Valentīna Zaharova

Valentīna  Zaharova (1922. g. 9. jūlijā Rīgā, Latvijas Republikā – 2014. g. 18. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) –  advokāte.

Dzimusi  Rīgā skolotāju ģimenē: tēvs – Grigorijs, māte – Ļubova. 

1940 beigusi Daugavpils valsts 2. vidusskolu. 1940-41 kasiere un kontroliere Sarkanās armijas namā Daugavpilī. Sākoties 2. pas. kara darbībai PSRS teritorijā, 1941 VI nosūtīta uz Harkovu Ukrainā, pēc tam evakuējusies uz Gorkiju (tag. Ņižņijnovgoroda) Krievijā. No 1942 medicīnas māsa hospitālī Gorkijā, no 1943.g. martā vecākā medicīnas māsa peldošajā kara hospitālī Kazaņā, no 1943. g. oktobra - Pravdinskas pilsētā Gorkijas apgabalā. <>

1946 beigusi 3 mēnešu jurid. kursus Rīgā. No 1944. g. augusta notāre Daugavpilī. No 1948 mācījusies VJNI Rīgā. No 1950. g. 8 sept. Daugavpils jurid. kons-jā, no 1951.g. 10.maijā advokate turpat. No 1980.g. 20. nov. pensijā.

Precējusies ar Fedotu Balabkinu (dz.1916). Bērni: dēls Aleksejs (dz.1949) un meita Lidija  (zv. advokāte Lidija Ustinova).

Valentīna  Zaharova mirusi Rīgā 2014. g. 18.maijā.

Informācijas avoti:

LZAKA, 712. l.

Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi. Biogrāfijaās. 1944-2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 713.-714. lpp.