Rūdolfs Ungerns
Rūdolfs Ungerns (1876. g. 16. augustā Harkivā, Krievijas impērijā – 1942 ? Vācijā) – no 1926. līdz 1940. gadam bija Rīgas Krievu drāmas teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors.
Rūdolfs fon Ungerns ir dzimis Harkivas guberņā, vācu muižnieku – baronu ģimenē. Jaunības gados viņš mācījies kadetu korpusā Sanktpēterburgā. Pirmoreiz R. Ungerns uzstājās uz skatuves 1891. gadā kadetu izlaiduma izrādē, atveidojot Hļestakova lomu Nikolaja Gogoļa komēdijā “Revidents”. Taču tikai 1903. gadā pēc viņa ieskaitīšanas rezervē R. Ungerns varēja nodoties teātra mākslai.
Rūdolfs Ungerns strādāja Hersonas, Ņižņijnovgorodas, Tiflisas (Tbilisi), teātros, cieši sadarbojās ar izcilo teātra režisoru Vsevolodu Meierholdu. 1907. gadā V. Meierholds iestājās Veras Komisarževskas Teātrī un atveda uz turieni arī Rūdolfu Ungernu. Šeit viņš bija guvis labu režijas mākslas skolu. Vsevoloda Meierholda ietekme bija jūtama visā R. Ungerna radošā ceļa garumā. 1908. gadā viņš piedalījās teātra “Krivoje zerkalo” (“Greizais spogulis”) izveidošanā.
Krievijā nākot pie varas lieliniekiem, Rūdolfu Ungernu iecēla par pārvietojamās aktieru trupas režisoru, kura uzstājās izrādēs Petrogradas (tagad – Sanktpēterburga) fabrikās un rūpnīcās.
1919. un 1920. gadā R. Ungerns iestudēja ne mazums izrāžu Ebreju kamerteātrī. 1920. gadā viņš bija Guberņas paraugteātra režisors Vitebskā. Nākamajā gadā viņš iestudēja eksperimentālu izrādi Harkivas Leļļu marionešu teātrī. 1924. gadā viņš kļuva par Krimas Valsts drāmas teātra māksliniecisko vadītāju, šeit viņš bija iestudējis vienpadsmit izrādes.
1926. gadā Rūdolfs Ungerns ar nelielu viesizrāžu trupu bija ieradies Rīgā, šeit viņš arī nolēma palikt. R. Ungerns kļuva par Rīgas Krievu teātra māksliniecisko vadītāju – tolaik tas bija vienīgais pastāvīgi darbojošais krievu teātris aizrobežā. Savas radošās darbības gados Rīgas Krievu teātrī Rūdolfs Ungerns iestudējis vairāk nekā 200 izrāžu, kuras nemainīgi izpelnījušās skatītāji atzinību.
1940. gadā Rūdolfs Ungerns repatriējās uz Vāciju, kur drīz vien viņš nomiris (pēc vienām ziņām – 1941. gadā, pēc citām – 1942. gadā).
Dažas teātra izrādes, ko Rūdolfs Ungerns iestudējis Rīgas skatuvē:
Aleksandra Ostrovska lugas “Sniegbaltīte”, “Negaiss”, “Mežs” un “Vasiļisa Meļentjeva”;
“Muižnieku ligzda” un “Tēvi un dēli” pēc Ivana Turgeņeva romānu motīviem;
Aleksandra Puškina traģēdija “Boriss Godunovs”;
izrāde “Pasaka par caru Saltānu” pēc A. Puškina pasakas dzejā motīviem;
Antona Čehova lugas “Trīs māsas”, “Tēvocis Vaņa” un “Ivanovs”;
Ļeva Tolstoja komēdija “Izglītības augļi”;
“Anna Kareņina” un “Augšāmcelšanās” pēc Ļ. Tolstoja romānu motīviem;
“Brāļi Karamazovi” un “Rodions Raskoļņikovs” (“Noziegums un sods”) pēc Fjodora Dostojevska romānu motīviem;
Alekseja Tolstoja komēdija “Brīnumi sietā”/ «Чудеса в решете»;
“Maija nakts” pēc Nikolaja Gogoļa garstāsta motīviem;
Mihaila Bulgakova lugas “Turbinu dienas”, “Zojas dzīvoklis” un “Kunga komedianti” (“Svētuļu jūgs”);
Konstantīna Treņova luga “Ļubova Jarovaja”;
Alekseja Faiko luga “Cilvēks ar portfeli”;
Valentīna Katajeva komēdija “Apļa kvadratūra”;
Vasilija Škvarkina komēdija “Svešais bērns”;
“Princese Turandota” pēc Karlo Goci pasakas motīviem;
Žana Batista Poklēna (Moljēra) komēdija “Pilsonis muižniekos”;
Ferdinanda Bruknera drāma “Elizabete, Anglijas karaliene”;
teātra izrāde “Luksemburgas grāfs” pēc Franča Lehāra tāda paša nosaukuma operetes motīviem;
Rūdolfa Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” un “Ugunī” , kā arī daudzas citas.
Informācijas avoti:
Татьяна Власова. ...Тень большой режиссерской руки...
110-летию со дня основания Русского театра в Риге посвящается. – Автор З. Сегаль. Составитель хроники – Т. Власова. – Рига, Издание Рижского театра русской драмы, 1994.
Рижский театр русской драмы: очерк истории. 1940–1983. Л. Акуратере, Л. Берзиня, Л. Дзене, С. Радзобе, Г. Саулите. – Рига: Зинатне, 1983.
Рижский театр русской драмы – 100. Сост. Зиновий Сегаль и Татьяна Власова. – Рига: Авотс, 1983.
https://www.kino-teatr.ru/teatr/activist/440005/bio/
Ilustrācijas tēmai
