Sākumlapa > Tēmas > Personas
Gavriils Frolovs

Gavriils Frolovs

Gavriils Frolovs (1854. g. Čerņigovas guberņā - 1930. g. 28. septembrī, Rajas vecticībnieku apmetnē, Igaunijā ) – pazīstams vecticībnieku ikonu gleznotājs, garīgais tēvs, darbu un rakstu teoloģijā un ētikā autors.

Tēvs Gavriils Frolovs ir dzimis Mitjkovskas Posadā (Čerņigovas guberņas Novozibkovas apriņķī). Viņa tēvs Jevfimijs Frolovs un visi pārējie ģimenes locekļi bija dziļi reliģiozi vecticībnieki. Mitjkovkas Posada ir viena no vecākajām vecticībnieku apmešanās vietām Starodubjes apkaimē, tā ir dibināta drīzumā pēc vecticībnieku ierašanās Starodubjē – cara Alekseja Mihailoviča (cara Pētera I tēva) valdīšanas laikos. Mitjkovkas Posadā, no kuras ir cēlusies Frolovu dzimta, bija bagātas senās pareizticības tradīcijas un valdīja stingri vecticības likumi.

Gavriila tēvs – Jevfimijs Frolovs - bija ikonu gleznotājs un visu savu dēlu skolotājs; dēli jau kopš agrīnā vecuma palīdzēja tēvam viņa darbos. 14 gadu vecumā Gavriils kopā ar tēvu un brāļiem – Titu un Dāvidu – bija ieradies Rēžicā (tagadējā Rēzeknē, Latvijā). Pilsētas Stacijas ielā, Vasiļkova namā, Frolovi atklāja ikonu gleznošanas darbnīcu. Jevfimijs Frolovs mācīja visus savus trīs dēlus gleznot ikonas, atklāja viņiem „mūžīgās” krāsas pagatavošanas senos noslēpumus un citas meistarības nianses. Dēli palīdzēja tēvam izpildīt daudzus pasūtījumus un noteiktajā laikā gāja uz Kapu lūgšanu nama (Кладбищенская моленная) klirosu.

Lūk, ko rakstījis Ivans Zavoloko: „Pret kristietību Gavriils Jevfimovičs Frolovs bija izturējies ar īpašu dedzību. Viņa uzvedības manieres salīdzinājumā ar citiem bijušas vispieticīgākās. Viņš atturējies no tukšām runām. Brīvajā laikā viņš pulcejis ap sevi jauniešus un lasījis tiem garīgās pamācības. Tiem, kas vēlējās, tika mācīta baznīcas dziedāšana, uz ko jau toreiz G.J. Frolovs bija izrādījis lielu noslieci. [..] G.J. Frolovs nebija kavējis dievkalpojumus. Darbs un lūgšanas, nodarbības ar bērniem – tā pavadījis savas dienas jaunais Frolovs. Ēdienu viņš bija baudījis pēc regulas, divreiz dienā [..] G.J. Frolovs uzsāka gleznot ikonu, noturot aizlūgumu. Pēc ikonas pabeigšanas viņš pats iesvētīja to.”

1875. gadā Jevfimijs Frolovs nomira, Gavriils kopā ar brāli Titu saņēma ielūgumu doties uz Maskavu - uz Tā Kunga Apskaidrošanās (Преображенское) kapiem, kur brāļi Frolovi atklāja ikonu gleznošanas darbnīcu. Ir ziņas, ka Gavriils Frolovs bija strādājis arī Kazaņā un Samārā.

1879. gadā brāļi Frolovi atgriezās Rēžicā (Rēzeknē). Nedaudz vēlāk pēc Tihotkas sādžas (atrodas Peipusa ezera krastos) iedzīvotāja J. Sofronova ielūguma brāļi Frolovi pārcēlās uz dzīvi Pričudjē (apkaimē Peipusa jeb krievu versijāČudas ezera krastos). Kopš tiem laikiem Rajas sādža (jeb Rajuši), kurā bija apmeties Gavriils Frolovs, kļuva par Igaunijas vecticībnieku garīgo centru.

Pirmā ikonu gleznošanas darbnīca Pričudjē kļuva par skolu daudziem izciliem 20. gadsimta ikonu gleznotājiem. Gavriila Frolova mācekļu vidū ir P. Sofronovs, M. Solncevs, F. Mizņikovs, D. Poļakovs, N. Gluhovs, kuri tieši bija piedalījušies Kikitovas, Rajušu, Mustvē, Tartu un citu Igaunijas vecticībnieku dievnamu mākslinieciskajā noformēšanā un tajos izvietoto ikonu gleznošanā.

Garīgais tēvs Gavriils Frolovs atklāja saviem mācekļiem ne tikai vecticības ikonogrāfijas mākslas noslēpumus (īpašo krāsu pagatavošanas tehniku, askēzes praksi un gara ekstātisko stāvokli, gleznojot ikonas), bet arī mācīja viņiem tāda tipa baznīcas dziedāšanu, kuras pamatā ir kompozīcijas vienbalsīgs kora izpildījums (krieviski – „знаменное пение”). Bez tam G. Frolovs ar personisko piemēru demonstrēja saviem audzēkņiem patiesu dievbijību, kas ir savienota ar ikdienas lūgšanām.

Līdztekus ikonu gleznošanas darbnīcai, Rajušu sādžā atklāja arī skolu vecticībnieku bērniem, kurā tika pasniegtas baznīcslāvu ābece un rakstītprasme, kā arī prasme dziedāt pēc speciālām kāšu zīmēm (krieviski – „крюки” jeb „крюковое пение”).

