Svētā  sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca Ainažos

Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca Ainažos

Svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā baznīca. – Limbažu novads, Ainažu pagasts, Ainaži, Valdemāra ielā 63.

Ainaži (vācu: Haynasch) – pilsēta (kopš 1928. gada), kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, pie Igaunijas robežas.

Pareizticīgo draudze Ainažos dibināta 1890. gadā. Sākotnēji dievkalpojumi notikuši “Dreimaču” mājas baznīcā. Tolaik lielākās daļas draudzes locekļu dzimtā valoda bija igauņu, jo netālu dzīvoja daudz igauņu, kuri bija pārgājuši pareizticībā. Pēc aptuvenām aplēsēm, draudzē bija ap 900 cilvēku, un tāpēc radās jautājums par dievnama celtniecību.

1894. gada 8. maijā ar Rīgas un Jelgavas arhibīskapa Arsēnija (Brjanceva; 1839-1914) svētību Ainažos notika baznīcas ēkas pamatakmens likšana. Dievnams, kā arī baznīcas klēra māja un skolas ēka tika būvēti no akmens par valsts kases līdzekļiem un draudzes locekļu ziedojumiem.

1895. gadā Ainažu baznīca tika iesvētīta svētā Sirdsskaidrā Arsēnija Lielā vārdā. Iesvētīšanas ceremonijas laikā un liturģijā izskanējuši seši sprediķi latviešu un igauņu valodā. Dievkalpojumi pirms neatkarīgo Latvijas un Igaunijas valsts izveidošanu un valsts robežas iezīmēšanu notika latviešu un igauņu valodās.

Ainažu pareizticīgo baznīcas projekta autors bija latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834–1891).

Arhitektoniski dievnama ēka ir risināta tajos laikos pariezticīgo baznīcu celtniecībā dominējošā eklektikas stilā, apvienojot bizantiešu un senkrievu stila elementus. Plānojumā kulta celtne ir krustveida, tā būvēta no vietējiem skaldītiem laukakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, logu un durvju ailes ir apdarinātas ar sarkaniem ķieģeļiem. Centrā virs dievnama pamatapjoma slejas liels sīpolveida kupols, kas balstās uz daudzskaldņu zemkupola veltņa. Virs baznīcas priekštelpas no sarkaniem ķieģeļiem uzbūvēts telsteida zvanu tornis, kas vainagots ar nelielu sīpolveida jumolu.

Pēc arhitekta J. F. Baumaņa izstrādātā plāna tika uzbūvēts arī divrindu ikonostass, kas rotāts ar zeltītiem grebtiem dekoratīviem elementiem. Ikonas dievnamam gleznojis Rīgas ikonu gleznotājs Hmeļenko.

Otrā pasaules kara laikā no dievnama zvanu torņa tika noņemti zvani, kas atsavināti, lai tos varētu pārkausēt vācu armijas vajadzībām.

Padomju varas laikos, 1958. gadā, Ainažu latviešu pareizticīgo draudzes darbība tika apturēta, un 1961. gadā draudze bija noņēmta no reģistrācijas, bet baznīcas ēka tika pārveidota par noliktavu. Par laimi, baznīcas vērtslietas izdevās nodot glabāšanā Vissvētās Dievmātes Patvēruma dievnamā Salacgrīvā.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Ainažos, 1995. gadā, tika atjaunota arī pareizticīgo draudze. Svētā Arsēnija Lielā dievnama ēkā veikti remontdarbi, renovēts ikonostass. No Salacgrīvas dievnama atgūtas, tur glabātās Ainažu baznīcas vērtslietas,

Ainažu atjaunotajā pareizticīgo dievnamā dievkalpojumi notiek latviešu valodā divas reizes mēnesī.

2001. gadā Rīgas un visas Latvijas Arhibīskaps (no 2002. g. – Metropolīts) Aleksandrs (Kudrjašovs) dāvinājis svētā sirdsskaidrā Arsēnija Lielā dievnamam jaunu zvanu. Tagad baznīcas zvanu tornī ir divi zvani.

Blakus dievnamam atrodas baznīcas klēra nams, kura atjaunotajās telpās kopš 2005. gada tiek organizētas nometnes bērniem no dažādām Latvijas Pareizticīgās Baznīcas draudzēm.

Pareizticīgo dievnama ēka Ainažos ir valsts aizsargājams arhitektūras piemineklis.

Daudzus gadus Ainažu draudzē kalpoja virspriesteris t. Valērijs (Viesturs) Krastiņš (1949–2020), līdztekus tam viņš kalpojis arī pareizticīgo latviešu draudzēs Alojā, Salacgrīvā un Māļos (Ežos), kopš 2010. gada bija Svētā Nikolaja draudzes pārzinis Kosā (ciems Cēsu novadā).

2023. gads

Draudzē un dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:

1890. –1917. gadā – t. Jakovs Metuss (1864–1922).

1920. –1932. gadā – t. Karps Grundulis (1862–1932).

1937. – 1941. gadā – t. Nikolajs Laucis (1901–1958).

1940. –1943. gadā – t. Leonīds Zūments (1909–?).

1943. –1944. gadā – t. Nikolajs Jegorovs (1872–1955).

1949. –1955. gadā – t. Jānis Lielnors (1919–?).

 

Informācijas avoti:

Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 17.-19. lpp.

Ainažu pareizticīgo baznīca

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=8495&id=240&lang=RU

https://sobory.ru/article/?object=07674

 https://www.europeana.eu/item/92085/19866

Dievnama fotoattēla autors – Iļja Smirnovs.

Ilustrācijas tēmai