Pāvels Meļņikovs

Pāvels (Pauls)Meļņikovs (1873. g. 24. janvārī Dinaburgā/ Daugavpilī, Vitebskas guberņā,Krievijas impērijā – 1944 . g. 14. aprīlī Rīgā, Ostlandes reihskomisariātā/ Latvijā) – būvuzņēmējs, Latvijas Satversmes Sapulces deputāts, sabiedriskais darbinieks, Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles vecākais.

Pāvels (Pauls) Meļņikovs bija ieguvis specializēto izglītību būvniecības jomā un, sākot ar 1896. gadu, strādāja kā būvuzņēmējs Rīgas-Orlas un Ziemeļrietumu dzelzceļos, vēlāk – Vologdas-Vjatkas dzelzceļā un dzelzceļa posmā Pleskava–Narva. Viņa vadībā tika veikti dažādas sarežģītības pakāpes būvdarbi, īstenota ēku un tiltu būvniecība.  

Līdztekus uzņēmējdarbībai P. Meļņikovs piedalījies Dvinskas/ Daugavpils pilsētas valdes darbā. 1907. gadā viņš tika ievēlēts pilsētas padomē no Vācu-krievu-poļu apvienotā bloka.

Pēc Latvijas valsts izveides P. Meļņikovs atgriezās dzimtenē un sāka nodarboties ne tikai ar būvniecību, bet arī ar sabiedriski politisko darbību.

1920. gadā Pāvels (Pauls) Meļņikovs, četru krievu nacionālās minoritātes pārstāvju vidū, tika ievēlēts Latvijas Satversmes Sapulcē. Tās mērķis bija izstrādāt un pieņemt Latvijas Satversmi. Meļņikovs piedalījās agrāro lietu un pašvaldību lietu komisiju darbībā, taču ar īpašu aktivitāti nebija izcēlies. 1928. gadā viņš balotējās Rīgas domes vēlēšanās, taču netika ievēlēts, tomēr pēc saņemto balsu skaita bija ieguvis kandidāta statusu. 1931. gadā viņš piedalījās LR 4. Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā Pareizticīgo vēlētāju sarakstā (ar arhibīskapu Jāni Pommeru priekšgalā), taču saņēmis nepietiekamu balsu skaitu, lai iegūtu deputāta mandātu.

Taču P. Meļņikova profesionālā darbība bija daudz veiksmīgāka. Pateicoties savai uzņēmībai un enerģijai, viņš ātri kļuva par vienu no lielākajiem būvuzņēmējiem, kuri izpildīja Iekšlietu ministrijas pasūtījumus. P. Meļņikova būvniecības uzņēmuma biroji atradās Rīgā un Daugavpilī, veicot darbus visā Latvijā, galvenokārt, Latgalē.

1922. gadā P. Meļņikovs kļuva par vienu no akciju sabiedrības "Kalkūnu rūpniecības iestādes" dibinātājiem. Starp galvenajiem šīs akciju sabiedrības mērķiem bija: divu ķieģeļu rūpnīcu, kas piederēja E. Karjakinai (vienai no AS dibinātājām) atjaunošana un darbības uzsākšana; vairāku fabriku, dzirnavu un citu ražošanas līniju aprīkošana un darbības uzsākšana, kā arī tirdzniecība gan Latvijā, gan aiz tās robežas.

1928. gada 1. augustā Pāvels (Pauls) Meļņikovs, veicot kopā ar kolēģiem darbu apsekošanu uz motora drezīnes, bija cietis smagā katastrofā. Tas notika dzelzceļa posmā Ogre–Ikšķile. Šajā katastrofā gājis bojā pirmā dzelzceļa posma priekšnieka palīgs Karlis Skulme, smagi tika ievainots Satiksmes ministrijas inženieris, dzelzceļa posma vadītājs Oskars Leimanis. Pāvels (Pauls) Melņikovs bija guvis smadzeņu satricinājumu un nopietnas krūškurvja traumas. Par laimi, viņam izdevās atveseļoties un turpināt aktīvu darbību.

Pāvels (Pauls) Meļņikovs bija devis lielu ieguldījumu ne tikai Latvijas valsts ekonomikas attīstībā, bet viņš arī personīgi pastāvīgi atbalstīja krievu iedzīvotāju intereses valstī.

1920. gados P. Meļņikovs bija Latvijas Dzelzceļnieku savienības Daugavpils nodaļas valdes loceklis.

Pāvels (Pauls) Melņikovs parādījis sevi kā pieredzējis darbuzņēmējs, būvējot slimnīcas ēku Līvānos (1932. g.), skolas ēku Mežciemā, Daugavpilī (1939. g.); Zemes bankas ēku Valmierā un citus būvobjektus.

Neskatoties uz aizņemtību darbā, Pāvels (Pauls) Meļņikovs daudzu gadu laikā bija Daugavpils Krievu Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs.

