Sākumlapa > Tēmas > Personas
Leonīds Kurdjumovs

Leonīds Kurdjumovs

Leonīds Kurdjumovs (1939. g. 8. jūnijā  Minskā  – 2012. g. 19. februārī  Rīgā)  –                administratīvais vadītājs Padomju  Latvijā un Latvijas Republikā, politiskais darbinieks.

Kopš 1947. gada L. Kurdjumovs  dzīvoja Rīgā. 1959. gadā  pabeidza Daugavpils Kara aviācijas radiotehnisko skolu, iegūstot specialitāti radioinženieris.

No 1962. gada līdz 1970. gadam strādāja Radioizotopu aparātu būves institūtā, noiedams ceļu no inženiera līdz priekšniekam. No 1970. gada līdz 1990. gadam viņš bija Valsts Lauksaimniecības tehnikas komitejas republikāniskā  informācijas un skaitļošanas centra direktors. 1990. gadā –  Republikāniskā statistiskās informācijas centra “Agroapgāde” direktors. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās padomes deputātu. Viņš pārstāvēja frakciju ”Līdztiesība”, tāpat kā vairums krievu deputātu 1990. gada 4. maijā nebalsoja par  Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, jo Deklarācijā nebija atspoguļots Latvijas sabiedrības daudznacionālais raksturs. Kā Latvijas Augstākās  padomes deputāta viņa runas parlamenta tribīnē bija asas un spilgtas.

Nākamā Latvijas Republikas parlamenta – 5. Saeimas – vēlēšanās viņš nevarēja piedalīties, jo 1991. gadā  bija  iekļauts nepilsoņu kategorijā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados L. Kurdjumovs lielākoties strādāja darbos, kur viņš nevarēja  izmantot savu pieredzi. Viņa liktenis bija līdzīgs kā  daudziem krievu izcelsmes administratīviem vadītājiem, kuri pirmajos gados pēc Latvijas nacionālās neatkarības atjaunošanas nevarēja likt lietā savas zināšanas un prasmes. Taču L. Kurdjumovs spēja pārvarēt viņam nelabvēlīgos apstākļus un atgriezties valsts pārvaldes sfērā.

1995. gadā viņš piedalījās Latvijas Apatrīdu līgas izveidošanā. 1997. gadā kopā ar dažiem bijušajiem kolēģiem no Augstākās padomes dibināja partiju “Līdztiesība”, darbojās redakcijas komisijā partijas programmatisko dokumentu sagatavošanai. Pēc 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanām, kuru iznākumā parlamentā izveidojās frakcijas PCTVL (politiskā apvienība, kuras sastāvā iekļāvās arī partija “Līdztiesība”), L. Kurdjumovs kļuva par šīs frakcijas konsultantu, tādējādi atgriezdamies parlamentāriskā darbā jaunā kvalitātē.

Pēc naturalizācijas viņu 2001. gadā ievēlēja par Rīgas Domes deputātu, 2005. un 2009. gadā viņu atkārtoti ievēlēja par deputātu. 2001. gadā viņš iestājās Tautas saskaņas partijā (TSP), pēc tam bija partijā Jaunais centrs un pēc tā apvienošanās ar  TSP bija deputāts no apvienības “Saskaņas centrs”.

Rīgas Domē viņš bija frakcijas Saskaņas centrs priekšsēdētāja vietnieka postenī un pēc desmit gadu pārtraukuma administratīvā darbā  viņu 2001. gadā ievēlēja par Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju un viņš strādāja šajā amatā līdz nākamajām vēlēšanām 2005. gadā, viņš labi veica šos pienākumus, daudz izdarīja, lai saglabātu Rīgas 1. slimnīcu. Tāpēc viņam atkārtoti uzticēja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja amatu, kurā viņš palika līdz savai nāvei 2012. gadā.

Leonīda Kurdjumova kolēģi atceras viņu kā dzīvespriecīgu, aktīvu cilvēku, kuram patika humors un sporta braucieni ar automašīnu.