Sākumlapa > Tēmas > Personas
Margarita Saltupe

Margarita Saltupe

Margarita Saltupe (dzimusi Morozova) (30.10.1917, Brjanskas gub.- 15.05.2006, Jūrmala, Latvija) – ārste, mākslinieka Jevgeņija Kļimova daiļrades popularizētāja.

M. Saltupe (Morozova) piedzima vienā no dramatiskākajiem periodiem Krievijas vēsturē: brīdī, kad sagruva pastāvošās iekārtas balsti un nākotnes pamati bija vēl pārāk nedroši. Viņas ģimene bija jauktas izcelsmes: tēvs krievs, māte – vāciete/latviete. Margarita jau bērnībā izcēlās ar labu atmiņu, lai gan savu tēvu, kas aizgāja bojā pilsoņu kara ugunīs, viņa neatcerējās. Uz mātes pleciem sagūla rūpes par ieplānoto pārcelšanos uz Latviju un meitiņas audzināšanu. Sākumā Morozovi dzīvoja vectētiņa viensētā Lielvārdē. Kad vajadzēja sākt domāt par Margaritas izglītošanu, māte nolēma par godu tēvam meiteni sūtīt krievu skolā. Tāpēc viņas pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur apstākļi bija ļoti pieticīgi: māte pelnījās galvenokārt ar gadījuma darbiem. 1926. gadā Margarita sāka apmeklēt Rīgas 4. krievu pamatskolu, kas atradās netālu no Centrāltirgus, Gaiziņa ielā 1. Agrāk tā saucās Suzdaļas iela, tāpēc rīdzinieki šo mācību iestādi mēdza dēvēt arī par Suzdaļas skolu. Starpkaru periodā tā bija viena no labākajām krievu pamatskolām galvaspilsētā. Jau no pirmās klases Margarita izcēlās ne tikai ar teicamu mācību materiāla apguvi, bet arī tā pārdomātu izpratni. Skolas laikā meitenei izpaudās arī izcilas organizatores spējas. Margarita turpināja mācības Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā. Taču 1935. gadā ar pilsētas varas iestāžu lēmumu ģimnāziju slēdza un tās audzēkņiem tika ieteikts pāriet mācīties uz Rīgas Valdības krievu ģimnāziju, kuras līmenis bija krietni zemāks par likvidēto ģimnāziju. Nācās samierināties. 1937. gadā Margarita saņēma ilgi gaidīto atestātu un iestājās Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē. Jaunajos apstākļos viņa iejutās ļoti ātri. Kļuva par krievu studenšu korporācijas «Sororitas Tatiana» fuksi, bet pēc tam komiltoni. Korporācijā ne tikai kopīgi atpūtās un izklaidējās, bet arī gatavoja un apsprieda zinātniskus referātus. «Sororitas Tatiana» Margarita iepazinās ar korporācijas goda filistru profesoru V. Sinaiski. Studentu apvienība savas biedrenes atbalstīja arī materiāli. 1939. gadā Margarita apprecējās ar Marku Saltupu (krievs/latvietis) kurš strādāja par pārdevēju radioveikalā. 1940. gadā viņiem piedzima dēls Igors. Taču kara sākums jaunās ģimenes dzīvi ievirzīja  citās sliedē. Tolaik Marks strādāja Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča kancelejā. Fronte zibens ātrumā tuvojās Rīgai. Ne mazāk pēkšņa bija pavēle par evakuāciju. Pēc nogurdinošiem klejojumiem ģimene nolēma doties uz Vidusāziju, kur vēl no pirmsrevolūcijas laikiem dzīvoja Margaritas tēvocis (pa mātes līniju). Ar grūtībām, bet tomēr izdevās jaunajā vietā iekārtoties. Pēc gada Marku iesauca padomju armijā, latviešu divīzijā. 1943. gadā ģimeni piemeklēja bēdas - nomira dēls Igors. Šis notikums pamudināja M. Saltupi uz aktīvu rīcību: viņa nolēma izmācīties par medmāsu un doties uz fronti. Tomēr liktenis bija viņai labvēlīgs. Arī uz vietas bija vajadzīgas izglītotas medmāsas, un neviens nesteidzās ar Margaritas nosūtīšanu uz fronti. M. Saltupe ieradās latviešu divīzijā kara pēdējās dienās.