Visu naudu, kas tika iegūta par saviem darbiem, G. Frolovs atdeva draudzei vai arī tērēja grāmatu iegādei. Līdz mūža beigām viņš bija faktiski vadījis kopienas dzīvi, bija tās garīgais tēvs, pārstāvēja Rajušu sādžu Igaunijas vecticībnieku 5. kongresā (1928.g.); viņš bija deputātu kandidātu sarakstos no Pričudjes, kas tika izvirzīti Igaunijas 4. sasaukuma  Valsts Sapulcē.

Pamatojumus attieksmei pret ikonu glezniecību, kā pret „svētu lietu”, var atrast Gavriila Frolova sacerējumā "Святые отцы об иконописании" („Svētie tēvi par ikonu glezniecību”). Klajā nāca arī citi G. Frolova sacerējumi, tai skaitā teoloģiski ētisks darbs "Путь к прощению грехов" („Ceļš uz grēku piedošanu”), brošūras "О Каиновой жертве" („Par Kaina upuri”), "Какая жизнь, такие и догматы" („Kāda dzīve, tādi arī dogmāti”). Žurnālā "Родная старина" („Dzimtā senatne”) tika publicēti G. Frolova raksti покаянии" („Par grēksūdzi”), "О мировом страдании" („Par pasaules ciešanām”) un citi. Daži garīgās dzejas daiļdarbi, kurus bija sacerējis Gavriils Frolovs, piemēram, "Стих о вселении в пустыню" („Dzejolis par apmešanos tuksnesī”), ir pazīstami I. Zavoloko veiktajos pierakstos.

Par Gavriila Frolova daiļrades virsotni ikonogrāfijā ir kļuvis vecticībnieku dievnams Rajas (jeb Rajušu) sādžā, kas tika uzbūvēts pārsvarā par viņa paša līdzekļiem un kura iekštelpas viņš bija apgleznojis kopā ar saviem mācekļiem.  Bez 15 autentiskajām senlaiku ikonām, dievnamā bija apmēram 1200 ikonas, kuras ir gleznojis G. Frolovs. Šīs ikonas tika izvietotas daudzstāvu ikonostasā.  1944. gada 30. augustā Rajušu dievnams nodega. Bija zudušas senās ikonas: Maskavas tehnikā gleznotā ikona "Воскресение" („Augšāmcelšanās”), pomoru ikonas „Deisus”,  „Tihvinas”, "Вход в Иерусалим" („Ienākšana Jeruzālemē”),  "Богоявление" („Dieva Parādīšanās”) un citas, kā arī G. Frolova teoloģiskie un cita satura darbi.  

Sava ilgstošā mūža laikā Gavriils Frolovs bija uzgleznojis daudz ikonu, kas tika izplatītas pa visu pasauli. Aptuveni 60 no viņa ikonām ir aprakstītas K. Ēriksona maģistra darbā „Ikonu gleznotājs Gavriils Frolovs (1854-1930) un Pričudjes ikonu gleznošanas darbnīca Rajā”(«Иконописец Гавриил Фролов
(1854-1930) и причудская иконописная мастерская в Рая») (2003.g.); šis darbs ir uzrakstīts igauņu valodā.

Gavriils Frolovs dedzīgi ticējis krievu tautas gaišajai nākotnei un no visas sirds pārdzīvojis par visu pēc revolūcijas Krievijā notiekošo. Viņa vēlme bija nodzīvot līdz tai gaišajai dienai, kad Krievija tiks atbrīvota no bezdievju jūga. Taču pēc Dieva prāta, 1930. gada 28. septembrī Gavriils Frolovs bija klusi un mierīgi aizgājis viņsaulē un ticis apbedīts atklātajā zārkā Rajas sādžas dievnama pazemes kamerā. 1957. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas, bet vecajā apbedījuma vietā uzbūvēta neliela kapela.

Pēc G. Frolova nāves ir palicis liels arhīvs un bibliotēka (119 sējumi), kurā ir literatūra vecticībā un daudz citu bibliogrāfisku retumu. Pirms Rajušas dievnama bojāejas tā pajumtē ir bijusi neliela istabiņa, kurā tika uzglabātas G. Frolova mantas. G. Frolova bibliotēka kļuva par iesākumu vecticībnieku muzejam Rajas sādžā; patlaban šajā muzejā glabājas aptuveni 250 XVI-XIX gs. grāmatu un manuskriptu. Senākie no tiem ir no Solovku klostera un Belozerjes, bet XIX gs. izdevumi – no dažādiem Novgorodas un Maskavas klosteriem. Nelielajā Rajas skitā (skits ir vecticībnieku apmetne) tiek glabāti arī G. Frolova mācekļu XIX gs. beigu zīmējumi.

 

Informācijas avoti:

Заволоко  И.Н. Светлой памяти Гавриила Евфимовича. – «Родная старина», 1931, № 10, 241.-242. lpp.;

Маркелов Г.В. Изограф из Причудья. – Памяти Ивана Никифоровича Заволоко. Сб. статей и материалов, посвященных 100-летию И. Н. Заволоко. - Рига, 1999, 99.-101.lpp.;

Шор Татьяна. Фролов Гавриил Евфимович. - Барановский В., Поташенко Г. Староверие Балтии и Польши. - Вильнюс: Aidai, 2005, 438.-439.lpp.

Ilarions Ivanovs