Marianna Ozoliņa
Marianna Ozoliņa (1939. g. 7. janvārī, Maskavā, Krievijas PFSR) – dzejniece, no 1973. līdz 2013. gadam bija muzeja – Rīgas Svētā Pētera baznīcas direktore.
Dzejniece ir dzimusi pareizticīgo Ziemassvētkos, Maskavā, Rūdolfa un Ņinas Ozoliņu ģimenē. Vecāki deva savai meitai skanīgu vārdu Marianna. Vadoties pēc dzimšanas datuma, var redzēt, ka viņas bērnības gaitas ir norisinājušās smagajos kara un pēckara gados.
Pēc Uzvaras pār vācu nacistiem, 1945. gadā, Ozoliņu ģimene atgriezās tēva Dzimtenē, Latvijā. Viņi apmetās uz dzīvi Jūrmalā. Mājās valdīja fanātiskās uzticības mākslai gaisotne. Tēvs bija Rīgas Horeogrāfijas skolas direktors, māte – kinofikācijas darbiniece. Saprotams, ka meitene augusi kulturālā vidē un aizrāvās ar literatūru, mūziku, glezniecību.
Pēc Dubultu skolas absolvēšanas Marianna Ozoliņa iesniedza dokumentus Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Vēl jaunībā atklājās viņas poētiskās un aktrises dotības, viņa bija pazīstama ar daudziem Latvijas kultūras darbiniekiem, to skaitā arī ar izcilo latviešu dzejnieku Ojāru Vācieti. Kopš paša sākuma liktenis veda Mariannu pa kultūras un tautas apgaismības ceļu: skola, Nacionālā bibliotēka, kino...
Par īpašu likteņa dāvanu Mariannai Ozoliņai ir kļuvusi 1973. gada 21. septembra diena. Viņa pati uzskata to par vēsturisku. Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gunārs Asaris aicināja viņu kļūt par Svētā Pētera baznīcas – tolaik restaurējamā 13. gadsimta arhitektūras pieminekļa – pirmo direktori. Toreiz bija tikko pabeigti atjaunošanas darbi šīs baznīcas skatu tornī.
Otrā pasaules kara laikā šī Rīgas dievnama ēka bija smagi cietusi. Saglabājušās baznīcas drupas bija ilgu laiku gaidījušas restaurācijas sākumu. Tomēr Dievs nebija pieļāvis zaimošanu, un arhitektūras pieminekli izdevās atjaunot. Tajos laikos dievnams tika oficiāli dēvēts par Rīgas pilsētas Arhitektūras un pilsētbūvniecības propagandas centru un bija paredzēts dažādu kultūras pasākumu rīkošanai.
Kopš tiem laikiem šī apbrīnojamā sieviete, kas ir apveltīta ar cēlu stāju un apvienojusi sevī daudz dažādus talantus – dzejnieces talantu, organizatoriskās un spīdošas oratora mākslas dotības, uzticību savam iecienītajam darbam - uzņēmās uz saviem trauslajiem pleciem visu patiesās bezkompromisa Kalpošanas Kultūrai smagumu. Viņa ir pārliecināta: ja kaut kas arī glābs pasauli, tad tā ir tieši Kultūra.
Dzejniece ir desmit poētiski filosofisko krājumu autore.
Daudzus gadus Marianna Ozoliņa ir Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas vadītāja.
Anžela Gasparjana
«Biznes-klass», 2012. g. maijā
Ilustrācijas tēmai