Atgriezusies Rīgā, M. Saltupe devās uz universitāti, nu gan viņu vairs nesaistīja fizmati, bet gan medicīnas studijas. Taču rektors viņas lēmumu neatbalstīja. Margaritai bija palicis pavisam maz līdz diploma iegūšanai, savukārt universitātei tolaik trūka kadru, jo īpaši, ar latviešu valodas zināšanām. M. Saltupe tomēr nebija pierunājama, un nācās kārtot iestājeksāmenus.

Studēt bija nebija viegli. Ģimenē piedzima vēl divas meitiņas: 1946. gadā Baiba (Varvara), vēlāk ģeogrāfijas zinātņu doktore, bet 1948. gadā Ārija (Ariadna) (mirusi 2007. gadā). Nācās apvienot darbu ar studijām un mājas soli. Šajā laikā ģimene faktiski jau bija izjukusi.

1951. gadā M. Saltupe saņēma diplomu par Rīgas Medicīnas institūta (patstāvīga, jau nošķirta no LU) beigšanu. No 1951. gada M. Saltupe strādāja par iecirkņa ārsti Slokā (Jūrmala). Viņas talantu un darba mīlestību samērā ātri ievēroja priekšniecība. Sākumā viņa ievēlēja par vietējās padomes deputāti, bet no 1955. līdz 1959. gadam – par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti. M. Saltupei vairakkārt piedāvāja iestāties komunistiskajā partijā, solot visrožainākās perspektīvas. Taču M. Saltupe nebija radusi rīkoties pretēji savai sirdsapziņai. Turpmāk viņu vienkārši „aizmirsa”: nekādu karjeras pakāpienu, nevienu izglītošanas kursu, nerunājot nemaz par zinātniskā darba iespējām. M. Saltupe nostrādāja par ārsti līdz 1993. gadam, un pēc tam vēl septiņus gadus dalīja zāles biedrībā „Memoriāls”.

M. Saltupei bija kāda kaislīga aizraušanās, kam viņa veltīja visu savu brīvo laiku – kultūras vēsture. Ģimnāzijā iegūtās zināšanas no mākslinieka un mākslas vēstures pasniedzēja Jevgeņija Kļimova (1901-1990) bija palikušas atmiņā uz visu mūžu. Liekas, viņu ceļi bija pilnīgi izšķīrušies: J. Kļimovs 1944. gadā aizbrauca uz Rietumiem, M. Saltupe palika Latvijā, izvēloties ārstes profesiju. Taču neredzama garīgā saikne starp viņiem nebija pārtrūkusi. Nejauši uzzinājusi sava skolotāja adresi, bijusī skolniece (vairāk nekā pēc 30 gadiem!) iedrošinājās viņam uzrakstīt. Nodibinājās sarakste. M. Saltupei laimējās trīs reizes arī paciemoties pie J. Kļimova Kanādā, savākt bagātīgu materiālu par viņa daiļradi, kas līdz šim laikam bija nezināms gan Latvijā, gan Krievijā. M. Saltupe sāka aktīvi popularizēt J. Kļimova mākslu. Pateicoties viņas pūliņiem, J. Kļimovs uzzināja, ka mozaīka „Trīsvienība” kara laikā tomēr tikusi laimīgi nogādāta Pleskavā un uzstādīta Svētās Trīsvienības katedrālē. Savukārt pleskavieši beidzot uzzināja, kas ir tās autors.

Ar M. Saltupees aktīvu piedalīšanos vēl mākslinieka dzīves laikā 1989. gadā Pleskavā notika viņa personālizstāde, bet 1990. gadā – Rīgā. Par J. Kļimova daiļradi ieinteresējās ne tikai latviešu, bet arī krievu mākslas vēsturnieki.

M. Saltupe veicināja arī J. Kļimova epistulārā mantojuma izdošanu un viņai daiļradei veltītu analītisku rakstu publicēšanu, kā arī apkopoja mākslinieka darbu reprodukciju kolekciju.

 

Tatjana Feigmane

M. Saltupes sagatavotais J. Kļimova darbu fotoalbums

Е.Е.Климов. Встречи в Петербурге, Риге, русском зарубежье. – Рига: «Улей», 1994 год.

Евгений Климов. Русские художники

Е.Е.Климов. Предыстория и ранние воспоминания. – Балтийский архив: Даугава,  2005.

Margarita Saltupe. Trīs Rīgas vienā

Ilustrācijas tēmai