Simeons Popovs
Simeons Popovs (apm. 1840. g. Jakobštates/ Jēkabpils apriņķī, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1903. g. 11./ 24. janvārī Rīgā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā) – vecticībnieku kopienas sabiedriskais darbinieks, daudzus gadus bija Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes lūgšanu nama garīgais tēvs.
Simeons Popovs ir dzimis Kurzemes guberņas Jakobštates/ Jēkabpils apriņķī, vecticībnieka Sidora (Isidora) Popova ģimenē. Pirmās Vispārējās Krievijas impērijas tautas skaitīšanas (1897. g. janvārī) datos ir norādīts, ka tautas skaitīšanas brīdī Simeonam Popovam bija 57 gadi, attiecīgi, atkarībā no dzimšanas mēneša, viņa dzimšanas gads varētu būt 1839. vai 1840. g.
Grebenščikova vecticībnieku kopienas metriskajā grāmatā “Mirušo ieraksti” Simeona Popova nāves brīdī (1903. gada janvārī) bija norādīts vecums 62 gadi, līdz ar to, atkarībā no dzimšanas mēneša, viņa dzimšanas gads varētu būt 1840. vai 1841. g.
Tāpat kā daudzi to laiku vecticībnieki, Simeoņs Popovs bija ieguvis izglītību ģimenē jeb mājmācību, viņš pratis lasīt un rakstīt, pārzinājis “zīmju” jeb “kāšu” dziedāšanas veidu. Tā kā vecticībnieku vajāšanu laikā vecticībnieku mācītāji netika pieskaitīti garīgajai kārtai, S. Popovs, saskaņā ar pases datiem, piederējis sīkpilsoņu kārtai.
Vadoties no Pirmās Vispārējās Krievijas impērijas tautas skaitīšanas datiem, ir redzams, ka S. Popovs bija pierakstīts Jakobštates/ Jēkabpils pilsētā, lai gan viņš pastāvīgi dzīvojis Rīgā, un, būdams ģimenes galva, tika ierakstīts kā kalpotājs. Šajos datos viņš arī norādīts kā baznīcas kora dziedātājs, tomēr līdz tam laikam jau daudzus gadus viņš bija pildījis vecticībnieku mācītāja pienākumus. Visticamāk, tāpat vecticībnieku vajāšanu dēļ, šajos datos tika apslēpts viņa īstais garīgais amats.
Savu kalpošanu vecticībnieku draudzē tēvs Simeons Popovs sācis 1871. gadā, un vismaz kopš 1877. gada viņš pildījis garīgā mācītāja pienākumus Rīgas Grebenščikova lūgšanu namā. Pēdējos gados viņš kalpojis par vecāko mācītāju. Vecās metriskajās grāmatās pilns vecticībnieku mācītāja vārds tika aizstāts ar iniciāļiem; dažos gadījumos tika norādīti vārdi un tēvvārdi, bet uzvārdi parādījās vēlāk. Vārds Simeons Popovs tiek minēts šādās formās: Simeons Sidorovs, S.S., S.S.P., vēlāk - Simeons Sidorovs (Isidorovs) Popovs.
Papildus savai pamatkalpošanai, tēvs Simeons Popovs piedalījies sabiedriskajā darbībā un oficiālajos pasākumos bija Rīgas Vecticībnieku kopienas pārstāvis.
Aktīvi pievēršoties sabiedriskajai darbībai, tēvam Simeonam Popovam izdevās atrast labdarus un piesaistīt ievērojamu finansiālu atbalstu Grebenščikova kopienas biedrībai, kas nodarbojusies ar nabadzīgo bērnu audzināšanu. Piemēram, no V. Kokorevas Rīgas Vecticībnieku kopiena bija saņēmusi 20 000 rubļu. Pateicoties tēvam Simeonam, Grebenščikova kopienas skola daudzus gadus ik gadu saņēmusi 1 000 rubļu, viņš arī bija palīdzējis piesaistīt finansiālu atbalstu tiem, kas tika aprūpēti Grebenščikova nabagu patversmē utt.
Tēvs Simeons Popovs ir miris 1903. gada 11. janvārī Rīgā .
Nelaiķa apstāvēšanas ceremonijā līdzās daudziem vecticībnieku kopienas pārstāvjiem bija piedalījušies arī pareizticīgo, katoļu un luterāņu garīdznieki, jo, neskatoties uz atšķirīgajiem reliģiskajiem uzskatiem, t. Simeons Popovs bija uzturējis labas attiecības ar dažādu kristīgo konfesiju pārstāvjiem. Garīgais mācītājs Simeons Popovs tika apbedīts Jaunajā vecticībnieku kapsētā (Ivana kapsētā) Rīgā.
Laikrakstā “Rižskij Vestņik” publicētā nekrologa autors rakstījis: “Pēc apstāvēšanas beigām un zārka iznešanas no lūgšanu nama uz ielu, tiem, kuri apstāvēšanas laikā atradušies lūgšanu namā, pavērās reti sastopams skats: no pašas Daugavas krastmalas pa abām Grebenščikova, Dinaburgas (Daugavpils) un Kalna ielu pusēm līdz pašai nelaiķa kapavietai stāvēja cilvēki rindās, pēdējā gaitā pavadot sava mīļā garīgā tēva ķermeni. Neskatoties uz šo “galvu jūru”, kārtība bija izcila, kā arī klusums, ko uzturējis Maskavas forštates vienības 4. iecirkņa policijas pristavs kopā ar padotajiem. Apbedīšana ieilgusi līdz vēlam vakaram. Diez vai Rīgas vecticībniekiem kādreiz vēl būs tāds simpātisks un pašaizliedzīgs kalpotājs, kas darbojies savu brāļu labā, kādu viņi ir zaudējuši S. Popova personā.”
Savā testamentā Simeons Popovs bija atvēlējis labdarības mērķiem lielu naudas summu - apmēram 90 000 rubļu.
Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2024. g. martā
Informācijas avoti :
