane, Anna Done un Vera Bartoševska

 

Fotoalbums «Benuā dzimtas Rīgas atzars»

Informācijas avoti:

LVA, 1986.f., 2. apr., Р-2098. l.

LVA, 485.f., 1.apr., 71.l.

Юлия Александрова. Рижские потомки Бенуа

Т. Амосова. Вера - источник жизни семьи Бенуа

Т. Амовова. Две Ольги. Две судьбы

Рацевич С.В. Из виденного и пережитого

Бенуа Ольга Елисеевна

Бенуа Ольга Елисеевна

Репрессированные деятели культуры и искусства в истории Красноярского края