Sākumlapa > Tēmas > Personas
Ādolfs Šapiro

Ādolfs Šapiro

Ādolfs Šapiro (1939. gada 4. jūlijā Harkivā/Harkovā, Ukrainā) — pazīstamais Latvijas un Krievijas teātra režisors un pedagogs, no 1964. līdz 1992. gadam Rīgas Jaunatnes teātra galvenais režisors.

1962. gadā Ādolfs Šapiro absolvējis Harkovas Teātra institūta Režijas fakultāti.  Kādu laiku viņš strādājis paša dibinātā teātrī-studijā Harkovā, apgūdams režijas mākslas pieredzi (viņš debitējis, iestudējot Mihaila Šatrova lugu “Gļebs Kosmačovs” un Mihaila Zorina “Ieraudzīt īstā laikā”/ «Увидеть вовремя»).

1962. gadā Ādolfs Šapiro pārcēlies uz dzīvi Rīgā un turpmāko 30 gadu laikā saistījis savu likteni ar Rīgas Jaunatnes teātri, kas viņa darbības laikos guvis vissavienības atpazīstamību. Par Šapiro pieeju režijai ir runājuši daudzi ASV, Kanādas, Francijas, Itālijas un Vācijas vadošie režisori, aktieri un teātra pedagogi.

1964. gadā Ādolfs Šapiro kļuvis par Rīgas Jaunatnes teātra (RJT) galveno režisoru.

 

Rīgas perioda Ādolfa Šapiro teātra iestudējumu vidū  jāatzīmē šādi:

“Divdesmit gadus vēlāk”/ «Двадцать лет спустя» (pēc Mihaila Svetlova daiļdarbu motīviem, 1964. g.);

“Pilsēta rītausmā”/ «Город на заре» (Alekseja Arbuzova luga, 1970. g.);

“Čukokala”(pēc Korņeja Čukovska daiļdarba motīviem, 1971. g.);

“Cilvēks, kas līdzīgs pats sev”/ «Человек, похожий на самого себя» (Zinovija Papernija luga, 1972. g.);

“Homburgas princis” (Heinriha fon Kleista drāma, 1980. g.);

“Uzvarētāja” (Alekseja Arbuzova luga, 1982. g.);

“Mežs” (Alekseja Ostrovska luga, 1984. g.);

“Rīt bija karš”/ «Завтра была война» (pēc Borisa Vasiļjeva garstāsta, 1986. g.);

“Ivanovs” un “Mežainis” (Antona Čehova lugas);

“Demokrātija!” (pēc Josifa Brodska daiļdarba motīviem, 1991. g. – viens no pēdējiem iestudējumiem uz RJT skatuves).

Šīs izrādes ir palikušas daudzu Rīgas skatītāju atmiņā. Šie iestudējumi noteikuši Ādolfa Šapiro kā režisora turpmāko ceļu teatrālās mākslas jomā; demonstrējuši, ka viņš ir spējīgs iestudēt nopietnas un dziļas teātra izrādes, kas orientētas uz dažāda vecuma auditoriju. 

Teātra režisors Šapiro pasniedzis Latvijas Valsts konservatorijā: izlaidis trīs aktieru kursus un vienu režisoru kursu.

Latviešu valodā Ādolfs Šapiro ir iestudējis šādas lugas: Raiņa “Zelta zirgs”, Henrika Ibsena “Pērs Gints”, Gunāra Priedes “Sniegotie kalni”, Bertolda Brehta “Trešās impērijas bailes un posts” un Māras Zālītes “Dzīvais ūdens”.

1986. gadā režisoram Ādolfam Šapiro piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.

1990. gadā kongresā, kas norisinājies Stokholmā, režisors Šapiro tika ievēlēts par Starptautiskās Teātru bērniem un jaunatnei asociācijas (ASSITEJ International) priekšsēdētāju. 1994. gadā viņš kļuvis par ASSITEJ Krievijas Centra prezidentu.

1992. gadā tika parakstīts līgums par Rīgas Jaunatnes teātra reorganizāciju, kas tika sastādīts pēc toreizējā Latvijas kultūras ministra Raimonda Paula norādījuma. Faktiski Rīgas Jaunatnes teātris bija pārtraucis savu pastāvēšanu, bet pats režisors Šapiro, palikdams bez sava garīgā lolojuma – Jaunatnes teātra, pieņemis lēmumu izceļot no Latvijas.

Tā sākās režisora Šapiro darbības laikposms dažādos Krievijas teātros. Tā, 1994. gadā Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskajā teātrī Ā. Šapiro iestudējis Džeroma Kiltija komēdiju “Mīļais melis”. Šo iestudējumu Maskavas publika uztvērusi ļoti pozitīvi.

1996. gadā lielus panākumus bija guvusi Šapiro iestudētā Tenesija Viljamsa luga “Tokijas viesnīcas bārā”/ «В баре токийского отеля», kas tika izrādīta V. Majakovska Maskavas Akadēmiskajā teātrī.

