Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Pāvels Volkovs

Pāvels Volkovs

Pāvels Volkovs (1849. gadā – 1912. g. 6./19. jānvārī, Rīgā, Krievijas Impērijā) – pazīstams sabiedriskais un vecticībnieku kopienas darbinieks, labdaris, Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku kopienas (RGVK) Padomes loceklis.

Pāvels Volkovs ir dzimis 1849. gadā vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs – tirgotājs Nikons Volkovs bija pazīstams sabiedriskais un vecticībnieku kopienas darbinieks, viņš nodarbojās ar būvniecību, dzīvojamo telpu īri un tirdzniecības lietām.

Nikons Volkovs bijis Rīgas priekšpilsētu Taksācijas komisijas sastāvā, tika ievēlēts par Maskavas priekšpilsētas 1. kvartāla taksatoru, dažu gadu laikā bijis Rīgas Hipotēku sabiedrības komisijas loceklis, kā arī Apdrošināšanas no ugunsgrēka biedrības loceklis un daudzu citu. 1850. gadā nams, ko Maskavas priekšpilsētas 3. kvartālā (policijas Nr. 294) bija uzbūvējis N. Volkovs, tika nodots Grebenščikova Vecticībnieku kopienas Labdarības iestādes rīcībā.

«Rigascher Anzeigen», Nr. 48, 15.06.1850

Nikons Volkovs bija viens no tiem četriem Rīgas vecticībniekiem, kuriem tika adresētas rekomendācijas vēstules, ar kurām 1863. gadā Rīgā ieradās slavenais krievu rakstnieks un publicists Nikolajs Ļeskovs, lai šeit izpētītu jautājumu par vecticībnieku skolu. Citu adresātu vidū bija: Z. Beļajevs, P. Pimenovs un Iona Tuzovs. Šīs vēstules Nikolajam Ļeskovam bija iedevuši Pēterburgas vecticībieki, lai tas atvieglotu rakstniekam iespēju iegūt Rīgas vecticībnieku uzticēšanos un labāk izpētīt jautājumu par slepenās vecticībnieku skolas pastāvēšanu. Kā vēlāk tika noskaidrots, šī skola pārsvarā tika uzturēta par Grigorija Lomonosova finanšu līdzekļiem.

Nikons Volkovs ir devis savam dēlam labu izglītību. Iespējams, ka Pāvels bija ieguvis ne tikai mājas izglītību, bet arī mācījies kādā no Rīgas (iespējams, vācu) skolām.

Neskatoties uz to, ka Nikons Volkovs bija tirgotājs, viņa dēls Pāvels dokumentos tiek minēts vienīgi, kā sīkpilsonis (sīkpilsonis - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma vai darbnīcas īpašnieks – tulkot. piezīme). Tomēr Pāvels Volkovs izpelnījies cieņu un autoritāti vietējā sabiedrībā. Daudzus gadus viņš bija Trešās Rīgas Savstarpējās kreditēšanas biedrības ekspeditors.

P. Volkovs nodarbojās ar putnkopību un zirgkopību. Viņš bija Rīgas Putnkopju biedrības loceklis un piedalījās izstādēs, kurās ieguvis balvas. Tomēr visvairāk viņš bija atpazīstams rikšotāju sacensību cienītāju vidē un starp tiem speciālistiem, kuri nodarbojās ar zirgkopību.

Daudz laika un ne mazums pūļu Pāvels Volkovs veltījis vecticībnieku kopienas lietām.1902. gada septembrī, saskaņā ar Vidzemes gubernatora rīkojumu, viņš uz triju gadu termiņu tika apstiprināts Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas Labdarības iestādes – darbnespējīgo personu un bērnu bāreņu patversmes – aizgādņa palīga amatā (Rīgas Vēstnesis/Рижский вестник, Nr. 205, 18.09.1902).

Rīgas pilsētas Policijas avīze, Nr. 201, 18-09-1902.

Dažas reizes pēc kārtas P. Volkovs tika atkārtoti ievēlēts par vecticībnieku darbnespējīgo personu un bāreņu patversmes Valdes locekli.Viņš aktīvi ņēmis dalību Grebenščikova kopienas nabadzīgo ģimeņu bērnu audzināšanas lietās, kā arī nodarbojies ar nabadzīgo bērnu bāreņu aprūpes jautājumiem. P. Volkovs daudzkārt tika ievēlēts par Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku kopienas Padomes locekli, bija vecticībnieku skolas un patversmes komitejas loceklis. Ar viņa palīdzību patversmē tika veikts remonts.

Pāvels Volkovs ziedojis arī daudz finanšu līdzekļu Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienai (RGVK). Tā, Grebenščikova draudzes Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas lūgšanu nama baptistērijā uz lielā kausveida sakrālā trauka, kurā notiek kristības, ir uzraksts: “Ziedojis Pāvels Nikonovičs Volkovs [..].” . («Пожертвована Павломъ Никоновичемъ Волковымъ ҂ац҃д г.») - tas nozīmē, ka 1904. gadā šo sakrālo kristību trauku vecticībnieku kopienai ir ziedojis P. Volkovs.

Pāvels Volkovs ir miris 1912. gada 6. janvārī Rīgā, savas dzīves 63. gadā. Viņš ir apbedīts vecajos Vecticībnieku kapos.

Rīgas Vēstnesis (Рижский вестник), Nr. 5, 07-01-1912.

Rigasche Rundschau, Nr. 5, 07-01-1912.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2023. g.

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

  1. Rigascher Anzeigen №48, 15.06.1850.
  2. Rigasche Zeitung Nr.31, 07.02.1868.
  3. Inland. Rigasche Zeitung №298, 23.12.1869.
  4. О рижских старообрядцах. Рижский вестник №166, 27.07.1871.
  5. Rigaer Geflügelzucht-Verein. Land- und forstwirtschaftliche Zeitung für praktische und wissenschaftliche Pflege der Land-, Forst-, und Volkswirtschaft №10, 07.03.1894.
  6. Locales. Sitzung der Rigaschen Stadtverordnetenversammlung vom 26. Juni 1895. Rigasche Rundschau №142, 27.06.1895.
  7. Городской дневник. Рижский вестник №205, 18.09.1902.
  8. Городской дневник. Рижский вестник №196, 12.09.1905.
  9. Внутренние дела. Гребенщиковская община старообрядцев. Рижский вестник №293, 31.12.1907.
  10. Городской дневник. Рижский вестник №221, 02.10.1909.
  11. Гребенщиковская безпоповская община старообрядцев. Городской дневник. Рижский вестник №12, 17.01.1911.
  12. Lokales. Paul Nikonowitsch Wolkow [Nachruf]. Rigasche Zeitung 5, 07.01.1912.
  13. Сообщение о смерти П.Н. Волкова, Rigasche Rundschau №5, 07.01.1912.
  14. Сообщение о смерти. Рижский вестник №5, 07.01.1912.
  15. Городской дневник. Сообщение о смерти. Рижский вестник №6, 09.01.1912.
  16. Иван Заволоко. О старообрядцах г. Риги. Рига: Издание Рижского Кружка Ревнителей Старины при о-ве «Гребенщиковское училище», 1933. https://www.russkije.lv/ru/pub/read/ivan-zavoloko-staroveri-rigi/