1936. gadā ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinodes lēmumu Pāvels (Pauls) Meļņikovs tika iecelts par Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles vecāko. Pārņemot katedrāles saimniecību, P. Meļņikovs uzsāka vērienīgus remontdarbus. Viņa vadībā tika izremontēts katedrāles ēkas jumts; pagrabā zem altārdaļas tika izveidota telpa 200 personām sanāksmju rīkošanai; tika iegādāti soliņi, atjaunots iekštelpu sienu un dievnama žoga krāsojums utt. 1938. gadā par savu darbību kā pareizticīgo katedrāles vecākais P. Meļņikovs bija saņēmis Latvijas valsts apbalvojumu – 5. šķiras Atzinības Krustu.  

1940. gada vasarā, pēc Latvijas vardarbīgās aneksijas un padomju varas nodibināšanas, laikraksta “Valdības Vēstnesis” 1940. gada 27. jūlija numurā tika publicēts nacionalizēto uzņēmumu saraksts, kurā tika iekļauta arī firma “Pauls Meļņikovs”. Nacistiskās okupācijas laikos P. Meļņikovs atsāka savu uzņēmējdarbību.

Pāvels (Pauls) Melņikovs pēkšņā nāvē miris 1944. gada 14. aprīlī. Nelaiķa izvadīšanas ceremonija notikusi Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē, bet apbedīšana ceremonija — Rīgas Pokrova kapos.

P. Meļņikovs bija precējies ar Jevdokiju Meļņikovu (dzimusi Jemeļjanova; dzim. 1900. g. Užvaldu/ Izvaltas pagastā, Daugavpils apriņķī –?). Laulību ceremonija notikusi 1924. gada 12. jūlijā Šķeltovas Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcā. Šajā laulībā piedzimuši bērni, no kuriem ir zināmi: Tamāra (dzim. 1925. g. 29. jūnijā Rīgā) un Lidija (dzim. 1926. g. 25. oktobrī Rīgā).

Aleksandra Jakovļeva, Tatjana Feigmane, 2025. g. maijā

Zināmie būvdarbi, kas tika veikti būvuzņēmēja P. Melņikova vadībā no 1918.  līdz 1928. gadam

Informācijas avoti:

1. LVVA, 2996. f., 12. apr., 1617. l.

2. LVVA, 2996. f., 12. apr., 16169. l.

3. LVVA, 2996. f., 12. apr., 16178. l.

4. LVVA, 2996. f., 12. apr., 16178. l.

5. Dünaburg. Sieg des vereinnigten Blocks bei den Stadtverordnetenwahlen). Düna Zeitung Nr. 57, 09.03.1907

6. Latvijas Satversmes Sapulce, Paziņojums. “Valdības Vēstnesis” Nr. 96, 28.04.1920, l.1.

7. Saeimas stenogramma, Nr. 2, 01.05.1920, lpp.106-107.

8. Внутренняя жизнь, Списки меньшинств «Сегодня» № 209, 17.09.1922, стр. 3.

9. Latvijas Dzelzceļnieku Savienības galvenā valde. Latvijas Dzelzceļnieku Vēstnesis, Nr.7.

10. Būvuzņēmējs Pāvils Meļņikovs. Latvijas Republika desmit pastāvešanas gados. 1928,. g. 296. lpp.

11. Кошмарная катастрофа у станции Огер, «Сегодня» № 206, 02.08.1928, стр.5.

12. Rīgas Pilsētas Domnieku Vēlēšanas 18./19. martā. Rīga, Rīgas pilsētas statistiskā biroja publicējums, 1928. g., 30. lpp.

13. Dzelzceļu Vēstnesis. Neoficiālā daļa, Nr. 22, 17.11.1928.

14. Rīgas pilsētas domnieku un viņu kandidātu saraksts, Valdības Vēstnesis, Nr. 82, 15.04.1931, l.5.

15. Меньшинственные списки на выборах в провинции, «Сегодня» № 2, 24, 15.08.1931, стр.6.

16. Paziņojums. Valdības Vēstnesis, Nr. 236, 20.10.1931, l.1.

17. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanas 1931. gadā. M. Skujenieka teksts un redakcija. – Rīga, 1933., 154. lpp.

18. V. Salnais un A. Maldups. Pilsētu apraksti. 3. Sabiedriskās iestādes un uzņēmumi; b) Biedrības, sabiedrības un savienības. Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīga, 1936, lpp.143 (168).

19. Синод принял новые постановления о ведении приходских хозяйств. Сегодня, №258, 18.09.1936.

20. Jaunākās Ziņas, Nr. 238, 20.10.1937, l.16.

21. Latvijas pilsētas valsts 20 gados. Rīga, 1938. g.

22. Ar Atzinības krustu apbalvoto 1.saraksts. Valdības Vēstnesis Nr. 291, 22.12.1938, lpp.2.

23. Latvijas Vilnis, № 9, 30.06.1940, lpp. 24(42).

24. LPSR AP Prezidija ziņotājs, Nr. 33, 08.10.1940, l.6.

25. Privatizēto amatniecības uzņēmumu 22. saraksts, Rīkojuma Vēstnesis Nr. 150, 02.07.1943, стр.1.

26. Tēvija, Nr. 90, 18-04-1944.