1997. gadā Samāras Jaunatnes teātrī Ā. Šapiro iestudējis mūziklu “Bumbarašs” pēc Arkādija Gaidara agrīnā garstāsta motīviem. Šī izrāde tika nominēta Krievijas teātra prēmijai “Zolotaja maska” un izpelnījusies prēmiju nominācijā “Labākais mākslinieka darbs”. Izrādi noformējis scenogrāfs Jurijs Harikovs.

2000. gadā Oļega Tabakova Maskavas teātrī-studijā “Tabakerka”režisors Šapiro īstenojis Maksima Gorkija lugas “Dibenā” iestudējumu.

2001. gadā uz Samāras Jaunatnes teātra skatuves notikusi režisora Šapiro iestudētās Bertolda Brehta lugas “Kuražas māte un viņas bērni” pirmizrāde.

2004. gadā lielus panākumus publikas vidū guvusi Šapiro iestudētā Antona Čehova luga “Ķiršu dārzs”, ko režisors inscenējis uz A. Čehova Maskavas Dailes teātra (kriev. saīsin.- МХТ) skatuves. 

2007. gadā Ā. Šapiro kļuvis par A. Brjanceva Jaunatnes teātra (Sanktpēterburga) māksliniecisko projektu vadītāju. Tajā pašā gadā viņš iestudējis izrādi “451 grāds pēc Fārenheita” pēc Reja Bredberija zinātniski fantastiskā romāna motīviem.

Neskatoties uz to, ka 1990. - 2000. gadu darbības periods bijis visai auglīgs Ādolfa Šapiro radošajā biogrāfijā, viņš pats uzskata, ka viņa dzīvē ir bijis tikai viens vienīgs teātris – Rīgas Jaunatnes teātris, taču atgriezties Rīgā viņš neplāno.

2009. gadā sakarā ar 70 gadu jubileju Ādolfs Šapiro bija saņēmis apsveikumu no Krievijas Federācijas prezidenta Dmitrija Medvedeva.

Ādolfs Šapiro ir Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiras kavalieris (2011. g.); bez tam viņš ir saņēmis speciālu teatrālu balvu “Spīdola”.

2012. gadā režisors kļuvis par skatītāju prēmijas “Dzīvais teātris” laureātu nominācijā “Režisors: metri”. Vēl viņš ir Latvijas Valsts prēmijas laureāts, K. Staņislavska Starptautiskās prēmijas laureāts un festivāla “Baltijskij dom” laureāts (Tallina).

Režisors Šapiro ar saviem darbiem teatrālās mākslas jomā ir kļuvis atpazīstams arī Igaunijā, 2003. gadā viņš tika ievēlēts par Tallinas Teātra akadēmijas Izpildītājmākslas departamenta un Viljandi koledžas goda Doktoru.  

Dažādos laikposmos Ādolfs Šapiro ir pasniedzis Amerikas Savienotajās Valstīs, lasot lekcijas un vadot meistarklases Hārvarda, Indianapoles, Čikāgas universitātēs, kā arī Šanhajas Teātra akadēmijā (Ķīna), Nacionālajā Augstākajā Teātra mākslas un tehnikas skolā ENSATT (Francija, Liona). Režisors lasījis lekcijas un rīkojis meistarklases Bavārijas Nacionālajā teātrī (Vācija), Polijas teātrī “Ohota”, festivālā METHODIKA (Itālija), teātra kompānijā “FunArte” (Brazīlija), teātros “Gešer” un “Idiššpile” (Izraēla).  

Ādolfam Šapiro ir dēls Arsenijs Šapiro.

 Aleksandrs Fiļejs

(papildināts tulkojums no krievu valodas) 

Informācijas avoti:

Biogrāfisks raksts par Ā. Šapiro ir izvietots mājas lapā Кино-Театр.ru , sadaļā “Teātra darbinieki”: http://www.kino-teatr.ru/teatr/activist/47990/bio/

Intervija, ko 2008. gada 17. jūnijā sniedzis Ā. Šapiro, kas ir publicēta krievvalodīgās raidstacijas “Svoboda” portālā, sadaļā «Тема дня. Культура»: http://www.svobodanews.ru/content/article/452261.html

Saruna ar Ā. Šapiro “Filozofiski runājot...”/ «Давайте пофилософствуем...» ir izvietota Pēterburgas Teatrālā žurnāla (par 2008. gadu Nr.1) mājas lapā: http://ptj.spb.ru/archive/51/directory-lab-51/davajte-pofilosofstvuem/ (sarunu vadījusi Marina Dmitrijevska);

Ā. Šapiro — 2011. gada 16. septembra programmas “Scena” viesis raidstacijā “Kuļtura”: http://www.cultradio.ru/doc.html?id=404864&cid=46

Ā. Šapiro rīkojis meistarklasi KF TDS Starptautiskajā vasaras Teātra skolā:

Гарри Гайлит. Стрельба влёт, или как мы потеряли театр

http://www.tvnet.lv/izklaide/skatuve/399437-muza_balvu_teatra_maksla_iegus_astrida_kairisa_un_adolfs_sapiro