Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Galkovs

Aleksandrs Galkovs

Aleksandrs Galkovs (1912. g. 6. aprīlī Saratovā – 1988. g. 5. martā Rīgā) — ražošanas apvienības VEF rūpnīcas «Tranzistors» direktors.

Kāda no klusajām Rīgas Meža kapu alejām ir uzstādīts augsts obelisks no melnā granīta. Tajā ir redzama no bronzas darinātā Aleksandra Galkova pēcnāves maska. Viņš bija ražošanas apvienības VEF ilggadīgais darbinieks, rūpnīcas “Tranzistors” direktors un Goda vefietis.  

Aleksandrs Galkovs bija nodzīvojis interesantu un saturīgu mūžu. Viņš ir dzimis 1912. gada 6. aprīlī Saratovā. Pēc Hvalinas Tehnoloģiskā tehnikuma absolvēšanas viņš strādājis par tehnologu, pēc tam par meistaru tehnologu Kaširas un Voroņežas uzņēmumos.

1940. gadā  Aleksandrs Galkovs kā jauns un perspektīvs inženieris tika komandēts uz ASV, lai tur stažētos un studētu radioaparātu ražošanu. Tolaik viņam bija 28 gadi. Viņš bija enerģisks un iniciatīvas pilns inženieris, kurš bija spējīgs sekmīgi risināt sarežģītus tehniskos un organizatoriskos uzdevumus; viņš, kā sava veida sūklis, ātri uztvēra amerikāņu radio ražošanas pieredzi, kas nākotnē viņam lieti noderēja.  

Par Lielā Tēvijas kara sākumu Aleksandrs Galkovs uzzināja, braukdams ar okeāna  tvaikoni, laikā, kad viņš atgriezās Dzimtenē. Ierodoties Voroņežā, viņš aktīvi piedalījies dzimtās rūpnīcas “Elektrosignal” evakuēšanā uz Sibīriju. Aleksandrs Galkovs vēlējās kā brīvprātīgais doties uz fronti, taču Padomju Savienībai tolaik bija nepieciešama viņa pieredze un zināšanas, lai dziļā frontes aizmugurē varētu atsākt rūpnīcas darbu. Pēc pārdislokācijas uz Novosibirsku rūpnīca “Elektrosignal” ātri atjaunoja radioaparatūras ražošanu Sarkanās armijas aviācijas vajadzībām. Aktīvu darbību šajā lietā veica arī Aleksandrs Galkovs.  

Blakus Aleksandram Galkovam strādāja arī viņa dzīvesbiedre Jeļena Galkova. Viņa strādāja tajā pašā rūpnīcā par inženieri metālu zinātnieci. Turpat, Novosibirskā, 1942. gadā piedzima arī viņu pirmā meita Tatjana.

Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1946. gadā Aleksandrs Galkovs tika norīkots  darbā uz  Rīgu, uz rūpnīcu VEF, kur viņš, virzoties pa karjeras kāpnēm, izgājis ceļu no ceha priekšnieka vietnieka līdz radio ražošanas – rūpnīcas “Tranzistors” - direktora amatam.

Aleksandra Galkova vadībā un tiešā līdzdalībā tika uzsākta visu radiouztvērēju, kas bija ražoti rūpnīcā, plūsmas ražošana, tai skaitā, arī plaši pazīstamo tranzistoru radiouztvērēju “Spīdola” un tranzistoru radiomagnitolu “VEF-Sigma” ražošana.  Pēc viņa iniciatīvas un izstrādnes VEFā tika iedarbināts pirmais konveijers Latvijā, šajā lietā izpaudās viņa Amerikā gūtā pieredze.

Ražošanas apvienības VEF produkcijai bija plašs pieprasījums visā bijušās PSRS teritorijā. VEF produkcija pat tika eksportēta uz daudzām pasaules valstīm – uz Lielbritāniju, Kubu, Bulgāriju un citām. Speciāli Kubai radiomagnitola “VEF-Sigma” tika modernizēta darbam tropiskajos apstākļos.  

Aleksandra Galkova augstais profesionālais līmenis, viņa izcilā tehniskā kvalifikācija un plašā pieredze,  kā arī prasme strādāt ar cilvēkiem tika pēc nopelniem novērtētas. Viņš tika apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni un ordeni “Goda Zīme”, kā arī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.

Par ražošanas mehanizācijas un automatizācijas ieviešanu un par tranzistoru radiouztvērēju masu ražošanas apguvi A. Galkovam tika piešķirts augsts goda nosaukums - “Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts” un 1973. gadā - “PSRS Valsts prēmijas laureāts”.

Pēc iziešanas pensijā Aleksandrs Galkovs turpināja strādāt un vadīt visas ražošanas apvienības VEF Mehanizācijas un automatizācijas nodaļas darbu. 

Aleksandrs Galkovs bija prasīgs vadītājs - gan attieksmē pret saviem padotajiem, gan pats pret sevi, bet tajā pašā laikā viņš vienmēr bija un palika taisnīgs. Viņa viedoklis dažādos ražošanas jautājumos bija noteicošais.

A. Galkovs ir izaudzinājis divas meitas – Tatjanu un Natāliju, kuras sekoja tēvam pa pēdām un arī kļuva par inženierēm.  

1988. gada 5. martā Aleksandrs Galkovs ir miris, apbedīts Rīgas Meža kapos.  

Viņa ieguldījums ražošanas apvienības VEF un visas republikas ekonomikas attīstība ir nenovērtējams. Vienīgi ir jānožēlo tas, ka Aleksandra Galkova darba  rezultāti vēlākā laikposmā tika neapdomīgi sagrauti un apvienība VEF pārstāja eksistēt.

Valērijs Miloslavskis