Tamāra Ņikiforova
Tamāra Ņikiforova (1928. g. 12. augustā Rīgā, Latvijas Republikā – 2015. g. 24. oktobrī Jūrmalā, Latvijas Republikā) – ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāte, no 1957. līdz 1991. gadam strādāja Noriļskas kalnrūpniecības metalurģiskajā kombinātā un Noriļskas Industriālajā institūtā.
Tamāra Ņikiforova ir dzimusi 1928. gada 12. augustā Rīgā. Viņas tēvs – Stahijs Ņikiforovs sākumā dienējis cara armijā, bet Krievijas Pilsoņu kara laikā pulkveža militārajā pakāpē dienējis Antona Deņikina Brīvprātīgo (Baltajā) armijā. Tamāras māte - Aleksandra Ņikoforova (dzim. Bobrova), pēc savas izcelsmes bija no pazīstamas Rīgas tirgotāju ģimenes. Viņas tēvs – Iļja Bobrovs (1863–1930) ir dzimis Tveras guberņas Kašinas apriņķa Remeņicu sādžā. Viņš bija zemnieka dēls, kurš 14 gadu vecumā pametis tēva mājas un devies uz apriņķa pilsētu Kašinu, bet no turienes – uz Rīgu, kur viņam izdevās uzkrāt kapitālu un kļūt par 2. ģildes tirgotāju.
Atraitnis Stahijs Ņikiforovs (viņa pirmā sieva Vera bija mirusi 1923. gadā) un Aleksandra Bobrova salaulājušies pareizticīgo baznīcā 1927. gada 4. septembrī. Drīz vien Ņikiforovu ģimenē piedzimušas divas meitas – vecākā Tamāra un jaunākā Irina (dz. 1929. g.). Tamāra mācījusies Rīgas 13. krievu pamatskolā (līdz piektajai klasei ieskaitot).
Padomju okupācijas laikos, 1941. gada 14. jūnijā, tāpat kā daudzi citi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, Ņikiforovu ģimene tika deportēta no Latvijas uz Tomskas apgabalu Sibīrijā. Tā paša gada novembrī izsūtījumā mirusi Tamāras vecāmāte no tēva puses - Marija Ņikiforova (dzim. Sidkeviča), bet pēc tam mirusi māte - Aleksandra Ņikiforova (dzim. Bobrova), atstādama par bārenēm divas meitas – trīspadsmitgadīgo Tamāru un divpadsmitgadīgo Irinu. Ģimenes galva - Stahijs Ņikiforovs vēl Rīgā tika atdalīts no ģimenes un nosūtīts uz Soļikamsku, kur 1942. gadā pēc PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmuma tika sodīts ar nāvi nošaujot.
1946. gadā māsām Tamārai un Irinai Ņikiforovām kā bērniem-bāreņiem izdevās atgriezties no izsūtījuma Rīgā. Tamāra Ņikiforova sekmīgi absolvējusi Rīgas 25. vakarskolu un 1955. gadā – Ļeņingradas Kalnu institūtu, iegūdama ģeologa naftinieka specialitāti.
No 1957. līdz 1991. gadam Tamāra Ņikiforova stādājusi Noriļskas kalnrūpniecibas metalurģiskajā kombinātā un Noriļskas Industriālajā institūtā. Tamāra Ņikiforova bija Krievijas Mineraloģijas biedrības īstenā locekle. Viņa bija varu saturoša smilšakmens atradņu Jeņisejas upes baseinā pirmatklājēja.
1976. gadā Maskavas Ģeoloģiskās izpētes institūtā Tamāra Ņikiforova aizstāvējusi disertāciju tēmā: “Igarkas rūdu izplatības rajona Suharihinskas atradnes vara rūdu ģeoloģiskais stāvoklis un minerālsastāva īpatnības” ("Геологическое положение и особенности минерального состава медных руд Сухарихинского месторождения Игарского рудоносного района"), iegūdama ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidātes grādu.
1991. gadā Tamāra Nikiforova atgriezās savā dzimtenē – neatkarīgajā Latvijā un dzīvoja Jūrmalā. Viņa ir atmiņu grāmatas «Баржа на Оби»/ “Barža Obas upē” autore. Šajā grāmatā ir aprakstīti viņas jaunības gadi, kas pavadīti Sibīrijas izsūtījumā.
Tamāra Ņikiforova bija precējusies, laulībā viņai piedzimušas divas meitas – Svetlana (dz.1956. g.) un Natālija (dz.1959. g.) - Maskavas Valsts konservatorijas Centrālās mūzikas skolas absolvente.
Tamāra Ņikiforova ir mirusi 87 gadu vecumā, 2015. gada 24. oktobrī Jūrmalā. Apbedīta Rīgas Pokrova kapsētā.
Fotogrāfijas no Tamāras Ņikiforovas (1928–2015) atmiņu grāmatas «Баржа на Оби»/ «Barža uz Obas upes»
Т. Никифорова. Камни заговорили. Родовая могила Никифоровых
Т. Никифорова. Семья купцов Окуневых
Ю. Сидяков. Николай Николаевич Окунев, диакон (1878–1935)
Уголки старого города. Дом Бобровых
О ней:
Ilustrācijas tēmai
