Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
 |
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
Nikolajs Ivanovs (1937–2015) – profesors, inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Grebenščikova Garīgās skolas rektors no 2006. līdz 2015. gadam |
Nataļja Raševska
Nataļja Raševska (1893. g. 14./26. oktobrī Dvinskā/ Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1962. g. 18. martā Ļeņingradā/ Sanktpēterburgā, Krievijas PFSR) – teātra un kinoaktrise, režisore, skatuves pedagoģe.
Nataļja Raševska ir dzimusi Dvinskā (patlaban Daugavpils) kara inženiera Sergeja Raševska ģimenē. Viņa ir ieguvusi mājas izglītību, pēc tam absolvējusi Smoļņija Dižciltīgo jaunavu institūtu Sanktpēterburgā un 1914. gadā Pēterburgas Imperatora Teātra skolas drāmas kursus.
Pēc drāmas kursu beigšanas N. Raševska divas sezonas nostrādājusi Aleksandras teātrī, 1917.– 1918. gadā viņa uzstājās uz Pēterpils (jeb Petrogradas) Konstantīna Ņezlobina privātā teātra skatuves. 1918. gadā aktrise apmeklēja Vsevoloda Meierholda vadīto Teātra studiju, 1918.–1920. gadā strādāja Petrozavodskas un Kostromas teātrī.
1921. gadā Nataļja Raševska atgriezās darbā A. Puškina Akadēmiskajā drāmas teātrī (bijušajā Aleksandras teātrī), kur sekmīgi strādāja līdz par savas dzīves beigām. Aktrise vienmēr ir centusies uzsvērt atveidoto varoņu garaspēku un intelektu; viņas radītie skatuves tēli bija izteikti sievišķīgi, lirisma apdvesti. N. Raševska strādāja arī kā režisore, iestudējot teātra izrādes savā un citos Ļeņingradas (patlaban Sanktpēterburgas) teātros.
Otrā pasaules kara gados teātra darbinieku brigāžu sastāvā aktrise uzstājusies karavīru priekšā piefrontes joslā un kara hospitāļos.
Pēc Otrā pasaules kara beigām Nataļja Raševska bija viena no vadošajām aktrisēm A. Puškina Drāmas teātrī. 1946.–1950. gadā viņa līdztekus darbam A. Puškina Drāmas teātrī bija arī Maksima Gorkija Lielā drāmas teātra (tagad – Georgija Tovstonogova Lielais drāmas teātris) mākslinieciskā vadītāja.
Aktrises Raševskas pirmā kino atveidotā loma bija 1937. gada divsēriju spēlfilmā “Lielais pilsonis”. 1953. gadā viņa veidojusi televīzijas izrādi “Ienaidnieki”, kurā uzstājusies arī kā aktrise. Aktrise tēlojusi lomas arī šādās mākslas filmās: “Duncis” (1954. g.), “Zaļā ieleja” un “Dzelme” (1958. g.). N. Raševska bija mākslas filmu “Tēvi un dēli” (1958.g.) un “Dostigajevs un citi” (1959.g.) režisore un scenārija autore.
1957. gadā Nataļjai Raševskai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums.
Nataļja Raševska ir mirusi 1962. gada 18. martā Ļeņingradā (patlaban Sanktpēterburga) un apbedīta Sv. Jāņa Teologa (kriev.: Богословское) kapsētā. Aktrises kapa pieminekli veidojis izcilais krievu tēlnieks Mihails Aņikušins.
Ludmila Žilvinska
Informācijas avoti:
http://funeral-spb.narod.ru/necropols/bogoslovskoe/tombs/rashevskaya/rashevskaya.html
Ilustrācijas tēmai
