Sākumlapa > Tēmas > Personas
Sieviešu klostera priekšniece Magdalēna (Žegalova)

Sieviešu klostera priekšniece Magdalēna (Žegalova)

Sieviešu klostera priekšniece Magdalēna (laicīgais vārds - Ludmila Žegalova, 1921. g. 21. jūnijā Rīgā – 1996. g. 10. oktobrī Rīgā) – Rīgas Svētās Trijādības-Sergija klostera priekšniece no 1977. līdz 1996. gadam.

Ludmila Žegalova, nākamā Rīgas Svētās Trijādības-Sergija klostera priekšniece (jeb igumēne) Magdalēna, ir dzimusi 1921. gada 21. jūnijā Rīgā. Viņas tēvs bija virspriesteris Germans (Hermanis) Žegalovs (1884–1955), māte - Tatjana Dmitrijeva – dievbijīga kristiete, kura pēdējos 22 sava mūža gadus kalpojusi Dievam mūķenes kārtā.

1927. gadā Ludmila Žegalova sākusi mācīties Olgas Beateres privātajā ģimnāzijā, kas atradās Brīvības ielā (starp Stabu un Ģertrūdes ielām), un izglītošanos turpinājusi Pokrova (Vissv. Dievmātes Patvēruma) krievu skolā Matīsa ielā.

Sakarā ar to, ka Ludmilas tēvs Germans Žegalovs ticis pārcelts kalpot par diakonu uz klostera baznīcu, 1932. gadā ģimene apmetusies uz dzīvi klosterī. Ludmila iestājusies klostera skolas 4. klasē. Tajā laikā klostera priekšniece bija Jevgēņija (Postovska). 1933. gadā Ludmila atgriezusies Pokrova skolas 5. klasē. Skolas gados viņa dziedājusi Vissv. Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcas klirosā (korī).

1935. gadā Ludmilas tēvs, tagad jau garīdznieka kārtā, ticis nosūtīts kalpot uz Kristus Piedzimšanas baznīcu Valmieras apriņķa Alojā. Vienlaicīgi viņš kalpojis arī Skulberģu (patlaban - Skaņkalnes) draudzē Mazsalacas novadā. Vēlāk, sekojot tēvam, ģimene pārcēlusies uz Saldu, kur Ludmila iestājusies latviešu ģimnāzijas 1. klasē.

Sākoties Lielajam Tēvijas karam, 1941. gadā baznīca Saldū tika slēgta. Lai materiāli atbalstītu ģimeni, Ludmila vasaras brīvdienu laikā strādājusi viensētās pie vietējiem lauku saimniekiem. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Ludmila Žegalova strādājusi Saldus pastā. Pakāpeniski Žegalovu ģimenes locekļi bija pārcēlušies dzīvot uz Rīgu.

1941. gada novembrī Ludmila Žegalova sākusi pasniegt Ticības mācību pareizticīgajiem latviešiem. Tajā laikā šis mācību priekšmets tika iekļauts pamatskolas mācību programmā. Ticības mācība tika pasniegta pēc 30. gados Latvijā izdotajām mācību grāmatām. Līdztekus tam Ludmila Žegalova sākusi strādāt par skolotāju Pokrova skolā, kurā kādreiz pati bija mācījusies. Tur viņa pasniegusi krievu valodu, ģeogrāfiju un bijusi klases audzinātāja.

1942. gadā L. Žegalova strādājusi par grāmatvedi Rīgas kaulu pārstrādes fabrikā, bet 1943.–1944. gadā – par skolotāju Rīgas 6. pamatskolā.

1944. gada augustā Žegalovu ģimene tika izvesta uz Vāciju. Tā sākās klejojumu laiks, kad bēgļus vadāja pa dažādām pilsētām un nometnēm Dancigā (patlaban - Gdaņska), Hemnicā, Karlsbādē (jeb Karlovi Varos). Kādu laiku Žegalovi strādājuši vienā no vācu diegu ražošanas fabrikām.

Kad 1945. gada 8. maijā bija beidzies Otrais pasaules karš, pēc Maskavas un visas Krievzemes Vissvētīgākā Patriarha Aleksija I rīkojuma, no Čehoslovākijā dzīvojošās garīdzniecības vidus tika iecelti pareizticīgo dievnamu pārziņi. Garīdznieku Germanu Žegalovu uz pieciem gadiem iecēluši par pareizticīgo baznīcas pārzini Františkovi Lāzņos (bijusī Francensbāde). Ģimenes locekļi kopā ar tēvu devušies uz viņa jauno kalpošanas vietu. Ludmila Žegalova iekārtojusies darbā ārstniecības iestādē un pakāpeniski apguvusi čehu valodu. Talantīgo jaunavu aicinājuši strādāt par krievu valodas un Ticības mācības skolotāju čehu vidusskolā. Drīzumā tēvu Germanu pārcēluši kalpot uz slaveno Čehijas kūrvietu - Mariānske Lāzņe (jeb vāciski - Marienbāde), kurp devusies arī visa ģimene.

