Bīskaps Platons (Kuļbušs)

Platons (Pāvels Kuļbušs; 1869. g. 13. jūlijā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1919. g. 14. janvārī, Tartu, Igaunijā) – Rīgas eparhijas pārvaldnieks 1917.–1918. gadā. 

Pāvels Kuļbušs dzimis 1869. gada 13. jūlijā Vidzemes guberņas Pootsikipu ciematā (tagad Igaunija) psalmotāja ģimenē.

1889. gadā Pāvels beidza Rīgas Garīgo semināru un kā labākais skolnieks iestājās Sanktpēterburgas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1894. gadā ar teoloģijas kandidāta grādu.

1894. gada 5. decembrī Pāvels tika iesvētīts par priesteri (no 1905. gada virspriesteris). Dzīvojot Sanktpēterburgā, vēl būdams students, Pāvels izveidoja pareizticīgo igauņu draudzi, kuru pats arī vadīja (sākotnēji dievkalpojumus noturēja Malokolomenskas Augšāmcelšanās (Voskresenskas) baznīcas pagrabā).

1898. gada 29. novembrī Pāvels Sanktpēterburgā izveidoja igauņu Svētā mocekļa Jurjevas Isidora brālību. Brālības mērķis bija palīdzības sniegšana trūkumcietējiem, garīgās literatūras izdošana un izplatīšana, kā arī draudzes dievnama uzcelšana.

Pateicoties Pāvela enerģijai, 1907. gadā Sanktpēterburgā tika uzbūvēts igauņu Svētā Isidora pareizticīgā baznīca (apakšējo dievnamu iesvētīja Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā). Dievnama izveidošanā un iesvētīšanā piedalījās Kronštates Jānis.

Kā ticības mācības skolotājs Pāvels pasniedza vairākās mācību iestādēs. Bez tam viņš bija pazīstams sludinātājs, viņa sprediķus regulāri publicēja „Санкт-Петербургский духовный вестник” („Sanktpēterburgas Garīgais Vēstnesis”).

1917. gada 8. augustā Tartu notika Rīgas eparhijas sapulce, kurā tika izvirzīts priekšlikums izveidot Rēveles (Tallinas) vikariātu ar visām igauņu draudzēm. Par bīskapa katedras kandidātu kļuva Pāvels Kuļbušs. Šo ierosinājumu atbalstīja arī patriarhs Tihons (Bellavins, 1865–1925).

Tā kā 1917. gada beigās bijušais Rīgas arhibīskaps Joanns (Smirnovs) tika pārcelts uz Rjazaņu, tad Pāvelam Kuļbušam uzdeva visas Rīgas eparhijas pārvaldīšanu. Lai netiktu atšķirts no savas draudzes sakarā ar vācu karaspēka straujo virzīšanos uz priekšu, Pāvels steidzīgi devās uz Rēveli (Tallinu).

1917. gada 24. decembrī Pāvelu uzņēma mūku kārtā, viņam pieņemot Platona vārdu un saņemot arhimandrīta amatu. 1917. gada 31. decembrī Rēveles (Tallinas) Aleksandra Ņevska katedrālē Platonu iesvētīja par Rēveles bīskapu.

Vācu okupācijas varas administrācija pret Pareizticīgo baznīcu izturējās slikti. Daudzas baznīcas tika atņemtas, piemēram, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē ierīkoja luterāņu baznīcu. Lai censtos iespējami atvieglot draudzes un baznīcas stāvokli, bīskaps Platons uzsāka enerģisku darbību. Lai labāk kontrolētu situāciju, atrastos tuvāk eparhijas centram un biežāk varētu būt eparhijas latviešu daļā, bīskaps pārcēla savu atrašanās vietu no Rēveles (Tallinas) uz Tartu. Neraugoties uz vāciešu pretdarbību, 1918. gada martā viņš apmeklēja Rīgu un 11 dienas pēc kārtas izpildīja dievkalpojumus visās baznīcās. Bīskaps Platons uzmundrināja ticīgos, sarīkoja draudzes ganu sapulces, pie visām Rīgas baznīcām izveidoja draudžu padomes. Viņš apceļoja arī draudzes provincē. 1918. gada novembrī bīskaps Platons atkal gatavojās apmeklēt Rīgu, taču slimības dēļ to nespēja izdarīt.

1918. gada beigās Tartu ieņēma boļševiki. 1919. gada 2. janvārī viņi arestēja bīskapu Platonu un pirms savas atkāpšanas no Tartu naktī no 14. uz 15. janvāri viņu kopā ar vēl dažiem garīdzniekiem nošāva.

1919. gada 18. janvārī Jurjevas (Tartu) Dievmātes Aizmigšanas (Uspenskas) katedrālē notika bīskapa Platona apstāvēšana, viņu apbedīja Tallinā Kristus Apskaidrošanas katedrālē.

2000. gadā bīskaps Platons tika pasludināts par Krievu Pareizticīgās baznīcas un Konstantinopoles baznīcas svēto. Viņu īpašā godā tur pareizticīgie Igaunijā. Bīskapa Platona piemiņas diena ir 1. janvāris pēc Jūlija kalendāra.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Pommers A. Pareizticība Latvijā. Vēstures apcerējumi. – Rīga, 2015, 118.–119. lpp.;

2) Сахаров С.П. Рижские православные архипастыри за сто лет (1836-1936). Популярно – исторический очерк. Краслава, 1937. С. 46-49, 66.