1949. gadā Žegalovu ģimene atgriezusies Latvijā, un Ludmila iekārtojusies darbā fabrikā „Zasulauka manufaktūra”.

1950. gadā Rīgas pilsētas Kirova rajona (patlaban – Centra rajons) Tautas izglītības nodaļa pieņēmusi Ludmilu Žegalovu darbā par skolotāju. Viņa veica ilgstoši slimojošu bērnu apmācību mājās. No rīta līdz vakaram jaunā skolotāja gāja no mājas uz māju, pasniedzot visus mācību priekšmetus no 1. līdz 7. klasei divās valodās. Tajos gados uzrakstītajā L. Žegalovas raksturojumā norādīts, ka skolotājai piemitusi īpaša darba mīlestība, pedagoģiskā takta izjūta, iniciatīva un milzīga pacietība darbā ar smagi slimiem bērniem.

Ludmilas Žegalovas mūķenes dzīve sākusies 1952. gada 16. jūnijā, kad viņa iestājās Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī, kura priekšniece (jeb igumēne) tolaik bija Tabita (Dimitruka).

1952. gada 4. novembrī ticis arestēts garīdznieks G. Žegalovs un pēc safabricētas apsūdzības notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. 1955. gadā pareizticīgo priesteri no apcietinājuma atbrīvoja, viņš atgriezās Latvijā un 1955. gada 28. augustā Rīgā nomira. Gadu pēc vīra nāves viņa sieva Tatjana Žegalova pieņēmusi mūķenes kārtu Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosterī, kurā nodzīvoja 22 gadus. Viņa ir mirusi 1978. gadā un ir apbedīta blakus savam dzīvesbiedram – tēvam Germanam - Ivana (jeb Jāņa) kapsētā Rīgā.

1953. gada 24. augustā Ludmilu Žegalovu uzņēmuši mūķenes kārtā ar tiesībām valkāt mūķenes tērpu un pieņemt vārdu Magdalēna. 1958. gada 21. augustā viņa ieguvusi tiesības valkāt mantiju, saglabājot Magdalēnas vārdu. Vienlaicīgi viņa izpildījusi dziedātājas, baznīcas kora reģentes, dievkalpojumu pārraudzes pēc baznīcas statūtiem („ustavščicas”), prosforu cepējas, iepirkumu veicējas un citus pienākumus.

1969. gadā mūķene Magdalēna tikusi norīkota par klostera grāmatvedi. Šajā laikā viņa piedalījusies daudzu klostera dzīves jautājumu risināšanā, pildījusi klostera kora vecākās reģentes pienākumus.

1976. gada 1. janvārī mūķeni Magdalēnu iecēluši par Kristus Apskaidrošanās Tuksneša priekšnieces palīdzi klostera pārvaldīšanā.

Ar Rīgas un Latvijas Arhibīskapa Augstisvētītā Leonīda 1977. gada 7. maija dekrētu mūķene Magdalēna tika iecelta par Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšnieci (igumēni).

1988. gadā igumēne Magdalēna kopā ar klostera māsām apmeklējusi Krieviju, lai piedalītos Krievzemes Kristīšanas tūkstošgadei veltītajās svinībās.

1990. gadā noticis Krievu Pareizticīgās Baznīcas koncils, kurā tika ievēlēts Svētīgākais Patriarhs. Koncila dalībnieku vidū bija arī Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšniece Magdalēna (Žegalova).

Klostera priekšniece Magdalēna mirusi 1996. gada 10. oktobrī. Laikā, kad klostera priekšnieces amatu ieņēmusi Magdalēna, no Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera uz Krieviju pildīt klostera priekšnieces amatu devušās 19 klostera māsas. Faktiski šis Rīgas klosteris kļuva par Krievijas mūķeņu kustības atdzimšanas šūpuli. „Viskrievijas klostera priekšniece” – tā klostera priekšnieci Magdalēnu raksturojis Maskavas un visas Krievzemes Vissvētīgākais patriarhs Aleksijs II, kurš viņu personīgi pazinis un ļoti cienījis

 

Pēc grāmatas „Игумения Магдалина” (Rīga, 2006) materiāliem sagatavoja

Oksana Dementjeva

Ilustrācijas tēmai